PIEKTĀ MOZUS 15
15
1„Septītā gada beigās tev jātur atlaide.
2Un šie ir atlaides noteikumi: ikvienam aizdevējam būs atlaist, ko tas ir savam tuvākam aizdevis; viņam nebūs likt nedz savu tuvāko, nedz it īpaši savu tautas brāli spaidos, jo šī atlaide ir iekārtota kā tā Kunga atlaide Viņam par godu.
3No svešinieka atprasi, pat piedraudot, bet kas pie tava brāļa, to lai tava roka atlaiž.
4Īstenībā tavā tuvumā nevajadzētu būt nevienam nabagam, jo tas Kungs tevi svētīdams svētīs tai zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par mantojumu un īpašumu,
5Ja tu tikai klausītu tā Kunga, sava Dieva, balsi un turētu un pildītu visus šos baušļus, ko es tev šodien piekodinu.
6Jo tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām svētību, bet pats neaizņemsies, un tu gan valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.
7Kad tavā starpā būs kāds nabags vīrs, viens no taviem tautas brāļiem, kādos tavos vārtos tavā zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad neapcietini savu sirdi un neaizslēdz savu roku sava nabaga brāļa priekšā,
8Bet atvērdams atveri viņam savu roku un aizdodams aizdodi viņam tik, cik viņam vajaga trūcībā.
9Sargies, ka tavā sirdī nav blēdības un ka tu nespriestu; „Septītais gads, atlaides gads ir tuvu!“ Un lai tava acs nebūtu nenovīdīga uz tavu nabago brāli, ka tu viņam nekā nedodi: tad viņš tevis dēļ brēks uz to Kungu, un tas tev būs par grēku!
10Dodams dodi tam labprāt, lai nav tava sirds ļauna, kad tu viņam dodi, jo tādēļ tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi,
11Jo tur, tanī zemē, netrūks arī nabagu, tāpēc Es tev pavēlu un saku: Atvērdams atveri savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē!
12Kad tev tiek pārdots tavs tautas brālis ebrējs vai ebrēju sieva, tad lai viņš tev kalpo sešus gadus, bet septītajā gadā tev būs viņu atlaist brīvu prom no savas saimes.
13Un kad tu viņu atlaid brīvībā no savas saimes, tad neatlaid viņu tukšā,
14Labprāt kaut ko uzliec uz viņa pleciem vai no sava sīklopu ganāmā pulka, vai no sava labības klona, vai no savām vīna spiedēm, ar ko tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis, no tā tev būs arī viņam dāvināt,
15Un piemini, ka tu esi bijis kalps Ēģiptes zemē, bet tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir atbrīvojis, tāpēc es šodien tev dodu šo pavēli.
16Bet ja viņš tev sacīs; „Es negribu no tevis šķirties!“ tāpēc ka viņš tevi un tava nama saimi mīl un ka tam ir pie tevis labi klājies,
17Tad ņem īlenu un piedur viņa ausi pie durvīm: tad viņš tev būs par kalpu mūžīgi; tāpat dari ari savai kalponei.
18Neesi sīkumains, viņu atlaižot brīvībā no savējo vidus, jo sešos gados viņš tev ir izkalpojis divkārtīgu algādža algu; tad ari tevi tas Kungs, tavs Dievs, svētīs pie visa, ko tu darīsi.
19Ikvienu pirmdzimto, kas ir tēviņš, no taviem liellopiem un no taviem sīklopiem, tos novēli kā svētu velti tam Kungam, savam Dievam; tu nedrīksti strādāt ar pirmdzimto vērsi, un arī savu avju pirmdzimto tu nedrīksti cirpt.
20Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, tev un tavam namam tas ir jāēd gadu no gada tanī vietā, ko tas Kungs izraudzīs.
21Bet ja tam ir kāda vaina, ja tas klibs vai akls, nevienu, kam kāda ļauna vaina, tu nedrīksti kaut par kaujamo upuri Kungam, savam Dievam.
22Tavos paša vārtos to ēdiet, nešķīstais tiklab kā šķīstais, kā kalnu kazu un briedi.
23Tikai viņa asinis tev nebūs baudīt, tās izlej zemē kā ūdeni.“
Pašlaik izvēlēts:
PIEKTĀ MOZUS 15: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.