Ima̍tiyu 25
25
Wɔ̄chīije yī aya̍cha̍ānyā āchɛ igwo̍ ɛha̍
1“I̍chi̍chɛ ɔla̍ā, Ɔchwɔ̄lɛ̍ Oro̍ōre̍ yī Ɔwɔ ge̍ē lɛ bāa lɛlā yī aya̍cha̍ānyā āchɛ igwo̍ ɛha̍ nīi kpo̍ otīnīkā yī wā bī la abɔ̄ pīya yɛ grāa ɔbɔ̍ɔ̄ngrɛ̄ba̍ yɛ gāa ɔpɔ̄pū ma̍. 2Āchɛ ɛrwɔ̄ yī wā - ali̍bobo nɛ. Āchɛ ɛrwɔ̄ ehēhī - āchɛ ɔjyɛ̍ɛ̄lā kure̍kure̍ nɛ. 3Ali̍bobo ɛla̍ā ma̍ nāa otīnīkā bī ji, e̍ bī yanɔ̄ gbābɔ̄ ni̍. 4Enīi je̍ lɛlā kure̍kure̍ ma̍ bī yanɔ̄ mu ɔjā ɔtīyanɔ̄ yī wā ba̍la otīnīkā nīi e̍ bī ma̍. 5Ɔbɔ̍ɔ̄ngrɛ̄ba̍ i̍ hli̍kpa̍ wā ni̍ ma̍, aya̍cha̍ānyā ɛla̍ā mi̍ya gbwɔlā; wɔlā de wa̍ ngmo̍.
6“O̍ gbajɛ la iyārōtu̍ ɔha̍ātā ma̍, ɔna bīyɛchɛ hīka, ɔbɔ̍ɔ̄ngrɛ̄ba̍ ɔ̍lɔ yɛ ma̍ mɛ̍ oo! Ɛ̍lɛ ge̍ yɛ grāa ɔ̍lɔ gɛ oo! 7Aya̍cha̍ānyā āchɛ igwo̍ ɛla̍ā nīichō bɛ̍ɛ̄nɛ̄, wu̍ otīnīkā yī wā imi hwɔhi hwɔhi. 8Ali̍bobo ɛla̍ā ka de enīi jyɛ̍ɛ̄lā kure̍kure̍ ma̍ ka ɛ̍lɛ ge̍ kɔ̄ yanɔ̄ yī ɛ̍lɛ da aa̍, ma̍a otīnīkā yī aa̍ ɔ̍lɔ yɛ amu ge̍ē pīyēnyi̍ mɛ̍! 9Ɛla̍ā nīi jyɛ̍ɛ̄lā kure̍kure̍ ma̍ ka ɔ̍lɔ ge̍ ehe̍e! Yanɔ̄ ɔ̍lɔ i̍ hɔ̄ ge̍ē jɛ̄ aa̍ ba̍la ɛ̍lɛ ni̍ oo! Ɛ̍lɛ ge̍ pīya ga lihī ge̍ ra̍ yanɔ̄ yī ɛ̍lɛ! 10Bū la ɛbɛ ɔla̍ā, aya̍cha̍ānyā ɛla̍ā nīi hi̍īchī ma̍ pīya ga yanɔ̄ la ɔrɔ̍ɔ̄ra̍. E̍ pīya ma̍, ɔbɔ̍ɔ̄ngrɛ̄ba̍ ɔ̍lɔma̍ ku̍ ta̍ bū. Aya̍cha̍ānyā āchɛ ɛrwɔ̄ ɛla̍ā nīi tībi̍īyē lɔ̄lā ma̍ pīya chɛ̄ gāa ba̍la anu̍ ga wɔga yī ɔnyā. E̍ de ɔpu gū bɛ̍ɛ̄nɛ̄.
11“Yɛ̄grāa ɔha̍ bɛ̍ɛ̄nɛ̄, ali̍bobo ɛla̍ā wā ge̍ cha. E̍ gāa ge̍ hɛ̄ra̍ bɛ̍ɛ̄nɛ̄ hīka, ‘Ādā, ādā! Kɔ̍ɔ̄ nīi alɔ ā chɛ̄ wā.’ 12Ɔbɔ̍ɔ̄ngrɛ̄ba̍ ɔla̍ā da wa̍ bɛ̍ɛ̄nɛ̄ hīka, ‘Ehe̍e! Ami i̍ je̍ ala̍ ni̍!’ ”
13Iji̍sɔ̄ɔsi de lɛlā nūma̍ chlɛhu̍ bɛ̍ɛ̄nɛ̄ hīka, “Ala̍ ā de eyī kōkū gɛ! Wu̍chē oji̍ nɛ, ala̍ i̍ je̍ ɔ̄chī kɛ̄ɛ yɛ̄grāa ɔ̍lɔma̍ nīi Ɔyi̍ yī Ɔngrɔ̄ɔ ge̍ē wā ma̍ ni̍.”
Wɔ̄chīije yī a̍chɛ̍ āchɛ ɛta̍ ɛha̍
(Ilu̍uku 19:11-27)
14“O̍ ge̍ē lɛ bāa lɛlā yī ɔngrɔ̄ɔ ɔha̍ nīi yɛ ge̍ē pīya ē hī wɔlɛ̍ ga ɛbɛ ɔha̍ ma̍. Ɔngrɔ̄ɔ ɔla̍ā hī a̍chɛ̍ yī nū ɛra̍, de ɛjā nīi o̍ lɛ wa̍a̍ ma̍ kɔ̄ tū wā la abɔ̄. 15O̍ de de wa̍ lɔkɔ nīi ɔnyɔnyɛ lwɔhu̍ ge̍ē bī mɛ ma̍: ɔha̍, o̍ de riba yī okpo ɛrwɔ̄ de ɔ̍; ɔha̍, o̍ de riba ɛpa de ɔ̍; ɔha̍, o̍ de riba ūkpo̍he de ɔ̍. O̍ wā ge̍ pīya ga ɛyɛ bɛ̍ɛ̄nɛ̄. 16Ɔ̍chɛ̍ yī nū nīi nāa riba yī okpo ɛrwɔ̄ ma̍ pīya ɔpɔ̄ɔpɛ̄ ge̍ de okpo ɔla̍ā nāa bɔ̍hi̍. O̍ wu̍ ɛpiyabuna yī riba ɛrwɔ̄ la anu̍. 17Onīi nāa riba yī okpo ɛpa ma̍ titi ya̍ i̍ngi̍ngɔ̍ɔ. O̍ wu̍ ɛpiyabuna yī riba ɛpa la anu̍. 18Anu̍ onīi nāa liba yī okpo ūkpo̍he ma̍ pīya ɔpɔ̄ɔpɛ̄ gāa ge̍ bū wɔ̄gɔ̄ la ajɛ, nāa okpo yī abā yī nū trɛ̍ba abɔ̍ɔ.
19“O̍ wā ge̍ lā kpɛɛ ma̍, abā yī a̍chɛ̍ ɛla̍ā wā ge̍ cha. O̍ kū la okwɔgu yī okpo yī nū la abɔ̄ yī wā bɛ̍ɛ̄nɛ̄. 20Ɔ̍chɛ̍ yī nū nīi o̍ de riba yī okpo ɛrwɔ̄ de ɔ̍ ma̍ wā ge̍ gba̍a de riba ɛrwɔ̄ ɔha̍ ba̍ ɔ̄ de abā yī nū. O̍ ka de abā yī nū hīka, ‘Ādā, ma̍ ko̍ō! Riba ɛrwɔ̄ nīi a de u a̍nɛ; riba ɛrwɔ̄ nīi ami ya̍ la anu̍ ma̍ hɔ̄ ma̍ a̍nɛ.’ 21Abā yī nū da ɔ̍ hīka, ‘A ya̍ yɛ̍yɛ̍ kpɛ̍ɛji, Awɔ - ɔ̍chɛ̍ ɔnɛ̄ɛhɛhi nīi ɔ̄chɛ ē de ɔtū che wɔ nɛ. Wu̍chē lɔkɔ nīi a deyīrɛ ɔjā ɔlɛpi̍nyɛ̍ nūma̍ hwɔhi ma̍, n ge̍ē de ɔjā ɔlɛkpu̍u̍ tū wɔ la abɔ̄ bɛ̍ɛ̄nɛ̄. Pīya wā ge̍ re̍ a̍hōhi yī u tāa ami.’ 22Ɔ̍chɛ̍ yī ɔngrɔ̄ɔ ɔla̍ā ɔha̍ nīi nāa riba ɛpa ma̍ gānyɔ̄ bɛ̍ɛ̄nɛ̄. O̍ ka de abā yī nū hīka, ‘Ādā, ma̍ ko̍ō! Riba ɛpa nīi a de de u a̍nɛ; riba ɛpa nīi ami ya̍ la anu̍ ma̍ hɔ̄ ma̍ a̍nɛ.’ 23Abā yī nū de ɔ̍ hīka, ‘A ya̍ yɛ̍yɛ̍ kpɛ̍ɛji. Awɔ - ɔ̍chɛ̍ ɔnɛ̄ɛhɛhi nīi ɔ̄chɛ ē de ɔtū che wɔ nɛ. Wu̍chē lɔkɔ nīi a deyīrɛ ɔjā ɔlɛpi̍nyɛ̍ nūma̍ hwɔhi hwɔhi ma̍, n ge̍ē de ɔjā ɔlɛkpu̍u̍ tū wɔ la abɔ̄ bɛ̍ɛ̄nɛ̄. Pīya wā ge̍ re̍ a̍hōhi yī u tāa ami.’ 24Ɔ̍chɛ̍ yī nū ɔla̍ā nīi nāa riba yī okpo ūkpo̍he ma̍ wā bɛ̍ɛ̄nɛ̄. O̍ ka de abā yī nū hīka, ‘Ma̍ ko̍ō, ādā! N jo̍ōkū wa̍a̍ hīka awɔ - ɔ̄chɛ ɔlwɔhɔ̍hu̍ lɛlā nɛ. A ē chiya i̍kri̍wu̍ la ɛbɛ nīi i̍ awɔ nyi ɔjā ni̍ ma̍. A ē chī kpo̍ ɛjāyɛ̄rɔ̄ la ɛbɛ nīi i̍ awɔ nyi ni̍ ma̍. 25Bū la ɛbɛ ɔla̍ā, n de tūuhwi, n pīya la okpo yī wɔ ge̍ trɛ̍ba. Ma̍ okpo yī wɔ ɔ̍lɔma̍ nīi hɔ̄ ma̍!’ 26Abā yī nū de ɔ̍ hīka, ‘Awɔ ɔ̍chɛ̍ ɔdwɔ̄bi̍, gba̍a dwɔbɔ̄ dwɔbɔ̄ nīi hɔ̄ ma̍ ma̍! O̍ re̍ka a jo̍ōkū i̍ngɔ̍ɔ ka amɔ̍lɔ ē chiya i̍kri̍wu̍ la ɛbɛ nīi amɔ̍lɔ i̍ nyi ɔjā ni̍ ma̍? A jo̍ōkū ka amɔ̍lɔ ē kpo̍ ɛjāyɛ̄rɔ̄ la ɛbɛ nīi amɔ̍lɔ i̍ nyi ni̍ ma̍? 27Oji̍ - ohu̍ nīi a i̍ chī de okpo yī u tū la ɛbɛ ogbōokpo hɛ̄ɛbɛ nīi n cha wā ge̍ nāa anu̍ chɔba la ɛpiyabuna nīi e̍ ē de ē tū ma̍ ni̍? 28Ala̍ ā de okpo ɔla̍ā nāa hī ɔ̄ abɔ̄. Ala̍ ā de de ɔ̄chɛ nīi lɛ riba igwo̍ ma̍. 29Wu̍chē oji̍ nɛ, ɔ̄chɛ nīi lɛ ɔjā o̍bū ma̍, e̍ ge̍ē gba̍a ē de ē ba̍ ɔ̄ de ɔ̍, hɛ̄ɛbɛ nīi o̍ ē lɛ ē mwɛbɛ mwɛbɛ. Ɔ̄chɛ nīi i̍ lɛ ɔjɔ̄jā ni̍ ma̍, onīi o̍ lɔ̄lɛ pi̍nyɛ̍ ma̍, e̍ ge̍ē de ē nāa ē hī ɔ̄ abɔ̄. 30Iyī anu̍ a̍kpla ɔ̍chɛ̍ yī u nūma̍ ma̍, ala̍ ā wu̍ ɔ̄ ta̍anū ga yɛchɛ la ɛbɛ odobū. Abɔ̍ɔ nīi o̍ ge̍ē gbo ē drɛ̄ɛgba ē rāngūu a̍nɛ.’
Lɛpɔ̄ yī Ɔ̄chī Ɔkwɛ̍ɛjī
31“Yɛ̄grāa nīi Ɔyi̍ yī Ɔngrɔ̄ɔ ge̍ē wā bāa Ɔchwɔ̄lɛ̍ nīi ayɛ̍ɛ̄chɛ̄rɔ̄ yī Ɔwɔ ge̍ē wā ba̍la anu̍ ma̍, o̍ ge̍ē hyāhɔ̄ la atɛ̍ yī ɔchwɔ̄lɛ̍ yī nū ke̍e̍. 32Āchɛ yɛchɛ nūma̍ wa̍a̍ ge̍ē grēeyī hi̍kpo̍ ē tū ɔ̄. Bɛ̍ɛ̄nɛ̄ ma̍, o̍ ge̍ē de wa̍ ē kɔ̄ ribi ɛpa, lɔkɔ nīi ɔ̄chɛ ɔgbyɛ̄wū ē de anyīyɛrɔ̄ wu̍ ē gblāa lɛ̍kɛ̍kɔ̍ hī ikpɛ̄wū ma̍. 33O̍ ge̍ē de enīi lɛ bāa anyīyɛrɔ̄ ma̍ ē gblāa la wāā yī abɔ̄ līre̍. O̍ ge̍ē de enīi - ikpɛ̄wū ma̍ ē gblāa la wāā yī abɔ̄ līfīyē. 34Bɛ̍ɛ̄nɛ̄ ma̍, Ɔchwɔ̄lɛ̍ ge̍ē da āchɛ nīi gblāa la abɔ̄ līre̍ ma̍ hīka, ‘Ala̍ ā yewā, ma̍a ala̍ nīi A̍dā yī u de a̍hōhi de ala̍ a̍nɛ. Ala̍ ā yewā ge̍ nāa ɔpiyɛ yī ɛbɛ nīi Ɔwɔ A̍dā ya̍ lā de ala̍ gbi̍chɛ-gbi̍chɛ bū la owu̍tu yī yɛchɛ ma̍! 35N ku̍ lɛmiyɛ ma̍, ala̍ de ojōre̍ de u. N ku̍ odīyenyi ma̍, ala̍ de yenyi de u. N wɛ ɔ̄chɔga, ala̍ bī u ga wɔlɛ̍ yī ala̍. 36N yɛ la ibi̍īyē ɛwɛwa, ala̍ de ɔjā tū u la ibi̍īyē. N kwi̍īyē, ala̍ deyīrɛ u hwɔhi hwɔhi. N tū la igbakɔbɔ ma̍, ala̍ wa̍ ge̍ ma̍ u.’ 37Bū la ɛbɛ ɔla̍ā, āchɛ ɛnɛ̄ɛhɛhi ɛla̍ā ge̍ē hīyɔkɔ hīka, ‘O̍ō Ādā! Īchīna̍ nīi alɔ ma̍ wɔ nīi a ku̍ lɛmiyɛ nīi alɔ de ojōre̍ de wɔ ma̍? Kɛ̄ɛ īchīna̍ nīi a ku̍ odīyenyi nīi alɔ de yenyi de wɔ ma̍? 38Īchīna̍ nīi alɔ ma̍ wɔ bāa ɔ̄chɔga bī wɔ ga wɔlɛ̍ ma̍? Kɛ̄ɛ īchīna̍ nīi a yɛ la ibi̍īyē ɛwɛwa nīi alɔ de ɔjā tū wɔ la ibi̍īyē ma̍? 39Īchīna̍ nīi alɔ ma̍ wɔ nīi a kwi̍īyē kɛ̄ɛ tū igbakɔbɔ nīi alɔ wā ge̍ ma̍ wɔ ma̍ gɛ?’ 40Ɔchwɔ̄lɛ̍ ge̍ē hīya aa̍ ɔkɔ bɛ̍ɛ̄nɛ̄ hīka, ‘Lēchi̍-lēchi̍, n ā koko̍o de ala̍! Yɛ̄grāa ɔha̍lɔha̍ nīi ala̍ ge̍ mɔ̍ɔ̄mlɛ̍ha̍ ni̍ ya̍ i̍ngɔ̍ɔ de ɔ̄chɛ ɔha̍ ji lipu̍ yī aɛ̍nɛ̍ yī u nūma̍ nīi - āchɛ ɔlɛtɛ̍bɛ̍lɛ̍ gɔ̄ga ma̍ mɛ̍, o̍ re̍ka ami nīi ala̍ ya̍ de u a̍nɛ.’
41“Bɛ̍ɛ̄nɛ̄ ma̍, Ɔchwɔ̄lɛ̍ ge̍ē de āchɛ nīi gblāa la abɔ̄ līfīyē yī nū ma̍ hīka, ‘Ala̍ ā tu̍rɛ gāa hī u, ma̍a Ɔwɔ gbo ala̍ yɛka! Ala̍ ā pīya ga lipu̍ yī ɔla̍ i̍nyo̍ōnyi̍ ni̍ ɔla̍ā nīi e̍ ya̍ lā de Ɔngūwɛ̄gā ba̍la ayɛ̍ɛ̄chɛ̄rɔ̄ yī nū ma̍! 42N ku̍ lɛmiyɛ, ala̍ i̍ chɛ̄ de ojōre̍ de u ni̍. N ku̍ odīyenyi, ala̍ i̍ chɛ̄ kɔ̄ yenyi de u ni̍. 43N wɛ ɔ̄chɔga, ala̍ i̍ chɛ̄ bī u ga wɔlɛ̍ yī ala̍ ni̍. N yɛ la ibi̍īyē ɛwɛwa, ala̍ i̍ chɛ̄ de ɔjā tū u la ohi̍ ni̍. N kwi̍īyē, n tū igbakɔbɔ, ala̍ i̍ chɛ̄ wā ge̍ deyīrɛ u ni̍.’ 44Bū la ɛbɛ ɔla̍ā, āchɛ ɛdwɔ̄bi̍ nūma̍ ge̍ē ka hīka, ‘O̍ō Ādā! Īchīna̍ nīi alɔ ma̍ wɔ nīi a ku̍ lɛmiyɛ, kɛ̄ɛ ku̍ odīyenyi, kɛ̄ɛ nīi a wɛ ɔ̄chɔga, kɛ̄ɛ yɛ la ibi̍īyē ɛwɛwa, kɛ̄ɛ kwi̍īyē, kɛ̄ɛ tū igbakɔbɔ nīi alɔ i̍ chɛ̄ tū wɔ wɔbɔ̄ ni̍ ma̍ gɛ?’ 45Ɔchwɔ̄lɛ̍ ge̍ē hīya aa̍ ɔkɔ bɛ̍ɛ̄nɛ̄ hīka, ‘Lēchi̍-lēchi̍, n ā koko̍o de ala̍! Yɛ̄grāa ɔha̍lɔha̍ nīi ala̍ i̍ ge̍ chɛ̄ ya̍ i̍ngɔ̍ɔ tāa āchɛ ɔha̍ ji lipu̍ yī aɛ̍nɛ̍ yī u nūma̍ nīi āchɛ ɔlɛtɛ̍bɛ̍lɛ̍ gɔ̄ga ma̍ gɛ ni̍ mɛ̍, o̍ re̍ka ami nīi ala̍ i̍ chɛ̄ tū u wɔbɔ̄ ni̍ a̍nɛ.’ 46Bū la ɛbɛ ɔla̍ā, o̍ ge̍ē kpo̍ āchɛ ɛdwɔ̄bi̍ nūma̍ tū la ichi̍ ku yɛ̄grāa i̍mɔ̄mɛni̍. Āchɛ ɛnɛ̄ɛhɛhi ɛla̍ā ma̍ ge̍ē pīya ē gāa ɔhɔ̄leyī ku yɛ̄grāa i̍mɔ̄mɛni̍.”
Currently Selected:
Ima̍tiyu 25: YBASR
Tya elembo
Share
Copy
Olingi kobomba makomi na yo wapi otye elembo na baapareyi na yo nyonso? Kota to mpe Komisa nkombo
© 2020 Bible Society of Nigeria (second edition)