OTRA ĶĒNIŅU 9
9
1Bet pravietis Elīsa ataicināja kādu no praviešu mācekļiem un tam sacīja: „Apjoz savus gurnus un ņem savā rokā šo eļļas trauku un ej uz Ramotu Gileādā.
2Tur nonācis, lūko, kur ir Jehus, Jošafata dēls, Nimšija mazdēls, ej pie viņa namā iekšā, liec viņam celties un iznākt no savu brāļu vidus un ved viņu vistālākā istabā.
3Tad ņem eļļas trauku izlej pār viņu un iezied viņa galvu un saki: Tā saka tas Kungs: Es tevi svaidu par ķēniņu pār Israēlu! Pēc tam atver durvis un bēdz, bet nevilcinies!“
4Kad nu šis jauneklis, šis nākamais pravietis, nonāca Ramotā Gileādā,
5Tad viņam ieejot namā, redzi, tur pašreiz bija karaspēka virsniekiem apspriede. Un tas teica: „Man tev ir kas sakāms, virsniek!“ Kad nu Jehus jautāja: „Ar kuŗu no visa mūsu pulka?“ Viņš atbildēja: „Ar tevi, kara virsniek!“
6Tad Jehus piecēlās un iegāja namā; un tas izlēja eļļu uz viņa galvu un tam sacīja: „Tā saka tas Kungs, Israēla Dievs: Es tevi svaidu par ķēniņu pār tā Kunga tautu, pār Israēlu.
7Un tev būs sava kunga Ahaba nams jāsadragā, jo Es atriebšu pie Izebeles savu kalpu, praviešu, asinis un visu tā Kunga kalpu asinis.
8Tiešām, visam Ahaba namam ir jāiet bojā, un Es izdeldēšu visus no Ahaba nama, ikvienu, kas vīriešu kārtas, Kas stiprs un kas vājš, Israēlā.
9Un Es darīšu Ahaba namam kā Jerobeāma, Nebata dēla, namam un kā Baešas, Ahijas dēla, namam.
10Bet Izebeli suņi ēdīs Jezreēlas tīrumā, un neviena nebūs, kas to apraks!“ Tad viņš atdarīja durvis un metās bēgt.
11Kad nu Jehus izgāja pie sava kunga kalpiem, tad tie viņam jautāja: „Vai viss kārtībā? Kāpēc šis trakais ir pie tevis nācis?“ Un viņš tiem atbildēja: „Jūs jau pazīstat šo vīru un viņa valodu.“
12Bet tie sauca: „Tie ir aplami apgalvojumi! Pasaki taču mums!“ Tad viņš sacīja: „Tā un tā viņš man teica un sacīja: tā saka tas Kungs: Es tevi svaidu par ķēniņu pār Israēlu!“
13Tad tie visi steidzās, ņēma ikviens savu apģērba gabalu un paklāja zem viņa uz trepju pakāpieniem, un tie pūta taures un sauca: „Jehus ir ķēniņš!“
14Un tā Jehus, Jošafata dēls, Nimšija dēla dēls, sacēlās pret Jorāmu. Bet Jorāms pašreiz bija ar visu Israēlu Ramotā Gileādā kara nometnē pret Hazaēlu, Aramas ķēniņu.
15Tobrīd gan ķēniņš Jorāms bija atgriezies uz Jezreēlu, lai liktos dziedi-nāties no brūcēm, kuras aramieši bija viņam situši, kad viņš cīnījās ar Aramas ķēniņu Hazaēlu. Bet Jehus sacīja: „Ja tāds ir jūsu prāts, tad lai neviens no pilsētas neizmūk, lai ietu un nonestu vēsti uz Jezreēlu.“
16Tad Jehus kāpa savos ratos un brauca uz Jezreēlu; Jorāms tur gulēja slims, un Ahasja, Jūdas ķēniņš, bija nācis, lai apraudzītu Jorāmu.
17Kad nu sargs, kurš stāvēja sargu tornī Jezreēlā, ieraudzīja Jehus pulku nākam, tad viņš sauca: „Es redzu lielu kara pulku!“ Tad Jorāms pavēlēja: „Izraugi jātnieku un sūti to viņiem pretī, un lai tas jautā: „Vai miers?“
18Un jātnieks izjāja tam pretī un sacīja: „Ķēniņš liek jautāt: vai jūs nākat miera nolūkā?“ Un Jehus atbildēja: „Kāda tev daļa gar mieru? Griez zirgu apkārt un seko man!“ Tad sargs vēstīja un sacīja: „Vēstnieks gan ir pie tiem nonācis, bet negriežas atpakaļ.“
19Tad viņš izsūtīja otru jātnieku; un tas nonāca pie tiem un sacīja: „Ķēniņš liek jautāt: vai jūs nākat miermīlīgos nolūkos?“ Bet Jehus atbildēja: „Kāda tev daļa gar mieru? Griezies un seko man aizmugurē!“
20Tad sargs pavēstīja, sacīdams: „Viņš pie tiem ir nonācis, bet negriežas atpakaļ. Bet braukšanas veids, kā tas brauc, līdzinās Jehus, Nimšija dēla dēla, braukšanas veidam, jo viņš skrien kā ārprātīgs.“
21Tad Jorāms pavēlēja: „Iejūdziet!“ Tad iejūdza, un Israēla ķēniņš Jorāms un Ahasja, Jūdas ķēniņš, izbrauca, ikkatrs savos ratos; un tie devās pretī Jehum, un tie viņu sastapa pie jezreēlieša Nabota tīruma.
22Kad nu Jorāms ieraudzīja Jehu, tad viņš jautāja: „Vai tu miera nolūkā, Jehu?“ Bet tas atbildēja: „Kas par mieru, kamēr tavas mātes Izebeles netiklība un burvestība aug augumā!“
23Tad Jorāms ar savām rokām apgrieza zirgus apkārt, pretējā virzienā, un bēgot sauca Ahasjam: „Nodevība, Ahasja!“
24Bet Jehus satvēra savu loku un iešāva Jorāmam starp viņa lāpstiņām tā, ka bulta izskrēia cauri viņa sirdij, un tas saļima savos ratos.
25Tad viņš pavēlēja savam virsniekam Bidkaram; „Ņem viņu un nomet viņu jezreēlieša Nabota tīrumā! Tu taču atminies, kā mēs abi pārī jājām pa pēdām viņa tēvam Ahabam un kā Dievs, tas Kungs, pasludināja šādu spriedumu par viņu:
26Tik tiešām, kā Es vakar esmu redzējis Nābota un viņa dēlu asinis, saka tas Kungs, Es tev to atmaksāšu tanī pašā tīrumā, saka tas Kungs. —Un tagad, ņem un nomet viņu tajā tīrumā, kā tā Kunga vārds ir sacījis!“
27Kad Ahasja, Jūdas ķēniņš, to redzēja, tad viņš metās bēgt uz dārza nama pusi, bet Jehus to vajāja un sauca; „Kaujiet arī šo kajra ratos!“ Un tad šāva uz viņu ratos un viņu ievainoja; bet tas bija pie uzkalna, ejot uz Gūru, kas atrodas pie Ibleamas; un viņš bēga uz Megidu un tur nomira.
28Un viņa kalpi to pārveda ratos uz Jeruzālemi, un viņu apraka tā kapu vietā pie viņa tēviem Dāvida pilsētā.
29Ahasja kļuva ķēniņš pār Jūdu Jorāma, Ahaba dēla, vienpadsmitajā val-dīšanas gadā.
30Bet kad Jehus bija nonācis Jezreēlā un Izebele to dzirdēja, tad viņa izkrāsoja uzacis un izrotāja savu galvu un skatīdamās izliecās pa logu.
31Kad nu Jehus ienāca pa vārtiem, tad tā viņam uzsauca: „Vai Simrijam, sava kunga slepkavam, bija laimīgs liktenis?“
32Tad viņš pacēla savas acis pret viņas logu un izsaucās: „Kuŗš ir manā pusē? Kuŗš?“ Kad nu kādi divi vai trīs galminieki izliecās pa logu un uz to skatījās,
33Tad viņš tiem sauca: „Gāziet viņu zemē!“ Un tie to arī nogrūda zemē tā, ka ar viņas asinīm tika apslacīts mūris un zirgi, un tie to samina.
34Kad nu viņš bija ienācis pilī, ēdis un dzēris, tad viņš pavēlēja: „Palūkojieties pēc šīs nolādētās sievas un aprociet viņu, jo viņa taču ir ķēniņa meita.“
35Kad nu viņi nogāja, lai viņu apraktu, tad tie nekā no viņas neatrada kā vien galvas kausu, kāju stilbu kaulus un abu roku plaukstas.
36Tad tie atgriezās atpakaļ un to viņam pastāstīja, un viņš teica: „Šis ir iā Kunga vārds, ko Viņš ir sacījis ar sava kalpa, tisbieša Elijas, starpniecību, sacī-dams: Jezreēlas tīrumā suņi ēdīs Izebeles miesas.
37Un Izebeles līķis paliks kā mēsli uz ūruma Jezreēlas laukos tā, ka neviens nevarēs pateikt: tā ir Izebele!“
Pašlaik izvēlēts:
OTRA ĶĒNIŅU 9: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.