SOG̒U 14
14
1Kad reiz Simsons nogāja lejā uz Timnu, tad viņš ieraudzīja tur starp filistiešu meitām kādu meiteni.
2Atgriezies atpakaļ kalnos, viņš to stāstīja savam tēvam un savai mātei, teikdams: „Timnā es redzēju kādu filistiešu meiteni, un tagad ņemiet viņu man par sievu!“
3Tad viņa tēvs un viņa māte viņam teica: „Vai tad tiešām nav tavu radu starpā meitu vai kaut visas mūsu tautas vidū sievas, ka tu eji, lai sev ņemtu sievu no filistiešiem, šiem neapgraizītajiem?“ Bet Simsons atbildēja savam tēvam: „Tikai šo tu ņem man par sievu, jo viņa ir manām acīm patīkama.“
4Bet viņa tēvs un viņa māte nezināja, ka tas Kungs pats to tā bija izkārtojis, lai pārmācītu filistiešus; filistieši tanī laikā valdīja pār Israēlu.
5Tad Simsons ar savu tēvu un ar savu māti devās lejā uz Timnu. Pie Timnas vīna kalniem viņam pretī rūk-dams izlēca jauns lauva.
6Un tā Kunga gars nāca pār Simsonu, un viņš saplēsa lauvu, itin kā kazlēnu saplēš, pie kam viņa rokās nekā nebija; bet viņš ne savam tēvam, ne savai mātei neteica, ko viņš bija izdarījis.
7Un viņš nonāca un runāja ar šo meiteni, un vina ļoti patika Simsona acīm.
8Kad viņš pēc kāda laika griezās atpakaļ, lai viņu precētu, tad viņš mazliet nogriezās no ceļa, lai apraudzītu lauvas maitu, un redzi, nedzīvajā lauvas ķermenī bija bišu spiets un medus.
9Un viņš to ar savām rokām izlobīja un, to ēzdams un pastaigādamies, nonāca pie sava tēva un pie savas mātes, un viņš ari tiem deva, un tie ēda, bet viņš tiem nesacīja, ka viņš medu bija izņēmis no lauvas maitas.
10Kad viņa tēvs atkal nogāja pie šīs meitenes, Simsons tur sarīkoja dzīres, jo jaunieši tā mēdza darīt.
11Un kad vini ieraudzīja Simsonu, tad viņi ataicināja trīsdesmit jaunus puišus, kas lai būtu pie viņa.
12Tad Simsons viņiem teica: „Es gribu jums dot atminēt mīklu, un tā jums man ir jāatmin septiņu dienu laikā, kamēr ir dzīres, un, ja jūs pareizi atbildēsit, tad es jums došu trīsdesmit linu audekla kreklus un trīsdesmit svētku tērpus.
13Bet ja jūs nevarēsit man to uzminēt, tad jums būs man jādod trīsdesmit linu audekla krekli un trīsdesmit svētku tērpi.“ Un tie viņam sacīja: „Pasaki mums savu mīklu, lai mēs to dzirdam!“
14Tad viņš tiem sacīja: „Bariba iznāca no rijēja, no stiprā izplūda saldums.“ Un tie nespēja mīklu uzminēt tajās trijās dienās.
15Bet septītajā dienā tie sacīja Simsona sievai: „Pierunā tu savu vīru, lai viņš mums šo mīklu izstāsta, jo pre-tējā gadījumā mēs tevi līdz ar tavu tēva namu sadedzināsim ugunī! Vai tad jūs esat mūs aicinājuši, lai no mums tikai iedzīvotos, ko?“
16Tad Simsona sieva raudaja pie viņa krūts un sacīja: „Tu mani tikai ienīsti, bet nemaz mani nemīli: tu esi uzdevis manas tautas jauniešiem mīklu, bet man tu to nesaki!“ Un viņš sacīja: „Redzi, es neesmu ne savam tēvam, ne savai mātei to pateicis, kā tad lai es tev to saku?“
17Bet viņa raudāja tā septiņas dienas, kamēr tiem bija kāzu dzīres, un tad notika, ka septītajā dienā viņš tai to izstāstīja, jo tā neatlaidīgi mācās virsū, bet mīklas atrisinājumu viņa izstāstīja savas tautas dēliem.
18Tad pilsētas vīri viņam sacīja septītajā dienā, pirms saule norietēja: „Kas ir saldāks nekā medus? Un kas ir stiprāks nekā lauva?“ Bet viņš tiem sacīja: „Ja jūs nebūtu aruši ar manu teli, tad jūs arī nebūtu atminējuši manu mīklu!“
19Tad tā Kunga gars nāca pār viņu, un viņš nogāja uz Aškalonu, un tur viņš nosita trīsdesmit vīrus, novilka viņiem drēbes un iedeva Viņu svētku tērpus tiem, kuņ bija mīklu uzminējuši.
20Bet Simsona sievu apprecēja viens no tiem, kas bija viņa vedējos bijis.
Pašlaik izvēlēts:
SOG̒U 14: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.