PIRMĀ ĶĒNIŅU 5
5
1Bet Salamans pats valdīja pār visām ķēniņu valstīm, sākot ar Lielo upi, un ari pār it visu filistiešu zemi līdz pat Ēģiptes robežām. Tie visi kārtīgi nesa meslus un pildīja Salamanam klaušas visu viņa mūžu.
2Un Salamana pārtikas deva vienai dienai bija trīsdesmit koru smalko kviešu miltu un sešdesmit koru citu miltu;
3Desmit treknu bajrotu liellopu un divdesmit tādu liellopu, kas ganos bija turēti, simts sīklopu un bez tam vēl staltbrieži, gaceles, lāsainie brieži un vēl piedevām baroti putni,
4Jo viņš valdīja pār visu zemes apgabalu šaipus Lielās upes no Tifsas līdz pat Gazai, pār visiem tiem ķēniņiem, kas bija rietumos no šīs upes. Un viņam bija miers no visiem saviem ienaidniekiem visapkārt.
5Un ikviens Jūdā un Israēlā dzīvoja droši, zem sava vīna koka un zem sava vīģes koka sēdēdams, no Dana līdz pat Bēršebai it visu Salamana dzīves laiku.
6Un Salamanam bija arī četrdesmit tūkstoši braucamo zirgu, kā ari divpadsmit tūkstoši jātnieku.
7Un šie pārvaldnieki tad apgādāja ar pārtiku ķēniņu Salamanu un ari ikvienu, kas nāca pie ķēniņa Salamana viesos, katrs savu mēnesi. Un tie nepielaida, ka kaut kā trūktu.
8Arī miežus un sauso barību zirgiem un kumeļiem viņi nogādāja tanī vietā, kur to vajadzēja, ikviens pēc savas kārtas.
9Un Dievs deva Salamanam gudrību un izpratni līdz visaugstākai pakāpei un tik pat daudz bagātu atziņu, cik ir smilšu jūrmalā.
10Un Salamana gudrība bija daudz lielāka nekā visu austrumnieku gudrība un lielāka nekā Ēģiptes gudrība.
11Jo viņš bija gudrāks nekā visi pārējie cilvēki: gudrāks par Etānu, ezrahieti, un viņš bija gudrāks par Hemanu, Chalkolu un Dārdu, Mahulas dēliem, un viņa slava izplatījās pa visām pagānu tautām visapkārt.
12Un viņš sacerēja un lietoja trīsdesmit tūkstošus sakāmvārdu, un viņa sacerēto dziesmu skaits bija pavisam tūkstotis un piecas.
13Viņš allaž runāja līdzībās par kokiem, no ciedru koka sākot, kāds atrodas Libanonā, līdz īzapam, kas aug mūjru plaisās. Savās dziesmās viņs runāja par zvēriem, par putniem, par rāpuļiem un par zivīm.
14Un ļaudis nāca no visām tautām klausīties Salamana gudrību. Ari visādu ķēniņu sūtņi nāca no zemju zemēm, kas bija dzirdējuši par viņa gudrību.
15Arī Tiras ķēniņš Hīrāms nosūtīja savus kalpus pie Salamana, jo viņš bija dzirdējis, ka viņu bija svaidījuši par ķēniņu viņa tēva vietā, un Hīrāms bija bijis Dāvida apbrīnotājs visu viņa mūža laiku.
16Un Salamans nosūtīja ziņu Hīrāmam, sacīdams:
17„Tu zini, ka mans tēvs Dāvids nevarēja uzcelt namu tā Kunga, sava Dieva, vārdam tās kaja darbības dēl, ar kādu tam uzmācās no visām pusēm viņa ienaidnieki, līdz kamēr tas Kungs pats viņa pretiniekus nenolika zem viņa kājām.
18Bet tagad, lūk, tas Kungs man ir devis mieru visās malās, un nav neviena paša pretinieka nedz kādas citas nelaimes, kas varētu draudēt.
19Un tādēļ, lūk, es esmu nolēmis uzcelt namu tā Kunga, mana Dieva vārdam tā, kā tas Kungs bija runājis ar manu tēvu Dāvidu, sacīdams: „Tavs dēls, kupu Es nosēdināšu uz tava troņa, tas lai uzceļ namu manam vārdam.“
20Un tādēļ dod pavēli, ka manām vajadzībām tiek nocirsti ciedri Libanona kalnos. Un mani kalpi lai pievienojas taviem kalpiem. Un es tev došu algu tavu kalpu vajadzībām tikdaudz, cik tu pats noteiksi, jo tu pats labi zini, ka mums neviena cita nav, kas prastu kokus tik labi cirst kā sidonieši.“
21Un notikās, kad Hīrāms dzirdēja Salamana vārdus, tad viņš no sirds nopriecājās un sacīja: „Šodien lai ir svētīts tas Kungs, kas Dāvidam devis gudru dēlu, kāds tagad valda pār šo lielo tautu.“
22Un Hīrāms deva ziņu Salamanam, sacīdams: „Es esmu dzirdējis to vēsti, kādu tu man esi atsūtījis. Es esmu ar mieru izpildīt visas tavas vēlēšanās ciedru un ciprešu koku ziņā.
23Mani kalpi šos kokus nogādās no Libanona lejā līdz jūŗai, un es tos ar plostiem novedīšu pa jūras ceļu uz to vietu, kādu tu pats man norādīsi. Un tur es tad plostus izjaukšu, ka tu tos pats no turienes varēsi aizgādāt. Bet tu atkal izpildīsi manu vēlēšanos, piegādādams manam namam pārtiku.“
24Un Hīrāms deva Salamanam ciedru un ciprešu kokus, kā tas bija pats vēlējies.
25Bet Salamans nodeva Hīrāmam divdesmit tūkstošus koru kviešu pārtikai un divdesmit tūkstošu koru sagrūstu olīvu eļļas. To Salamans Hīrāmam nodeva ik gadus.
26Un tas Kungs piešķīra Salamanam gudrību gluži tā, kā Viņš to tam bija solījis, un miers valdīja Hīrāma un Salamana starpā; un tie abi noslēdza savienību.
27Un ķēniņš Salamans izraudzīja no visa Israēla klaušu darbu pildītājus. Un bija pavisam trīsdesmit tūkstoši viru, kas pildīja klaušas.
28Un viņš nosūtīja tos uz Libanonu: ik mēnesi pa desmit tūkstošiem, tos apmainot: vienu mēnesi tie bija Libanonā, bet divi mēnešus—mājās. Bet Adonīrāms bija klaušu pildītāju uzraugs.
29Un Salamanam bija ari vēl septiņdesmit tūkstoši kravu nesēju un astoņdesmit tūkstoši akmeņkaļu kalnu apgabalos.
30Un pārvaldnieku vien pār darba uzraugiem, kas darbus pārraudzīja, Salamanam bija trīs tūkstoši un trīs simti. Tie pārvaldīja ļaudis, kas veica darbus.
31Un pēc ķēniņa pavēles tie izlauza lielus akmeņus, vērtīgus akmeņus, lai ar apcirstiem akmeņiem liktu pamatu namam.
32Tā Salamana namdari kopā ar Hīrāma namdariem un ar ļaudīm no Biblosas ar kaltiem apcirta akmeņus un apdarināja kokus un akmeņus nama celšanai.
Pašlaik izvēlēts:
PIRMĀ ĶĒNIŅU 5: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.