PĀVILA VĒSTULE EFEZIEŠIEM 4
4
1Tad nu, važās slēgts sava Kunga dēļ, es jūs mudinu, dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa,
2Visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā,
3Censdamies uzturēt gara vienību ar miera saiti:
4Viena miesa, viens gars—jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti—
5Viens Kungs, viena ticība, viena kristība;
6Viens visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem, ar visiem un iekš visiem.
7Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis.
8Tāpēc ir sacīts: „Uzkāpis augstumā, viņš saņēmis gūstekņus, devis dāvanas cilvēkiem.“
9„Uzkāpis“ —ko citu gan tas nozīmē, ja ne to, ka viņš arī nokāpis šis pasaules zemajās vietās?
10Bet tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas (pēc tam) uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu.
11Viņš ari devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem,
12Lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu,
13Līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva dēla ticībā un atziņā, īsto vira briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru.
14Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam.
15Bet patiesīgi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim viņā, kas ir mūsu galva, proti Kristus.
16Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīga saitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.
17Tad nu es jums piekodinu—tas Kungs ir mans liecinieks—vairs nedzīvot tā, kā pagānu tautas dzīvo sava sirdsprāta tukšībā,
18Nezināšanas dēļ, kas ir viņās, un savas sirds trulības dēļ aptumšojušās savā garā un atsvešinājušās no dievišķīgās dzīvības,
19Zaudējušas kauna jūtas un sākušas nodoties izvirtībai, sagandēdamas savu dzīvi ar visādiem netiklības darbiem un mantkārību.
20Bet, sludinot Kristu, jums tādas lietas nav mācītas,
21Turpretim jums par viņu stāstīts un mācīts tā, kā tas ir patiesi Jēzus garā,
22Ka līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā,
23Un jāatjaunojas savā sirdsprātā un garā
24Un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.
25Tāpēc atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs savā starpā esam locekļi.
26Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties,
27Un nedodiet vietu velnam.
28Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā.
29No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.
30Un ncapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai.
31Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaun-prātība lai ir tālu no jums.
32Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.
Pašlaik izvēlēts:
PĀVILA VĒSTULE EFEZIEŠIEM 4: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.