PIRMĀ MOZUS 35
35
1Un Dievs sacīja uz Jēkabu: „Celies, ej uz Bēteli un paliec tur un taisi tur altāri Dievam, kas tev parādījās, kad tu bēgi no sava brāļa Ēzava.“
2Tad Jēkabs sacīja saviem mājiniekiem un visiem tiem, kas bija pie viņa: „Atmetiet svešos dievus, kādi vēl jūsu vidū, škīstaities un mainiet savas drēbes.
3Tad celsimies un noiesim uz Bēteli, un es tur uzcelšu altāri tam Dievam, kas mani paklausīja manās posta dienās, un kas bija ar mani ceļā, ko esmu nostaigājis.“
4Un viņi nodeva Jēkabam visus svešos dievekļus, kādi bija viņu rokās, un ari tos auskarus, kas bija viņu ausīs, un Jēkabs tos apraka zem ozola pie Sichemas.
5Un viņi devās ceļā, bet Dievs uzsūtīja bailību pār pilsētām, kas bija viņu apkārtnē, un tie nedzinās Jēkabam un viņa dēliem pakaļ.
6Un Jēkabs nonāca Lūzā, kas atrodas Kānaāna zemē, tas ir Bētelē; viņš līdz ar visu, kas tam bija.
7Un viņš uzcēla tur altāri un nosauca to vietu Ēl-Bētēl, jo tur Dievs viņam bija atklājies, kad viņš bēga no sava brāļa.
8Bet Rebekas aukle Debora nomira un tika aprakta pie Bēteles zem ozola, un šo vietu nosauca „Raudu ozols.“
9Un Dievs parādījās Jēkabam vēl reiz, kad tas nāca no Mezopotamijas, un Viņš to svētīja.
10Un Dievs Sacīja viņam: „Tavs vārds ir Jēkabs, bet turpmāk tavs vārds nebūs Jēkabs, bet Isračls būs tavs vārds; un Viņš to nosauca par Israēlu.
11Un Dievs viņu pamācīja: Es esmu Visuspēcīgais Dievs#35.11 ebr. Ēl-Šadaj.; augļojies un vairojies. Tauta, jā, pat tautu kopa lai ceļas no tevis, un ķēniņi nāks no taviem gurniem.
12Un to zemi, ko Es biju devis Ābrahāmam un īzākam, tev Es to došu un taviem pēcnācējiem pēc tevis Es došu šo zemi.“
13Un Dievs cēlās projām no viņa tai vietā, kur Viņš ar to bija runājis.
14Bet Jēkabs uzcēla piemiņas akmeni vietā, kur viņš bija ar Viņu runājis, akmens masebu, un izlēja pāri tam slakāmo upuri un svaidīja to ar eļļu.
15Un Jēkabs nosauca vietu, kurā Dievs ar viņu bija runājis, par Bēteli.
16Un viņi devās ceļā no Bēteles; un kad vēl bija atlicis kāds zemes pārgājiens līdz Efratai, Rāhelei bija jādzemdē, bet viņai bija grūti dzemdēt.
17Un tā kā viņai bija grūti dzemdēt, tad vecmāte viņai sacīja: „Nebīsties, ari šoreiz tev būs dēls.“
18Un notika, viņas dvēselei šķiroties, jo tai bija jāmirst, tā nosauca viņu Benoni,#35.18 Mans bēdu dēls. bet Jēkabs to nosauca par Benjamīnu.#35.18 Mans laimes dēls.
19Un Rāhele nomira un tika aprakta pie ceļa uz Efratu, tas ir uz Betlehemi.
20Un Jēkabs uzcēla piemiņas akmeni pie viņas kapa vietas, tas ir Rāheles kapa piemineklis līdz šai dienai.
21Un Israēls devās ceļā un uzcēla savu telti viņpus Migdalederas.
22Un kamēr Israēls vēl dzīvoja tanī zemē, Rūbens nāca un gulēja pie sava tēva blakussievas Bilhas, un Israēls to dabūja zināt. Un Jēkabam bija divpadsmit dēlu.
23Leas un Jēkaba dēli ir: vecākais—Rūbens, tad—Simeons, Levijs, Jūda, Isašars un Zebulons.
24Rāheles dēli ir—Jāzeps un Benjamīns.
25Un Rāheles kalpones Bilhas dēli ir—Dans un Naftalis.
26Bet Leas kalpones Zilfas dēli ir—Gads un Ašers; tie ir Jēkaba dēli, kas viņam tika dzemdēti Mezopotamijā.
27Un Jēkabs nāca pie sava tēva īzāka uz Matnri, Kirijat-Arbas tuvumā. Tā ir Hebrona, kur Ābrahāms un īzāks bija dzīvojuši kā svešinieki.
28Bet īzākam bija simts astoņdesmit gadu.
29Un īzāks kļuva vājš, un nomira, un tika piepulcināts saviem ļaudīm, vecs un savu mūžu nodzīvojis, un Jēkabs un Ēzavs, viņa dēli, to apraka.
Pašlaik izvēlēts:
PIRMĀ MOZUS 35: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.