OTRA LAIKU 25
25
1Amacja bija divdesmit piecus gadus vecs, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja kā ķēniņš Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus, un viņa mātes vārds bija Joadana, no Jeruzālemes.
2Viņš gan darīja to, kas ir taisns tā Kungs acīs, tomēr ne ar pilnīgu sirds nodošanos.
3Kad nu ķēniņa valsts vara bija viņa rokās nostiprinājusies, tad viņš lika saviem kalpiem nogalināt tos, kas bija nokāvuši ķēniņu, viņa tēvu.
4Bet viņu dēlus viņš nelika nokaut, kā bauslībā, Mozus grāmatā, ir rakstīts, kur tas Kungs ir pavēlējis, sacīdams: „Tēviem nebūs tikt nonāvētiem dēlu dēļ, —un dēliem nebūs tikt nonāvētiem tēvu dēļ, bet ikviens lai mirst pats savu grēku dēļ!“
5Un Amacja sapulcināja Jūdas iedzīvotājus un lika viņiem sakārtoties pēc viņu dzimtām virsnieku pār tūkstoti un virsnieku pār simtu vadībā—visai Jūdas ciltij un Benjamiņam. Un kad nu viņš no tiem saskaitīja tos, kuji bija divdesmit gadus veci un vecāki, tad viņš atrada trīs simti tūkstošu tādu izlasītu vīru, kuri bija derīgi kajra gaitām un bija spējīgi nest kā šķēpu, tā lielo vairogu.
6Vēl klāt viņš salīga no Israēla simtu tūkstošu varonīgu karavīru par simts talantiem sudraba.
7Bet kāds Dieva vīrs nāca pie viņa un sacīja: „Ak ķēniņ! Israēla kara pulks lai nedodas kopā ar tevi uzbrukumā, jo tas Kungs nav ar Israēlu un ne ar vienu no šiem Ēfraima dēliem.
8Bet dodies tu viens pats, lai parādītu savu drosmi cīņā; pretējā gadījumā Dievs liks tev piedzīvot neveiksmi ienaidnieku priekšā, jo Dievs ir pietiekami stiprs, lai piešķirtu tev tiklab uzvaru, kā arī liktu tev krist.“
9Kad nu Amacja jautāja Dieva vīram: „Bet kas lai notiek ar tiem simt talantiem, ko es esmu iedevis Israēla kara pulkiem?“, tad Dieva vīrs atbildēja: „Tas Kungs spēj tev vairāk iedot nekā tikai šo naudu!“
10Tad Amacja lika atšķirt nost tos, kuri piederēja pie pulka, kas bija atnācis pie viņa no Efraima, lai tie grieztos atpakaļ uz savām mājām. Bet tie ļoti saskaitās pret Jūdu un karstās dusmās atgriezās savās dzīves vietās.
11Bet Amacja drosmes pilns izveda savus kara pulkus cīņā un devās uz Sāls ieleju, kur viņš nokāva desmit tūkstoš Seīra dēlus.
12Bet citus desmit tūkstošus, kurus Jūdas dēli sagūstīja dzīvus, viņi uzveda klints galotnē un nogāza tos no klints virsotnes, tā ka tie visi tika sašķaidīti gabalos.
13Bet tā pulka piederīgie, kuriem Amacja bija licis griezties atpakaļ, lai tie neietu ar viņu kopā karā, —tie iebruka Jūdas pilsēās, sākot no Samarijas līdz pat Bet-Horonai, un nokāva no iedzīvotājiem trīs tūkstošus, un savāca bagātu laupījumu.
14Kad nu Amacja pārnāca no uzvaras pār ēdomiešiem, tad viņš atveda līdz Seīra dēlu dievus, un viņš tos nolika sev kā dievus un metās viņu priekšā ar seju pie zemes un upurēja tiem kvē-pināmo upuri.
15Tad tā Kunga dusmas iedegās pret Amacju, un Viņš sūtīja pie tā pravieti, kas viņam sacīja: „Kāpēc tu pats esi meklējis tās tautas dievus, kuri neizglāba savu tautu no tavas rokas?“
16Kad nu viņš uz to tā runāja, tad Amacja viņam sacīja: „Vai tu esi iecelts ķēniņam par padomnieku? Mities! Kāpēc tu gribi, lai tevi nokauj?“ Un tad pravietis mitējās un piebilda: „Es gan nojaušu, ka Dievam ir nodoms tevi iznīcināt, tāpēc ka tu esi tā darījis un neesi klausījis manu padomu!“
17Un Jūdas ķēniņš Amacja apspriedās un nosūtīja ziņnešus pie Israēla ķēniņa Joasa, Joahaza dēla, Jehus dēla dēla, un lika viņam sacīt: „Nāc un mērosimies spēkiem, viens ar otru!“
18Tad Israēla ķēniņš Joass nosūtīja vēstnešus pie Jūdas ķēniņa Amacjas un lika viņam sacīt: „Kāds ērkšķu krūms Libanonā sūtīja pie ciedra, kas arī atrodas Libanonā, sacīdams: „Dodi savu meitu manam dēlam par sievu! —Bet tad lauku zvēri, kuri bija Libanonā, gāja pāri un samina ērkšķu krūmu.
19Redzi, tu domā, —tu esi sakāvis Ēdomu, un tava dvēsele nesas uz lielī-šanos un pēc vēl lielākas slavas. Bet nu tagad, —paliec vien mierīgi mājās, —kāpēc tu gribi skriet nelaimē, lai tu kristu pats un Jūda līdz ar tevi?“
20Bet Amacja neklausīja, jo tas tā bija paša Dieva nolikts, lai Viņš tos nodotu pretinieku rokā, tāpēc ka tie bija pievērsušies Ēdoma dieviem.
21Un Israēla ķēniņš Joass cēlās un devās cīņā, un viņi grieza vaigu pret vaigu, —viņš un Jūdas ķēniņš Amacja pie Bet-Šemešas, kas atrodas Jūdā.
22Un Jūda tika Israēla sakauts, un ikviens no tiem bēga uz savām mājām.
23Un Israēla ķēniņš Joass sagūstīja Jūdas ķēniņu Amacju, Joasa dēlu, Joahaza dēla dēlu, Bet-Šemešā, un viņš to noveda Jeruzālemē, un viņš izlauza daļu no Jeruzālemes mūra, —no Ēfraima vārtiem līdz Stūj-a vārtiem, —četrsimt olektis.
24Un viņš paņēma visu zeltu un sudrabu un itin visus svētos piederumus, kas atradās Dieva namā pie Obed-Ēdoma,#25.24 t.i. no noliktavas, kas atradās Obed-Ēdoma pārziņā. un ķēniņa nama bagātības līdz ar ķīlniekiem un atgriezās atpakaļ Samarijā.
25Bet ķēniņš Amacja, Joasa dēls, pārdzīvoja Israēla ķēniņu Joasu, Joahazā, dēlu, kad tas bija nomiris, vēl par piecpadsmit gadiem.
26Un kas vēl par Amacju stāstāms, par viņa iesākumu un par viņa galu, —redzi, tas ir uzrakstīts Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā.
27Un kopš tā laika, kad Amacja bija atkāpies no tā Kunga, pret viņu cēlās Jeruzālemē sazvērestība. Un viņš bēga uz Lachišu, bet sazvērnieki nosūtija gūstītājus viņam pakaļ uz Lachišu, un tie viņu tur nokāva.
28Viņi uzcēla viņu uz zirgiem un apraka viņu pie viņa tēviem Dāvida pilsētā.
Pašlaik izvēlēts:
OTRA LAIKU 25: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.