JESAJAS 13:1-22

Teiciens par Bābeli, ko saņēmis Jesaja, Amoca dēls, parādībā: Paceliet karogu augstā kalnā, uzsauciet viņiem stiprā balsi! Metiet ar roku, lai tie ieiet pa valdnieku vārtiem! „Es pats esmu aicinājis savus svētītos savu dusmu tiesas lēmumu izpildīšanai, ari savus stipros karavīrus, kas ir prieka pilni manā godībā un skaļi jūsmo par to.“ Klau! Skaļas drūzmēšanās un soļu troksnis atskan kalnos, it kā tur būtu neskaitāms karapulku daudzums, tāpat dzirdama dunoņa, ko rada nemitīgi kopā nākošo dažādu valšķu un tautu soļi. Dievs tas Kungs Cebaots kārto karaspēku! Viņi nāk no tālas zemes, no pasaules gala, tas Kungs un Viņa dusmu piepildīšanās rīki, un nāk izpostīt visu zemi! Vaimanājiet! Jo tā Kunga diena ir tuvu! Tā nāk kā zibens spēriens no Visuvarenā! Tādēļ visiem rokas nolaižas, un visas cilvēku sirdis trīc izmisumā. Visus pārņēmis uztraukums un apjukums; viņus māc žņaugi un sāpes, viņi lokās kā sieva, kas dzemdē; viņi skatās kā stulbi cits uz citu, viņu vaigi deg kā liesmās. Redzi, tā Kunga diena nāk, briesmīga ar dusmām un ar karstu bardzību, lai pārvērstu zemi par tuksnesi un iznicinātu tajā esošos grēciniekus. Jo debesu zvaigznes un viņu lielie spīdekļu sakopojumi nespīd vairs, saule uzlecot aptumšojas, un mēness nedod savu gaismu. Jā, Es piemeklēšu pasaules ļaunumu un bezdievju noziegumu; Es iznīcināšu lepno augstprātību un pazemošu varmāku lielību, Tā ka augstākas kārtas virs būs dārgāks par tīro zeltu un kārtējs cilvēks vērtīgāks par Ofira zeltu. Tādēļ Es satricināšu debesis, zeme izkustēsies no savas vietas aiz tā Kunga Cebaota dusmām Viņa lielās bardzības dienā. Viņiem tad klāsies kā izbiedētām stirnām un kā avīm, kam nav gana; ikviens piegriezīsies savai tautai, ikviens bēgs uz savu dzimteni. Visus, ko Babilonā sastaps, nodurs ar šķēpu, un visi sagūstītie kritīs no zobena. Viņu bērnus satrieks un sašķaidīs viņu acu priekšā, viņu namus izlaupīs, un viņu sievas piesmies. Redzi, Es sacelšu pret viņiem mēdiešus, kas nedzenas pēc sudraba un nekāro pēc zelta. Bet tie nošaus jaunekļus ar saviem stopiem, nesaudzēs bērnus mātes miesās; bērni neatradīs žēlastību viņu acu priekšā. Tā Bābelei, kas ir ķēniņu valstu glītums un kaldēju skaistums un lepnums, klāsies tāpat kā Sodomai un Gomorai, ko Dievs izpostīja līdz pamatiem. Tur ne mūžam neviens vairs nedzīvos, tā paliks tukša uz radu radiem. Arābi tur neapmetīsies, un gani tur neganīs. Bet tur mitīs tuksneša zvēri, nami būs pilni ar pūcēm; tur dzīvos strausi, un dejos jodi. Tuksneša vilki kauks viņu pilīs un šakaļi viņu greznajos izpriecas namos; pilsētas gals jau tuvu klāt, tās beidzamās dienas neliks ilgi uz sevi gaidīt.