OTRA SAMUELA 1
1
1Kad pēc Saula nāves Dāvids bija pārnācis mājās no kaujas pret Amaleku un bija pavadījis divas dienas Ciklagā,
2Tad trešajā dienā nāca kāds vīrs no Saula karotāju nometnes, un viņa drēbes bijā saplēstas, un zeme bija uz viņa galvas; un tiklīdz kā tas bija piegājis pie Dāvida, viņš noliecās līdz zemei un nometās uz sava vaiga.
3Un Dāvids tam sacīja: „No kurienes tu nāc?“ Un tas viņam atbildēja: „Es esmu izbēdzis no Israēla nometnes.“
4Tad Dāvids viņam sacīja: „Kā tur iet? Lūdzu pastāsti man!“ Un tas teica: „Tauta ir bēgusi no kaujas lauka, un daudzi no karotāju saimes ir krituši un miruši; arī Sauls un viņa dēls Jonatāns ir miruši.“
5Un Dāvids vēl prasīja šim jaunek lim, kas viņam bija šo ziņu atnesis: „Kā tu zini, ka Sauls un viņa dēls Jonatāns ir miruši?“
6Tad tas jauneklis, kas bija viņam ziņu atnesis, sacīja: „Pilnīgi nejauši es nonācu Gilboas kalnos; un, redzi, Sauls bija atspiedies uz sava šķēpa—un, redzi, rati un jātnieki tam lauzās virsū.
7Kad viņš apgriezās apkārt un ieraudzīja mani, tad viņš mani sauca, un es atbildēju: Lūk, še es esmu!
8Un tad viņš man jautāja: Kas tu tāds esi? Un es viņam atbildēju: Es esmu amaleķietis.
9Un viņš man sacīja: Nāc šurp pie manis un nonāvē mani! Gan reibonis ir mani pārņēmis, tomēr dzīvība vēl ir līdz šim pašam laikam manī.
10Tad es pie viņa piegāju un to nonāvēju, jo es zināju, ka viņš pēc tādas savas krišanas nevar vairs dzīvot. Un tad es paņēmu diadēmu, kas bija uz viņa galvas, un roku sprādzes, kas bija ap viņa elkoņiem, un es atnesu tās šeit manam pavēlniekam.“
11Tad Dāvids sagrāba savu apģērbu un to saplēsa; un tāpat to darīja vīri, kas bija pie viņa.
12Un tie sēroja un raudāja un gavēja līdz vakaram—par Saulu un par viņa dēlu Jonatānu un par tā Kunga tautu un par Israēla namu, jo tie bija krituši no zobena.
13Un Dāvids vēl prasīja tam jauneklim, kas viņam bija to paziņojis: „No kurienes tu esi?“ Un viņš atbildēja: „Es esmu kāda še piemitīga amalekieša dēls.“
14Tad Dāvids viņam vaicāja: „Kā gan tu neesi izjutis bailes, paceldams savu roku, lai tā Kunga svaidītam ņemtu dzīvību?“
15Un Dāvids pasauca vienu no jaunekļiem un sacīja: „Nāc šurp! Nokauj viņu!“ Tad tas tam cirta, ka tas nomira.
16Bet Dāvids vēl viņam uzsauca: „Tavas asinis lai paliek uz tavas paša galvas, jo tava paša mute tevi nodeva, liecinādama: Es esmu nogalinājis tā Kunga svaidīto.“
17Tad Dāvids dziedāja šo raudu dziesmu par Saulu un par viņa dēlu Jonatānu
18Un pavēlēja, lai to māca Jūdas bērniem—Saula sēru dziesmu; un redzi, tā ir uzrakstīta Varoņu grāmatā:
19„Tavs krāšņums, ak Israēl, ir krius tavos kalnos, ak, kā ir krituši varoņi!
20Tikai nepaudiet to Gātā, nesludiniet to kā prieka vēsti Aškalonas ielās, lai filistiešu meitas nepriecājas, lai neapgraizīto meitas negavilē!
21Jūs, Gilboas kalni, lai nekrīt uz jums ne rasa, ne lietus—lai uz jums nav tīrumu, no kurienes nāk augļu pirmaju upuru dāvanas, jo tur guļ nomesti varoņu vairogi, ari Saula vairogs, ko neviens vairs nesvaidīs ar eļļu.
22Bez caururbto asinīm un varoņu miesu taukiem nekad neatlaidās Jonatāna stops, un nekad neatgriezās bez uzvaras laupījuma mājās Saula zobens.
23Sauls un Jonatāns, —tik mīlami un dārgi, —dzīvībā un nāvē tie netika šķirti; viņi bija ātrāki nekā ērgļi un stiprāki nekā lauvas!
24Ak Israēla meitas! Raudiet par Saulu, kas jūs tērpa dārgā purpurā un greznoja jūsu tērpus ar mirdzoša zelta rotājumiem!
25Ak, kā šie varoņi ir krituši cīņas karstumā! Uz taviem kalniem nodurts guļ Jonatāns!
26Man tevis žēl, mans brāli Jonatān! Tu biji man ļoti mīļš! Tava mīlestība man bija daudzkārt dārgāka nekā sievu mīlestība!
27Ak, kā šie varoņi ir krituši, un kā kara ieroči ir cīņā gājuši bojā!“
Pašlaik izvēlēts:
OTRA SAMUELA 1: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.