PIRMĀ MOZUS 33:4-11

Bet Ēzavs steidzās tam pretim un to apkampa, krita tam ap kaklu un to skūpstīja, un tie raudāja. Un viņš pacēla savas acis un ieraudzīja sievas un bērnus un sacīja: „Kas tie tur tev?“ Un tas atbildēja: „Tie mani bērni, ar kuriem Dievs ir svētījis tavu kalpu.“ Tad kalpones pienāca ar saviem bērniem un zemojās. Ari Lea un tās bērni nāca un zemojās viņa priekšā. Un pēc pienāca Jāzeps un Rāhele, un tie klanījās līdz zemei. Un viņš sacīja: „Kas tas tev par pulku, ko es esmu sastapis?“ Un tas atbildēja: „Lai atrastu žēlastību sava kunga acīs.“ Bet Ēzavs teica: „Man pašam ir diezgan, mans brāli, paturi, kas tev pieder.“ Bet Jēkabs sacīja: „To gan ne! Ja es esmu atradis žēlastību tavās acīs, tad saņem dāvanu no manām rokām, jo tavu vaigu redzot, man bija, it kā es redzētu Dieva vaigu, tādu laipnību tu man parādīji. Pieņem svētību, kāda tev atnesta, jo Dievs mani ir svētījis un man ir visa kā.“ Un viņš tam to uzspieda, un tas pieņēma.