JESAJAS 38
38
1Tanī laikā Hiskija nopietni saslima, tad nāca pie viņa pravietis Jesaja, Amoca dēls, un tam sacīja: „Tā saka tas Kungs: Apkop savu namu, jo tu mirsi un nekļūsi vesels!“
2Tad Hiskija pagriezās pret sienu un pielūdza to Kunga, sacīdams:
3„Ak Kungs, piemini, ka es tavā priekšā staigāju patiesībā un no visas sirds darīju, kas Tev patīk!“ Un Hiskija sāka gauži raudāt.
4Tad atklājās tā Kunga vārds Jesajam:
5Eji un saki Hiskijam: Tā saka tas Kungs, tava tēva Dāvida Dievs: Es dzirdēju tavu lūgšanu un redzēju tavas asaras. Es pielikšu tavam mūžam vēl piecpadsmit gadu.
6Un Es izglābšu tevi un šo pilsētu no Asirijas ķēniņa rokas un pasargāšu šo pilsētu.
7Un tas tev lai ir no tā Kunga par zīmi, ka tas Kungs izpildīs savu apsolījumu:
8Redzi, Es ēnu pie Ahasa saules stundeņa pagriezīšu desmit pakāpes atpakaļ.“ Un saule atgriezās pie stundeņa pa desmit pakāpēm atpakaļ, ko tā jau bija notecējusi.
9Šī ir Hiskijas, Jūdas ķēniņa, dziesma no tā laika, kad viņš bija slims un izveseļojās no savas slimības:
10Es sacīju: „Pašos spēka gados man jānokāpj elles vārtos, nolaupīti ir man vēl piederošie dzīves gadi.“
11Es sacīju: „Es neredzēšu vairs to Kungu dzīvo zemē, es neredzēšu nevienu dzīvu cilvēku apakšzemes valsts iedzī-votāju vidū.
12Mans dzīvoklis ir noplēsts un aiziet no manis kā ganu telts. Es satinu savu dzīvību kā audējs savu audumu. Viņš mani nogriež kā izaustu audumu, kas satinies ap riestavu. Pirms diena izbeidzas naktī, Tu man patiesībā centies darīt galu.
13Ja es nomierinu savu sirdi līdz ritam, Viņš salauž visus manus kaulus kā lauva; pirms diena pārvēršas vakarā un naktī, Tu man dari galu.
14Es kliedzu kā bezdelīga, kā dzērve, es dūdoju un ūbēju kā balodis; manas acis raudzījās ilgodamās uz augšu. Ak Kungs, man ir bail! Palīdzi man!“
15Ko lai es saku? Ko Viņš man apsolījis, to Viņš piepildīja. Es staigāšu mierā visās savās mūža dienās pēc tādām savas dvēseles skumjām.
16Ak Kungs! No tā cilvēks dzīvo, un tas ir manas gara dzīves saturs. Tu mani atspirdzināsi un mani uzturēsi dzīvu!
17Tiešām, rūgtās ciešanas man nākušas par svētību, Tu pasargāji manu dvēseli un turēji to tālu no iznīcības un nāves bedres, jo visiem maniem grēkiem Tu esi licis palikt Tev tālu aiz muguras.
18Ne jau apakšzeme slavē Tevi, ne jau nāve teic tavu slavu, un ne tie, kas apgūlušies kapa tumsā, cerē uz tavu patiesību,
19Nē! —Bet dzīvie, —jā, dzīvie slavē Tevi tā, kā es šodien: tēvs pasludina bērniem tavu patiesību.
20Tas Kungs ir bijis gatavs un žēlīgs man palīdzēt. Mēs skandināsim savas dziesmas tā Kunga namā, kamēr vien dzīvosim.“
21Un Jesaja noteica, lai liek vīģu ziedi uz augoni, tad slimnieks kļūs vesels.
22Tad Hiskija jautāja: „Kas man būs par zīmi, ka es atkal noiešu tā Kunga namā?“
Pašlaik izvēlēts:
JESAJAS 38: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.