PIRMĀ SAMUELA 23
23
1Kad Dāvidam piesūtīja ziņu: „Redzi, filistieši nemitīgi karo ar Kegilu un pastāvīgi aplaupa viņu klonus!“
2Tad Dāvids jautāja tam Kungam, sacīdams: „Vai man būs iet un sakaut filistiešus?“ Un tas Kungs viņam atbildēja: „Ej, jo tu sakausi filistiešus un izglābsi Kegilu!“
3Bet Dāvida vīri viņam sacīja: „Redzi, mēs jau še Jūdā dzīvojam pastāvīgās bailēs, un ko mēs darīsim tad, kad dosimies Kegilā uzbrukumā pret filistiešu kara pulkiem!“
4Tad Dāvids vēl reiz griezās ar jautājumu pie tā Kunga, un tas Kungs viņam atbildēja un sacīja: „Celies, dodies uz Kegilu, jo Es nodošu filistiešus tavā rokā.“
5Tad Dāvids nogāja ar saviem vīriem uz Kegilu, uzbruka filistiešiem un kā laupījumu aizdzina viņu ganāmpulkus, bet pašus viņus sakāva lielā kaujā. Tā Dāvids izglāba Kegilas iedzīvotājus.
6Bet kad Abjatārs, Ahimelecha dēls, bēga uz Kegilu pie Dāvida, tad viņš uz turieni bija paņēmis līdzi ari savu plecu segu.
7Kad nu Saulam paziņoja, ka Dāvids ir devies uz Kegilu, tad Sauls sacīja: „Dievs to ir nodevis manā rokā kā gūstekni, jo viņš ir ieslēgts un nevarēs izkļūt ārā no šīs pilsētas, kurai ir tik spēcīgi ar aizšaujamiem aizbultējami divkārši vārti.“
8Tad Sauls sasauca visu tautu uz karu, lai tie dotos uz Kegilu un ielenktu Dāvidu un viņa vīrus.
9Kad nu Dāvids izprāta, ka Sauls klusītiņām bija viņam šos slazdus sagatavojis, lai to pārsteigtu, tad viņš sacīja priesterim Abjatāram: „Atnes plecu segu!“
10Un Dāvids lūdza: „Tu Kungs, Israēla Dievs, tavs kalps ir to dzirdējis, ka Sauls taisīs nākt uz Kegilu, lai šo pilsētu izpostītu manis dēļ.
11Vai Kegilas dižciltīgie mani saslēgtu nodos viņa rokā? Vai tiešām Sauls arī nonāks lejā, kā tavs kalps to ir dzirdējis? —Ak Kungs, Israēla Dievs, —saki to, lūdzu, savam kalpam!“ Tad tas Kungs sacīja: „Jā, viņš nonāks lejā!“
12Un Dāvids sacīja: „Vai Kegilas dižciltīgie mani un manus vīrus saslēgs un nodos Saula rokā?“ Tas Kungs atbildēja: „Nodos!“
13Tad Dāvids cēlās ar saviem vīriem, un to bija ap seši simti, un tie aizgāja no Kegilas un gāja un siroja apkārt, kur vien tiem bija iespējams klīst. Kad Saulam tika paziņots, ka Dāvids no Kegilas aizbēdzis, tad viņš atmeta savu nodomu doties kajra gājienā.
14Bet Dāvids uzturējās tuksnesī, nepieejamās vietās, augstienēs; viņš apmetās kalnos Zifas tuksnesī. Gan Sauls to meklēja visu laiku, bet Dievs to nedeva viņam rokā.
15Kad nu Dāvids redzēja, ka Sauls bija izgājis, lai meklētu viņu nonāvēt, —bet Dāvids mita Zifas tuksneša biezokņos, —
16Tad Saula dēls Jonatāns cēlās un devās pie Dāvida biezoknī un stiprināja viņa roku cerībā uz Dievu,
17Un sacīja viņam: „Nebīsties! Mana tēva Saula roka tevi neaizsniegs, bet tu valdīsi pār Israēlu kā ķēniņš, un tad es būšu otrs pēc tevis; un to itin labi gan zina arī mans tēvs Sauls.“
18Tad viņi abi noslēdza derību tā Kunga priekšā, un Dāvids palika dzīvot biezokņos, bet Jonatāns atgriezās savā namā.
19Taču daži zifieši nogāja pie Saula uz Gibeu un sacīja: „Dāvids ir paslēpies mūsu apvidū nocietinātā vietā biezokņos Hakilas uzkalnos, kūpi atrodas dienvidos no Ješimonas.
20Un nu tagad, ak ķēniņ, nāc pie mums lejā, un piepildi visas sava sirdsprāta vēlēšanās, jo mūsu pienākums ir viņu sasietu nodot ķēniņa rokā!“
21Tad Sauls sacīja: „Lai jūs būtu svētīti tam Kungam, ka jūs esat man līdzi jutuši!
22Ejiet jel un vēl pārliecinieties, izdibiniet un apraugiet vietu, kur ir atrodamas viņa pēdas, un kas viņu tur būtu redzējis, jo man ir sacīts, ka viņš esot visai manīgs vīrs.
23Un kad jūs visas paslēptuves, kur vien viņš varētu būt paslēpies, būsit labi apskatījuši un izlūkojuši, tad griezieties pie manis atpakaļ ar pārbaudītu ziņu. Tad es iešu jums līdzi, un ja viņš šai zemē būs, tad es viņu sameklēšu starp visiem tiem tūkstošiem, kas ir Jūdā!“
24Tad tie cēlās un devās ceļā uz Zifu Saulam pa priekšu, bet Dāvids un viņa vīri tanī laikā uzturējās Maonas tuksneša klajumos, dienvidos no Ješi-monas.
25Un Sauls ar saviem vīriem gāja, lai viņu meklētu, bet Dāvidam tas bija pateikts, un viņš apmetās pie lielās klints, kas atrodas Maona tuksnesī. Kad nu Sauls to dzirdēja, tad viņš steidzīgi dzinās Dāvidam pakaļ Maonas tuksnesī.
26Un Sauls gāja kalnu grēdas vienā pusē, bet Dāvids ar saviem vīriem gāja pa kalna otru pusi. Tad Dāvids bailēs steidzās, lai izkļūtu no Saula tuvuma, bet Sauls ar saviem vīriem ielenca Dāvidu un viņa vīrus ar nolūku tos sagūstīt.
27Tad pēkšņi kāds vēstnesis pienāca pie Saula un tam sacīja: „Steidzies un griezies atpakaļ, jo filistieši ir ielauzušies zemē.“
28Un Sauls griezās atpakaļ, neva-jādams vairs Dāvidu, un viņš devās pret filistiešiem; tāpēc šī vieta tiek saukta par „Glābšanas akmeni.“
Pašlaik izvēlēts:
PIRMĀ SAMUELA 23: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.