PĀVILA 2. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 12
12
1Ir jau jālielās, kaut gan tas neder, es tagad runāšu par tā Kunga parādībām un atklāsmēm.
2Es pazīstu cilvēku iekš Kristus, priekš četrpadsmit gadiem—vai miesa, vai ārpus miesas, nezinu, Dievs to zina—tas tika aizrauts trešajās debesis.
3Par to pašu cilvēku es zinu, ka tas—vai miesā, vai ārpus miesas, nezinu, to Dievs zina—
4Tika aizrauts paradīzē un dzirdēja neizsakāmus vārdus, ko cilvēkam nav jauts izrunāt.
5Ar to es gribu lielīties, bet ar sevi pašu es nelielīšos, kā vien ar savu nespēku.
6Ja es gribētu lielīties, es nebūtu neprātīgs, jo es runātu patiesību; bet es atturos, lai neviens par mani nedomā vairāk, kā ko tas manī redz vai ko no manis dzird, ari visai augsto atklāsmju dēj.
7Lai netaptu iedomīgs, man ir dots dzelonis miesā, sātāna eņģelis, lai tas sistu mani ar dūrēm, ka netopu iedomīgs.
8Tādēļ es to Kungu trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos.
9Un viņš ir sacījis: „Tev pietiek ar manu žēlastību; jo mans spēks nespēkā varens parādās.“ Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani.
10Tādēļ man ir labs prāts vājībās, pārestībās, bēdās, vajāšanās un bailēs Kristus dēļ. Jo, kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.
11Tā lielīdamies esmu tapis bezprātis. Jūs mani pie tā novedāt. No jums man patiesībā vajadzēja sagaidīt atzinību. Jo es nevienā vietā neesmu mazāks par dižapustuļiem, kaut gan nekas neesmu.
12Apustuļa zīmes jūsu vidū ir iz-paudušās visā izturībā ar zīmēm, brīnu-miem un vareniem darbiem.
13Ja kādā lietā jūs būtu bijuši mazāki par citām draudzēm, ja ne tādā, ka es jūs neesmu apgrūtinājis? Piedodiet man šo pārestību.
14Redzi, es taisos trešo reiz jūs apmeklēt un jūs neapgrūtināšu, jo es nemeklēju jūsu mantu, bet jūs pašus. Jo nav vajadzīgs, ka bērni krāj mantu vecākiem, bet vecāki bērniem.
15Par jūsu dvēselēm es labprāt visu atdošu un atdošu pats sevi. Ja es jūs tik ļoti mīlu, vai tad lai sagaidu mazāk mīlestības?
16Labi, es jus neesmu apgrūtinājis. Bet es, varbūt, kā krāpnieks jūs ķēris ar viltību.
17Vai tad es ar kādu no tiem, ko pie jums sūtīju, jūs esmu izmantojis?
18Es pierunāju Titu un tam sūtīju līdzi brāli. Vai tad Tits ir jūs izmantojis? Vai nedarbojamies tai pašā garā, iedami tais pašās pēdās?
19Jau sen jūs esat tais domās, ka mēs jūsu priekšā tikai aizstāvamies. Mēs runājam Dieva priekšā iekš Kristus, un tas viss, mīļie, notiek jūsu ticības stip rināšanai.
20Es baidos, ka es nākdams neatrodu jūs tādus, kādus es nevēlos, un ka jūs neatrodat mani tādu, kādu jūs nevēlaties; ka tikai nav jūsu vidū ķildu, skaudības, dusmu, naida, apmelošanas, mēlnesības, uzpūtības, nekārtības;
21Ka mans Dievs, man atkal nākot, mani nepazemo jūsu priekšā, un ka man nav jāskumst par daudziem, kas grēkojuši un nav atgriezušies no savas netikumības, netiklības un izlaidības, ko tie darījuši.
Pašlaik izvēlēts:
PĀVILA 2. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 12: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.