APUSTUĻU DARBI 19
19
1Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augstienes apvidus, nonāca Efezā, un, sastapis dažus mācekļus,
2Viņš tiem sacīja: „Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?“ Tie viņam atbildēja: „Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir.“
3Viņš jautāja: „Ar kādu kristību jūs esat kristīti?“ Tie atbildēja: „Ar Jāņa kristību.“
4Bet Pāvils sacīja: „Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, —Jēzum.“
5To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus vārdā.
6Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja.
7Viņu bija pavisam ap divpadsmit vīru.
8Bet viņš, iegājis sinagogā, atklāti sludināja trīs mēnešus, sarunādamies un pārliecinādams par Dieva valstību.
9Tā kā daži nocietināja savas sirdis un neticēja, ļaužu priekšā nonicinādami šo mācību, viņš no tiem aizgāja un ņēma mācekļus savrup, ikdienas sludinādams Tiranna skolā.
10Tas turpinājās ap divi gadi, tā ka visi, kas Āzijā dzīvoja, dzirdēja tā Kunga vārdu, jūdi un grieķi.
11Dievs darīja neparastus brīnumus ar Pāvila rokām,
12Tā ka pat sviedru autus un priekšautus no viņa miesas uzlika neveseliem, un slimība tos atstāja, un ļaunie gari no tiem izgāja.
13Daži jūdu apkārt klejojošie garu izdzinēji uzdrošinājās Kunga Jēzus vārdu piesaukt pār tiem, kam bija ļauni gari, sacīdami: „Es jūs apsaucu tā Jēzus vārdā, ko Pāvils sludina.“
14Tie, kas to darīja, bija jūdu augstā priestera Skevas septiņi dēli.
15Bet ļaunais gars, atbildēdams viņiem, sacīja: „Jēzu es pazīstu un par Pāvilu es zinu; bet kas jūs tādi esat?“
16Un cilvēks, kupā ļaunais gars mājoja, tiem uzbruka un tos visus pievarēja, tā ka tiem kailiem un ievaino-tiem bija jābēg no šī nama.
17Tas kļuva zināms visiem jūdiem un grieķiem, kas dzīvoja Efezā. Viņus visus pārņēma bailes, un viņi slavēja Kunga Jēzus vārdu.
18Daudzi, kas bija kļuvuši ticīgi, nāca atzidamies un izstāstīdami savus darbus.
19Un labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sanesa grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā; to vērtību noteica un saskaitīja piecdesmit tūkstoš sudraba gabalu.
20Tādā kārtā mācība auga un kļuva stipra tā Kunga spēkā.
21Pēc šiem notikumiem Pāvils garā apņēmās pārstaigāt Maķedoniju un Achaju un iet uz Jeruzālemi, sacīdams: „Pēc tam, kad būšu tur bijis, man jāredz arī Roma.“
22Aizsūtījis uz Maķedoniju divi savus palīgus, Timoteju un Erastu, viņš pats kādu laiku palika Āzijā.
23Tanī laikā izcēlās liels nemiers mācības dēļ.
24Jo kāds vīrs, vārdā Demetrijs, sudrabkalis, kas no sudraba darināja Artemidas tempļus un sagādāja amat-niekiem diezgan lielu pelnu,
25Sapulcējis tos un visus, kas ar to pašu amatu nodarbojās, sacīja: „Vīri, jūs zināt, ka no šī darba atkarājas mūsu labklājība.
26Un jūs redzat un dzirdat, ka šis Pāvils nevien Efezā, bet gandrīz visā Āzijā ar savām runām novērsis daudz ļaužu, sacīdams, ka tie nav dievi, kas rokām darināti.
27Mums draud ne tikai tas, ka šī nozare zaudē nozīmi, bet arī, ka augstās dieves Artemidas svētnīcu nonicinās, un iznīks viņas varenība, ko pielūdz visa Āzija un visa pasaule.“
28To dzirdēdami un dusmu pārņemti, viņi sauca. „Varena ir efeziešu Arte mi da!“
29Un visu pilsētu pārņēma nemiers. Visi traucās uz teātri, raudami līdz maķedoniešus Gāju un Aristarchu, Pāvila ceļa biedrus.
30Kad Pāvils gribēja iet pūli, mācekļi viņam neļāva;
31Bet arī daži Āzijas pārvaldnieki, būdami viņa draugi, sūtīja pie viņa brīdinādami, lai viņš neietu uz teātri.
32Citi sauca šā, citi tā, jo sapulce bija izjukusi, un vairums nezināja, kādēļ bija sanākuši kopā.
33Bet Aleksandrs, ko jūdi bija izraudzījuši, saņēma no pūļa pamācības; un viņš māja ar roku, gribēdams ļaužu priekšā sacīt aizstāvēšanās runu.
34Kad tie manīja, ka viņš ir jūds, visi vienā balsī sāka kliegt, saukdami ap divi stundas: „Varena ir efeziešu Artemida!“
35Bet pilsētas rakstvedis pūli nomierināja, sacīdams: „Efezieši, vai ir kāds cilvēks, kas nezinātu, ka Efezas pilsēta ir varenās Artemidas un no debesīm nokritušā tēla sargātāja?
36Tā kā tas nav apšaubāms, jums pienākas būt mierīgiem un nepārsteigties.
37Jūs esat atveduši šos vīrus, kas nav ne svētnīcas aplaupītāji, ne mūsu dieves zaimotāji.
38Ja Demetrijam un viņa darba biedriem ir kaut kas pret kādu, ir tiesas dienas, un ir prokonsuli, —lai viņi sūdz cits citu.
39Bet ja jums būtu vēl kāda cita prasība, lai to izlemj kārtējā tautas sapulcē.
40Mums arī jābīstas, ka mūs neapsūdz par šīs dienas sacelšanos, jo nav nekāda iemesla, ar ko šo dumpi varētu attaisnot.“ To sacījis, viņš sapulci atlaida.
Pašlaik izvēlēts:
APUSTUĻU DARBI 19: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.