OTRA MOZUS 33
33
1Un tas Kungs sacīja Mozum: „Ej, celies no šejienes, tu un tauta, kuļ-u tu esi izvedis no Ēģiptes zemes, dodies uz zemi, kādu Es esmu ar zvērestu apsolījis Ābrahāmam, īzākam un Jēkabam, sacīdams: „Es to došu taviem pēcnācējiem.“
2Un Es savu eņģeli sūtīšu tev pa priekšu un izdzīšu kānaāniešus, amoriešus, hetiešus, ferisiešus, chīviešus un jcbusiešus.
3Tā ir zeme, kufā piens un medus tek; bet Es pats neiešu jums līdz, jo jūs esat spītīgi ļaudis; citādi Es jūs varētu ceļā iznīcināt.“
4Kad tauta šos bargos vārdus dzirdēja, tā sāka sērot, un neviens vairs negribēja valkāt savas rotas lietas.
5Un tas Kungs sacīja Mozum: „Saki Israēla bērniem: jūs esat spītīgi ļaudis; kad Es tikai vienu brīdi būtu jūsu vidū, Es jūs varētu iznīcināt. Bet nu nolieciet savas rotas lietas, tad Es gribu redzēt, ko Es jūsu labā varu darīt.“
6Un Israēla bērni atbrīvojās no savām rotas lietām Horeba kalna priekšā.
7Tad Mozus ņēma telti un uzcēla to tālu ārpus nometnes un nosauca to par saiešanas telti. Ikvienam, kas meklēja to Kungu, bija jāiet ārā uz saiešanas telti ārpus nometnes.
8Un notika, kad Mozus gāja uz šo telti, tad ļaudis piecēlās, un ikviens nostājās savas dzīvojamās telts durvīs un noraudzījās pakaļ Mozum, kad tas gāja uz derības telti.
9Un ikreizes, kad Mozus tuvojās teltij, tad nāca mākoņu stabs un apstājās telts durvīs, un Viņš runāja ar Mozu.
10Un visa tauta, redzot mākoņu stabu stāvam telts durvīs, piecēlās, lai pēc tam nomestos zemē ikviens savas telts durvīs.
11Un tas Kungs sarunājās ar Mozu vaigu vaigā tā, kā kāds sarunājas ar savu draugu. Un kad viņš atgriezās nometnē, tad viņa kalps Jozua, Nūna dēls, vēl jauneklis, palika teltī.
12Un Mozus runāja ar to Kungu: „Redzi, Tu man saki: „Vadi šo tautu augšup!“ Bet Tu man nesaki, ko Tu sūtīsi ar mani, kaut gan Tu esi sacījis: „Es tevi saucu tavā vārdā, un tu esi žēlastību atradis manās acīs.“
13Bet tagad, ja es esmu labvēlību atradis tavās acis, tad, lūdzams, liec man zināt tavu ceļu, lai es Tevi zinātu un varētu atrast žēlastību tavās acīs, un arī parādi, ka šie ļaudis ir tava tauta.“
14Un Viņš sacīja: „Vai lai Es pats eju līdz un vadu jūs pretim mērķim?“
15Tad Mozus teica: „Ja Tu nebūsi tas, kas iet mums pa priekšu, tad neliec mums iet prom no šejienes,
16Jo no kā lai varētu zināt, ka es un tava tauta esam žēlastību atraduši tavās acīs, ja ne no tā, ka Tu mūs vadi, ka es un tava tauta ar to atšķiramies no visām citām pasaules tautām.“
17Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Es darīšu arī šo lietu, ko tu esi pieminējis, jo tu esi atradis labvēlību manās acīs un Es tevi saucu vārdā.“
18Mozus teica: „Rādi man, lūdzams, savu godību!“
19Un Viņš atbildēja: „Es likšu tev iet gajrām visai savai godībai, un Es saukšu tavā priekšā tā Kunga vārdu. Jo kam Es esmu žēlīgs, to Es žēlošu, un par ko Es apžēlojos, par to Es ari turpmāk apžēlošos.“
20Bet Viņš sacīja: „Manu vaigu tu nedrīksti redzēt, jo cilvēks nevar Mani redzēt, palikdams pie dzīvības.“
21Un tas Kungs sarija: „Redzi, še pie Manis ir vieta, kur tu vari nostāties uz klints.
22Un kamēr mana godība ies tev garām, tikmēr Es tev ļaušu stāvēt klints spraugā un segšu savu roku pār tevi, kamēr Es būšu pagājis garām.
23Un kad Es pacelšu savu roku, tad tu Mani redzēsi no muguras, bet mans vaigs paliks neredzams.“
Pašlaik izvēlēts:
OTRA MOZUS 33: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.