PIEKTĀ MOZUS 5
5
1Un Mozus sasauca visu Israēlu un tiem sacīja: „Klausies, Israēl, tos likumus un tiesu noteikumus, ko es jums šodien esmu cēlis priekšā, un jums tie ir jāmācās un sīki jāpilda!
2Tas Kungs, mūsu Dievs, ir ar mums noslēdzis derību Horeba kalnā.
3Ne ar mūsu tēviem tas Kungs ir šo derību noslēdzis, bet gan ar mums, kas visi esam šodien šeit dzīvi.
4Vaigu vaigā tas Kungs ir ar jums runājis tanī kalnā no uguns liesmām,
5Es tai brīdī stāvēju starp to Kungu un starp jums, lai jums darītu zināmus tā Kunga vārdus, jo jūs bijāt izbijušies no uguns un nekāpāt kalnā. Un Viņš sacīja:
6„Es esmu tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izveda no Ēģiptes zemes, no vergu nama.
7Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā!
8Tev nebūs sev darināt nekādu elku tēlu nedz no tā, kas ir augšā debesīs, nedz no tā, kas ir apakšā virs zemes, nedz no tā, kas ir ūdenī zem zemes!
9Tev nebūs mesties zemē to priekšā un nebūs tiem kalpot, jo Es tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs Dievs, kas par tēvu grēkiem atriebjas līdz trešajam un ceturtajam augumam to bērniem, kas Mani ienīst,
10Bet Es parādu žēlastību tūkstošiem, kas Mani mīl un manus baušļus tur.
11Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi velti valkāt, jo tas Kungs to nepametīs nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi lieto.
12Ievēro sabata dienu, ka tu to turi svētu, kā tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis!
13Sešas dienas tev būs strādāt un visus darbus darīt!
14Bet septītā diena ir tā Kunga, tava Dieva, dusēšanas diena; tad tev nebūs nekādu darbu darīt, —ne tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam vērsim, ne tavam ēzelim, nedz kādam no taviem lopiem, nedz arī svešiniekam, kas mīt tavos vārtos, lai tavs kalps un tava kalpone var atpūsties tāpat kā tu pats.
15Un piemini, ka tu pats esi bijis kalps Ēģiptes zemē un ka tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir no turienes izvedis ar stipru roku un izstieptu elkoni, tāpēc tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis svētīt sabata dienu.
16Tev būs savu tēvu un savu māti godāt, kā tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis, lai tu ilgi dzīvo un lai tev labi klājas tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos!
17Tev nebūs nokaut!
18Tev nebūs laulību pārkāpt!
19Tev nebūs zagt!
20Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku!
21Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, un tev nebūs iekārot sava tuvāka namu, nedz viņa tīrumu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz kaut ko, kas pieder tavam tuvākam!“
22Šos vārdus runāja tas Kungs visas sapulcinātās draudzes priekšā kalnā cauri ugunij, mākonim un miglai ar stipru balsi un nekā nepielika klāt; tad Viņš tos uzrakstīja uz divām akmens plāksnēm un tās iedeva man.
23Kad jūs dzirdējāt no tumsas Viņa balsi, bet kalns dega vienās ugunīs, tad jūs nācāt pie manis, —visi jūsu cilšu virsaiši un jūsu vecaji
24Un sacījāt: „Redzi, tas Kungs, mūsu Dievs, ir licis mums redzēt savu godību un savu varenību, un mēs esam no uguns Viņa balsi dzirdējuši: šodien mēs esam redzējuši, ka Dievs ar cilvēkiem ir runājis un ka tie tomēr paliek dzīvi.
25Bet kāpēc mums tieši tagad būtu jāmirst? Šī lielā uguns mūs aprīs; ja mēs tā Kunga, sava Dieva, balsi vēl turpmāk dzirdētu, tad mums ir jāmirst.
26Jo kur ir kāds no cilvēka miesām dzimis, kas dzīvā Dieva balsi ir dzirdējis no uguns tā runājam kā mēs, un būtu palicis dzīvs?
27Bet tu ej tuvāk un uzklausi visu, ko tas Kungs, mūsu Dievs, tev sacīs, un tad atstāsti mums visu, ko tas Kungs, mūsu Dievs, tev sacījis, tad mēs klau-sīsim un to izpildīsim.“
28Kad nu tas Kungs dzirdēja šos jūsu vārdus, ko jūs man teicāt, tad tas Kungs man sacīja: „Es esmu dzirdējis tautu runājam, kad tā tev skaļā balsī teica šos vārdus; viss ir labi un pareizi, ko viņi runājuši.
29Kaut jel notiktu, ka tiem vienmēr būtu tāds sirdsprāts—Mani bīties un visus manus baušļus mūžīgi turēt, lai viņiem un viņu bērniem labi klātos mūžīgi!
30Ej, saki viņiem: Griezieties atpakaļ savās teltīs!
31Bet tu stāvi šeit pie Manis, lai Es tev saku visus tos baušļus, likumus un tiesu noteikumus, ko tev būs viņiem mācīt, lai viņi visu to pilda tai zemē, ko Es gribu viņiem piešķirt.“
32Uzmanaities, lai jūs rīkotos tā, kā tas Kungs, jūsu Dievs, jums ir pavēlējis, un neatkāpieties nedz pa labi, nedz pa kreisi!
33Bet visi ceļi, ko vien tas Kungs, jūsu Dievs, jums pavēlējis iet, jums ir jāiet tā, lai jūs dzīvotu un jums labi klātos, un jūs ilgi dzīvotu tai zemē, ko jūs iemantosit.“
Pašlaik izvēlēts:
PIEKTĀ MOZUS 5: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.