JEREMIJAS 1
1
1Jeremijas, Hilkijas dēla, runas; viņš cēlies no priesteru kārtas Anatotā Benjamiņa zemē.
2Pār viņu nāca tā Kunga vārds Jūdas ķēniņa Josijas, Amona dēla, dienās viņa valdīšanas trispadsmitajā gadā,
3Un tāpat tas nāca pār viņu joprojām vēl arī Jūdas ķēniņa Jojakīma, Josijas dēla, dienās līdz pat Jūdas ķēniņa Cedekijas, ari Josijas dēla, vienpadsmitā valdīšanas gada tecējumam, kas izbeidzās ar Jeruzālemes iedzīvotāju aizvešanu gūstā šā gada piektajā mēnesi.
4Pār mani nāca tā Kunga vārds, kas man sacīja:
5„Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām.“
6Tad es atbildēju: „Ak Kungs, mans Dievs, redzi, —es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!“
7Bet tas Kungs man sacīja: „Nesaki, es esmu jauns, jo tev jāiet visur, kurp Es tevi sūtīšu, un jārunā viss, ko Es tev pavēlēšu.
8Nebīsties no viņiem, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!“ —saka tas Kungs. Es lieku savus vārdus tavā mutē.
9Un tad tas Kungs izstiepa savu roku, aizkāra manu muti un sacīja; „Redzi,
10Es šodien tpvi ieceļu pār tautām un pār ķēniņu valstīm: izplēst ar visām saknēm un izraut, sagjraut un izpostīt, tad uzcelt un dēstīt.“
11Atkal nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja: „Ko tu redzi, Jeremija?“ —Es atbildēju: „Es redzu mostošās mandeļkoka zaru ar ziediem.“
12Tad tas Kungs sacīja uz mani: „Tu redzēji pareizi: Es esmu nomodā par savu vārdu, lai tas piepildītos!“
13Tad atskanēja vēlreiz tā Kunga vārds un man sacīja: „Ko tu redzi?“ —Es atbildēju: „Es redzu verdošu katlu, kas ar savu priekšpusi vērsts no ziemeļiem uz dienvidiem.“
14Tad tas Kungs sacīja uz mani: „No ziemeļu puses izplūdis ļaunums, virdams pār visiem zemes iedzīvotājiem.
15Jo redzi, Es saukšu visas ziemeļvalstu ķēniņu zemju ciltis no ziemeļiem“, —saka tas Kungs, —„lai tās nāk un lai katrs valdnieks ceļ savu troni Jeruzālemes vārtu priekšā un arī visapkārt tās mūriem, kā ari ap visām Jūdas pilsētām.
16Tad Es spriedīšu tiesu pār viņiem par visu viņu ļaunumu, ka tie Mani atstājuši, upurējuši citiem dieviem un pielūguši savu roku darinājumus.
17Bet tu apjoz savus gurnus, celies un sludini tiem visu, ko Es tev pavēlēšu! Nebīsties no tiem, lai Man tu neesi jāizbiedē viņu priekšā!
18Jo zini, šodien Es tevi daru par stipru pili, par dzelzs balstu un par vajra aizsargu mūri pret visu šo zemi, pret Jūdas ķēniņiem, pret viņu augstākiem pārvaldniekiem un priesteriem un pret visiem šis zemes iedzīvotājiem.
19Un kad tie pret tevi ari saceltos, tie tevi nenomāks, jo Es esmu ar tevi, lai tevi pasargātu!“ —saka tas Kungs.
Pašlaik izvēlēts:
JEREMIJAS 1: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.