PIEKTĀ MOZUS 18
18
1„Lai priestepu Ievītu kārtai, visai Levija ciltij, nebūtu dzimtīpašuma tiesas nedz īpašumu mantošanas tiesību kopā ar Israēlu; lai viņi ēd no tā Kunga uguns upuriem, un lai viņi pārtiek no tam Kungam piekritīgām nodevām.
2Un lai tiem nav dzimtīpašuma savu brāļu starpā, tas Kungs ir viņu īpašums, kā Viņš to tiem ir sacījis.
3Un šī lai nu ir priesteriem pienācīgā daļa no tautas, no tiem, kas pienes upurēt kaujamos upurus: vai nu tas būtu vērsis, vai avs, priesterim ir jādod labais plecis, abi žokļa gabali un kuņģis.
4Un tāpat tev ir viņam jānodod savas labības pirmā raža, sava vīna sulas pirmie krājumi un savu olīvu koku pirmie augļi, tāpat arī pirmais tavu sīklopu cirpums.
5Jo viņu tas Kungs, tavs Dievs, ir izredzējis no visām tavām ciltīm, lai viņš un viņa dēli arvienu būtu tā Kunga rīcībā un godam kalpotu tā Kunga vārdam visas savas mūža dienas.
6Un ja kāds Ievīts nāk no kādiem taviem vārtiem visā Israēla zemē, kur viņš mīt kā svešinieks, un dodas, kurp viņa dvēselei labi patīk, uz vietu, ko tas Kungs izredzēs,
7Tad viņš drīkst tur tā Kunga, sava Dieva, vārdā tāpat savu pienākumu pildīt kā visi viņa brāļi Ievīti, kas jau tur kalpo tam Kungam.
8Tad viņiem ir arī tiesība uz līdzīgu daļu no ienākumiem savai iztikai piedevām pie tā, kas tiem pienākas no viņu tēvu pārdotā īpašuma.
9Kad tu nonāksi tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad nemācies darīt tās negantās lietas, ko šīs tautas dara.
10Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis,
11Nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs,
12Jo visi, kas dara šīs lietas, piekopj negantību tā Kunga acīs, un šīs negantības dēļ tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot.
13Tev ir jābūt bezvainīgam tā Kunga, sava Dieva, priekšā!
14Šīs tautas, ko tu izdzīsi, uzklausa ir laika zīmju jautātāju ir nākotnes zīlnieku; tev tas Kungs, tavs Dievs, to nav atļāvis.
15Pravieti, kāds es esmu, tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, klausiet viņu!
16Gluži tā, kā tu to esi lūdzis no tā Kunga, sava Dieva, Horeba kalnā dienā, kad bija sasaukta sapulce, sacīdams: „Es negribu vairs dzirdēt tā Kunga, sava Dieva, balsi, un es negribu vairs redzēt šo lielo uguni, ka nemirstu!“
17Tad tas Kungs man sacīja: „Viņi ir pareizi runājuši, ko tie ir sacījuši!
18Es viņiem celšu pravieti, kāds tu esi, no viņu brāļu vidus, un Es likšu savus vārdus viņa mutē, un viņš runās uz tiem visu, ko Es tam pavēlēšu.
19Un ja kāds neklausīs maniem vārdiem, ko viņš runās manā vārdā, no tā Es to prasīšu.
20Bet ja kāds pravietis kaut ko iedrošināsies runāt manā vārdā, teikt, ko Es neesmu pavēlējis tam runāt, vai ja tas runās kādu citu dievu vārdā, tad tādam pravietim ir jāmirst!“
21Ja tu tad savā nodabā domātu: „Kā lai mēs pazīstam vārdu, ko tas Kungs nav runājis?“
22Tad zini: Ja pravietis runās tā Kunga vārdā, bet pravietojums nepie-pildās un nekļūs īstenība, tad tas ir vārds, ko tas Kungs nav runājis; pravietis to ir teicis savā pārgalvībā, tāpēc nebīstieties no viņa!“
Pašlaik izvēlēts:
PIEKTĀ MOZUS 18: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.