PIRMĀ LAIKU 12
12
1Un šie ir tie viri, kas nāca pie Dāvida uz Ciklagu tanī laikā, kad viņš vēl slapstījās no Saula, Kiša dēla; ari šie skaitījās pie tiem varoņiem, kas viņam palīdzēja karā.
2Tie bija apbruņoti ar loku, un viņi spēja lietāt ir labo, ir kreiso roku, metot akmeņus un šaujot bultas no lokiem. Un daudzi bija no Saula radiem no Benjamiņa cilts.
3Viņu priekšnieks bija Ahiēzers un otrs—Joass, Šimeas dēls, no Gibeas; tad Jeziēls un Pelets, Asmaveta dēli, Beracha un Jehus no Anatotas,
4Varonis Jišmaja no Gibeonas, viens no trlsdesmitiem un vadonis pār trīsdesmit vīriem; tad Jeremija, Jahaziēls un Johanans; Jozabāds no Gederas;
5Ēlušajs, Jerimots, Bealja un Semarja; Šefatja no Harifas;
6Ēlkana, Jišija, Azareēls, Joēzers un Jašobeāms, —korachieši;
7Un Joēla un Zebadja, Jerohāma no Gedoras dēli.
8Bet no Gada cilts Dāvidam pievienojās pie tuksneša cietokšņa varonīgi karavīri, —vīri, kuri bija labi rūdījušies karam, kas prata rīkoties ar lielo vairogu un šķēpu, un viņu vaibsti bija līdzīgi lauvu vaibstiem, un veiklumā tie līdzinājās kalnu kazām.
9Augstākais starp viņiem bija Ēzers, otrs Obadja, trešais Ēliābs,
10Ceturtais Mišmana, piektais Jeremija,
11Sestais Atajs, septītais Ēliēls,
12Astotais Johanans, devītais Elzabāds,
13Desmitais Jeremija, vienpadsmitais Machbanajs.
14Šie ir no Gada dēliem, kas bija kara pulku virsnieki, —zemākais—viens pār simtu, bet augstākais—viens pār tūkstoti.
15Šie bija tie, kas reiz pārgāja pāri par Jardānu pirmajā mēnesi, kad tā bija pārplūdusi, pilna līdz pašiem krastiem, un izdzina visus ielejas iedzīvotājus pret rītiem un pret vakariem.
16Bet kad ari no Benjamīna un Jūdas dēliem daži pievienojās Dāvidam kalnu cietoksnī,
17Tad Dāvids iznāca pie viņiem, uzrunāja viņus un sacīja: „Ja jūs esat nākuši ar nolūku, lai nestu man mieru un lai man palīdzētu, tad mans sirds prāts būs kopā ar jums; bet ja, lai mani ar viltu nodotu maniem ienaidniekiem, kaut gan pie manām rokām nav nekādas netaisnības, tad lai mūsu tēvu Dievs to redz un soda!“
18Un sajūsma pārņēma nākamo trīsdesmit vīru virsnieku Abisaju, un tas izsaucās: „Mēs esam tavi, ak Dāvid, un ar tevi mēs būsim, tu īsaja dēls! Miers, miers lai ir ar tevi, un miers lai ir ar taviem palīgiem, jo tev ir palīdzējis tavs Dievs!“ Tad Dāvids viņus pieņēma un iecēla par kapa pulku vadoņiem.
19Un no Manases daži atkrita un piebiedrojās Dāvidam, kad viņš, kopā ar filistiešiem, gatavojās kaujai pret Sauļu, bet viņš tiem nepaguva palīdzēt, jo apspriedē filistiešu kapa vadoņi nolēma viņu aizsūtīt projām, teikdami: „Pie pirmās izdevības viņš atkritīs un pievie-nosies savam kungam Saulam, un mūsu galvas kritīs.“
20Kad viņš atradās ceļā uz Ciklagu, tad viņam pievienojās no Manases Adnachs, Jozabāds, Jediaēls, Michaēls, Jozabāds, Elihus un Ciltajs, —nupat vēl virsnieki pār tūkstoti Manases ciltī.
21Un viņi bija tie, kūpi palīdzēja Dāvidam pret sirotāju pulkiem, jo viņi visi bija varonīgi karavīri, un tie kļuva karaspēka pavēlnieki.
22Tā visnotaļ, —diendienā, ļaudis pievienojās Dāvidam, lai viņam palīdzētu, līdz kamēr radās liels karaspēks it kā Dieva karapulks.
23Un šis ir to saskaitīto vīru skaits, kas bija karam bruņojušies un bija nākuši uz Hebronu, lai pievienotos Dāvidam un lai viņam nodotu pēc apvērsuma Saula ķēniņa valsts varu, kā tas Kungs bija pavēlējis.
24Jūdas dēlu, kas nesa lielo vairogu un garo šķēpu, bija seši tūkstoši astoņi simti karam apbruņotu vīru;
25No Simeona dēliem bija septiņi tūkstoši viens simts varonīgu karavīru;
26No Levija dēliem—četri tūkstoši seši simti vīru;
27Un Jojada, kas bija Arona cilts vadonis, un ar viņu bija trīs tūkstoši septiņi simti vīru;
28Un Cadoks, jauneklis, varonīgs karavīrs, un no viņa tēva ģints divdesmit divi pulku vadoņi;
29Un no Benjamīna dēliem, Saula ciltsbrāļiem—trīs tūkstoši vīru, jo līdz tam laikam viņu lielākā daļa bija tādi, kas uzticīgi turējās pie Saula nama;
30Un no Efraima dēliem divdesmit tūkstoši astoņi simti varoņu, karavīri, kuriem bija slava viņu tēvu ģintīs;
31Un no Manases puscilts—astoņ-padsmit tūkstoši, kuri bija iezīmēti īpašā sarakstā pēc vārdiem, lai ietu un celtu Dāvidu par ķēniņu;
32Un no Isašara dēliem tādi, kuriem bija bijusi gudrība izzināt, kas Israēlam būtu darāms; viņu priekšnieki bija divi simti vīru, un viņu pavēlēm bija pakļauti visi viņu ciltsbrāļi.
33Un no Zebulona, kas mācēja pilnā apbruņojumā iziet kapā kā viens vīrs, bija piecdesmit tūkstoši vīru; tie mācēja turēt rindu un nepazina šaubu;
34Un no Naftaļa—tūkstotis virsnieku un līdz ar viņiem lielā vairoga un mazā šķēpa nesēju—trīsdesmit septiņi tūkstoši vīru;
35Un no Dana piederīgiem karot pratēju—divdesmit astoņi tūkstoši seši simti;
36Un no Ašera, —apbruņoti karam, lai tieši dotos un stātos kaujas rindā—četrdesmit tūkstoši vīru;
37Un no viņpus Jardānas: no Rūbena cilts, no Gada cilts un no Manases puscilts, būdami apbruņoti ar visiem ieročiem kara vešanai, —simts divdesmit tūkstoši vīru.
38Un visi šie karavīri, kas bija jau sakārtoti pulkos, ieradās Hebronā ar vienprātīgo nodomu, lai celtu Dāvidu par ķēniņu pār visu Israēlu; arī visiem pārējiem Israēlā bija sirdī viens nodoms—iecelt Dāvidu par ķēniņu.
39Un viņi tur pie Dāvida bija trīs dienas, ēda un dzēra, jo viņu tautas brāļi bija to viņiem sagatavojuši.
40Un arī viņu tuvākie kaimiņi līdz Isašaram, Zebulonam un Naftaļa apgabaliem atveda uz ēzeļiem, kamiejiem, mūļiem un vēršiem maizi, smalko miltu ēdienus, vīģu raušus, saspiestu vīnogu raušus, vīnu un olīvu eļļu, arī vēršus un sīklopus lielā vairumā, jo līksmība valdīja Israēlā.
Pašlaik izvēlēts:
PIRMĀ LAIKU 12: LTV1965
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.