PIRMĀ MOZUS 26
26
1Bads bija izcēlies tai zemē pēc pirmā bada, kas bija bijis Ābrahāma laikā, un īzāks nogāja pie Abimelecha, filisdešu ķēniņa, uz Gerāru.
2Un tas Kungs parādījās viņam un sacīja: „Nenoej uz Ēģiptes zemi, bet paliec uz dzīvi tanī zemē, kuru Es tev norādīšu.
3Dzīvo kā svešinieks šinī zemē, un Es būšu ar tevi, jo Es tevi svētīšu. Tev un taviem pēctečiem Es visas šīs zemes griou dot, un Es īstenošu to derību, kuru Es tavam tēvam Ābrahāmam ar zvērestu esmu apsolījis.
4Un Es darīšu lielu tavu pēcnācēju pulku kā debesu zvaigznes un došu taviem pēcnācējiem visas tās zemes, un tavos pēcnācējos visas zemes tautas tiks svētītas,
5Tāpēc ka Ābrahāms bija manai balsij paklausījis un bija sargājis manas pavēles un manus norādījumus, manus baušļus un manus likumus.“
6Un īzāks dzīvoja Gerārā.
7Tad tās vietas iemītnieki vaicāja par viņa sievu. Un viņš atbildēja: „Tā ir mana māsa,“ jo viņam bija bailes sacīt: „mana sieva,“ lai pilsētas vīri nenokautu viņu Rebekas dēļ, jo tā bija skaista.
8Kad laiks viņam tur ieilga, tad filistiešu ķēniņš Abimelechs reiz skatījās pa logu un ieraudzīja īzāku smīdinām Rebeku, savu sievu.
9Un Abimelechs pasauca īzaku un sacīja: „Patiesi, tā taču tava sieva, kā tad tu esi sacījis: Tā ir mana māsa.“ Un īzāks tam atbildēja: „Tāpēc ka es domāju, ka man būs jāmirst viņas dēļ.“
10Un Abimelechs tad sacīja: „Kāpēc tu šādas lietas esi mums darījis? Daudz netrūka, lai kāds no šiem ļaudīm būtu gulējis ar tavu sievu. Tu mums būtu uzkrāvis lielu noziegumu!“
11Un Abimelechs izdeva pavēli visiem ļaudim ar vārdiem: „Kas aizkars šo vīru un tā sievu, tam mirtin jāmirst.“
12Un īzāks sēja tanī zemē un saņēma simtkārtīgu ražu, jo tas Kungs viņu bija svētījis.
13Tā šis vīrs kļuva bagāts un dzīvojot kļuva arvien bagātāks, līdz kamēr bija kļuvis loti bagāts.
14Viņam piederēja sīklopu ganāmpulki un liellopu ganāmpulki un liels pulks kalpu, tā ka filistieši to apskauda.
15Visas akas, kādas bija izrakuši viņa tēva kalpi viņa tēva Ābrahāma dienās, filistieši bija aizrakuši un aizbēruši ar zemi.
16Un Abimelechs sacīja īzākam: „Aizej no manis, jo tu esi kļuvis pārāk varens manā priekšā.“
17Un īzāks aizgāja no turienes un uzcēla savas teltis Gerāras ielejā un palika tur dzīvot.
18Un īzāks apmetās un no jauna atraka akas, kas viņa tēva Ābrahāma dienās bija izraktas un kuras filistieši pēc Ābrahāma nāves bija aizbēruši, un nosauca tās tādos pat vārdos, kā viņa tēvs tās bija saucis.
19Un īzaka kalpi raka tanī ielejā un uzraka avotu ar dzīvu ūdeni.
20Un Gerāras gani naidojās ar īzāka ganiem, sacīdami: „Tas ir mūsu ūdens.“ Un viņš nosauca šī avota vārdu Eseka, tāpēc ka jaudis bija naidojušies.
21Tad viņi atraka vēl vienu avotu un naidojās arī tā dēļ. Un viņš nosauca to Sitna.
22Viņš devās no turienes tālāk un atraka citu avotu, bet šoreiz neķildojās. Tāpēc viņš nosauca to Reehobot, jo sacīja: „Tagad Dievs liek mums izplēsties, un mēs varam augļoties šinī zemē.“
23Un viņš devās no turienes uz Bēršebu.
24Un Dievs parādījās viņam sapnī, sacīdams: „Es esmu tava tēva Ābrahāma Dievs, nebīsties, jo Es esmu ar tevi, Es tevi svētīšu un mana kalpa Ābrahāma dēļ Es tavus pēcnācējus vairošu.“
25Un viņš uzcēla tur altāri un piesauca tā Kunga vārdu, un uzcēla tur savas teltis, un īzāka kalpi raka tur aku.
26Bet Abimelechs reiz atnāca pie viņa no Gerāras kopā ar Achuzatu, savu tuvu draugu, un Pikolu, savu karaspēka virsnieku.
27Un īzāks sacīja viņiem: „Kāpēc jūs nākat pie manis? Jo jūs taču ienīstat mani un esat mani aizsūtījuši prom no sevis.“
28Bet tie sacīja: „Mēs redzēt redzam, ka tas Kungs ir bijis ar tevi, un tā mēs domājām, lai būtu solījums mūsu starpā—starp mums un starp tevi, un lai nodibinātos saderība mūsu vidū,
29Un tu nedarītu mums nekā ļauna, kā arī mēs tevi neesam pazemojuši, ka esam tev tikai labu vien darījuši, tevi mierā esam atlaiduši uz šejieni, tu tā Kunga svētītais.“
30Un viņš tiem sarīkoja dzīres, un tie ēda un dzēra.
31Un viņi piecēlās rītā un zvērēja cits citam. Tad īzāks tos atlaida un viņi miermīlīgi izšķīrās.
32Un tanī dienā nāca īzāka kalpi un paziņoja viņam par aku, kādu tie bija rakuši, tam sacīdami: „Mēs esam atraduši ūdeni.“
33Un viņš to nosauca par Šebu, tāpēc ka tur atrodas Bēršebas pilsēta līdz pat šai dienai.
34Un Ezavs bija četrdesmit gadus vecs, kad tas sev par sievu ņēma hetieša Bērija meitu Judīti un hetieša Elona meitu Basmati.
35Tās darīja sirdsēstus īzākam un Rebekai.
Pašlaik izvēlēts:
PIRMĀ MOZUS 26: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.