PĀVILA 2. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 1
1
1Pāvils pēc Dieva prāta Kristus Jēzus apustulis un brālis Timotejs Dieva draudzei, kas ir Korintā, un visiem svētajiem pa visu Achaju:
2Žēlastība jums un miers 110 Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus.
3Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs, un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās,
4Ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva saņēmuši.
5Jo, kā Kristus ciešanas spēcīgi nāk pār mums, tāpat spēcīgi darbojas mūsu ieprieca caur Kristu.
6Kad mums ir bēdas, tad tās jums par iepriecināšanu un pestīšanu; kad mums ir ieprieca, tad tā jums par iepriecināšanu, kas parādās spēcīga to pašu ciešanu panešanā, ko ari mēs nesam.
7Un mūsu cerība par jums ir stipra, jo mēs zinām, ka jums ir dalība kā ciešanās, tā ari iepriecā.
8Mēs negribam jūs, brāļi, atstāt bez ziņām par mūsu bēdām, kas mums bija Āzijā; tās bija pārāk smagas un gāja pāri mūsu spēkiem, tā ka jau gandrīz vairs necerējām palikt dzīvi.
9Pēc mūsu pašu domām bijām jau nāvei lemti, tā ka vairs nepaļāvāmies paši uz sevi, bet uz Dievu, kas uzmodina mirušos.
10No tādām nāves briesmām viņš mūs ir izglābis un arī turpmāk izglābs. Uz viņu mēs liekam savu cerību, ka viņš mūs joprojām glābs.
11Arī jūs mums palīdzēsit ar savām aizlūgšanām, lai par mums parādīto žēlastību, ko daudzi izlūguši, daudzi iz-teiktu pateicību par mums.
12Tas, ar ko mēs lepojamies, ir mūsu sirdsapziņas liecība, ka mēs esam turējušies dievišķā šķīstībā un skaidrībā, ne miesas gudrībā, bet Dieva žēlastībā kā pasaulē, tā sevišķi jūsu vidū.
13Jo mēs jums cita nekā nerakstām, kā vien, ko jūs lasāt un ari saprotat; un es ceru, ka jūs to pilnīgi sapratīsit,
14Tā kā jūs jau pa daļai mūs esat sapratuši, ka mēs esam jūsu gods, tāpat kā arī jūs esat mūsu gods mūsu Kunga Jēzus dienā.
15Tādā pārliecībā es jau agrāk gribēju pie jums noiet, lai jūs atkal dabūtu žēlastību.
16No jums es gribēju iet tālāk uz Maķedoniju, un no Maķedonijas atkal atgriezties pie jums, un lai jūs mani izvadītu uz Jūdeju.
17Vai tad, to nolemdams, es esmu vieglprātīgi rīkojies? Jeb vai mani lē-mumi ir tik miesīgi, ka mans jā jā varētu būt ari nē nē?
18Dievs mans liecinieks: mūsu jums dotais vārds nav bijis reizē jā un nē.
19Jo Dieva dēls Kristus Jēzus, ko es un Silvāns un Timotejs esam jūsu vidū sludinājuši, nav bijis jā un nē, bet viņā ir bijis jā.
20Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir viņā jā, tāpēc caur viņu mūsu—amen Dievam par godu.
21Bet tas, kas stiprina mūs un jūs Kristū un kas mūs ir svaidījis, tas ir Dievs;
22Viņš mūs ir an apzīmogojis un devis gara ķīlu mūsu sirdis.
23Bet es piesaucu Dievu par liecinieku savai dvēselei, ka es jūs saudzēdams vairs neesmu nācis uz Korintu.
24Ne ka mēs valdītu pār jūsu ticību, bet lai vairotu jūsu prieku, jo jūs stāvat ticībā.
Pašlaik izvēlēts:
PĀVILA 2. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 1: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.