PĀVILA VĒSTULE EFEZIEŠIEM 4:4-16

Viena miesa, viens gars—jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti— Viens Kungs, viena ticība, viena kristība; Viens visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem, ar visiem un iekš visiem. Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis. Tāpēc ir sacīts: „Uzkāpis augstumā, viņš saņēmis gūstekņus, devis dāvanas cilvēkiem.“ „Uzkāpis“ —ko citu gan tas nozīmē, ja ne to, ka viņš arī nokāpis šis pasaules zemajās vietās? Bet tas, kas nokāpis, ir tas pats, kas (pēc tam) uzkāpis augstāk par visām debesīm, lai visu piepildītu. Viņš ari devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evaņģēlistiem, citus par ganiem un mācītājiem, Lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu, Līdz kamēr mēs visi sasniegsim vienību Dieva dēla ticībā un atziņā, īsto vira briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru. Tad mēs vairs nebūsim mazgadīgi bērni, kas cilvēku viltus spēlē, viņu viltīgas rīcības piekrāpti, tiek šurpu turpu svaidīti, padodamies katram mācības vējam. Bet patiesīgi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim viņā, kas ir mūsu galva, proti Kristus. Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīga saitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.