Evangelijs pēc Mateusa 13
13
XIII.
Pīleidzeiba par sējēju.
1Tamā dīnā Jezus, izgōjis nu mōjas, atsasāda jyurmolā. 2Un leli ļaužu bori sasalaseja ap Jū tai, ka Jys īkōpis, atsasāda laivā, un visi ļaudis stōvēja uz krosta. 3Un Jys tim daudz kū runōja pīleidzeibōs:
Raug, kaids sējējs izgōja sātu. 4Sējūt, daža sākla nūkryta ceļmolā, un saskrējuši putni jū apēde.#13:4 Pīleidzeibā par sējēju K. Jezus aizrōda, ka Dīva vōrdam pretim nūsastōj cylvāka ļaunōs īrašas, kaisleibas un laiceigōs ryupes. 5Cyta nūkryta klinšainē, kur nabeja daudzi zemes. Tei ōtri izdeiga, jo nabeja dzili zemē. 6Bet pēc saules uzlēkšonas, tei nūveita un tai, kai nabeja sakņu, nūkolta. 7Cyta nūkryta storp erškim, un ērški augdami tū nūmōce. 8Cyta otkon īkryta lobā zemē un deve augli: vīna symtkōrtejū, ūtra sešdesmitkōrtejū un cyta trejsdesmitkōrtejū. 9Kam ausis ir dzērdēšonai, lai klausōs.
Kōpēc pīleidzeibas?
10Tad pīgōjuši klōt, mōcekli saceja: Kōpēc Tu jim runoj pīleidzeibōs? 11Jys tim atbyldādams saceja: Tōpēc, ka jums ir dūts pazeit dabasu vaļsteibas nūslāpumus, bet tim nava dūts. 12Tōpēc tam, kam ir, tiks dūts, un jys byus pōrpiļneibā; bet kam navā, nu tō tiks atjimts ari tys, kas vēļ jam ir.#13:12 Kas patīseibu labprōt pījam, tam Dīvs apskaidrynōj prōtu, lai jys zynōšonas īgyun vairōk un vairōk. 13Es jim runōju pīleidzeibōs tōdēļ, ka jī vārdamīs ni redz, ni dzērd, ni saprūt. 14Un jamūs izapylda pravīša Izaja vōrdi, kurs soka:
Ar ausim dzērdēset, bet nasaprasset;
redzēt redzēset, bet naīraudzeiset.
15Aizcītynōta tadei ir šōs tautas sirds,
ausis ir pusnadzērdeigas, acis aizmīgtas;
lai ar acim naradzātu,
ar ausim lai nadzērdātu.
Ar sirdi nasaprostu un naatsagrīztu,
lai Es jūs napadareitu vasalu.
16Bet svēteigas ir jyusu acis, jo redz, un ausis, jo dzērd! 17Patīši, Es jums soku: daudz pravīšu un taisneigūs gribēja redzēt tū, kū jyus radzat, bet naredzēja, un dzērdēt tū, kū jyus dzēržat, bet nadzērdēja.
Pīleidzeibu izskaidrōšona.
18Tad pasaklausat pīleidzeibai par sējēju. 19Ikvīnam, kas vaļsteibas vōrdu dzērd, bet jō nasaprūt, atīt ļaunais un izraun īsātū nu tō sirds: šei ir tei ceļmolā īsātō. 20Klinšaiņā vītā ir īsāts tam, kas klausōs vōrdā un jū ar prīcu pījam; 21bet jys sevī natur sakņu un nav iztureigs: kai tik ceļās gryutumi vai vojōšonas vōrda dēļ, jys tyuleņ īsaļaunoj. 22Storp ērškim ir tam īsāts, kas, lai gon vōrdā klausōs, bet šō pasauļa ryupes, bogōteibas viļteiba nūmōc vōrdu, un tys palīk bez auglim. 23Lobā zemē ir tam īsāts, kas vōrdā klausōs, jū saprūt un dūd augļus: vīns symtkōrtejūs, cyts sešdesmitkōrtejūs, cyts trejsdesmitkōrtejūs.
Pīleidzeiba par nazōli.
24Tad Jys pastōsteja tim cytu pīleidzeibu saceidams: Dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama cylvākam, kas sovā teirumā īsēja lobū sāklu.#13:24 Pīleidzeibā par nazōlem K. Jezus aizrōda, ka Bazneicā ļaunī ļaudis storp lobajim dzeivōs leidz pasauļa golam. 25Bet koleidz ļaudis gulēja, atgōja īnaidnīks un, pīsējis storp kvīšim nazōļu, aizgōja. 26Kad sējums sadeiga un deve augļus, tad pasarōdeja ari nazōles. 27Sagōjuši pi mōjas saiminīka, kolpi saceja: Vai tu naesi lobū sāklu sējis sovā dryvā? Nu kurīnes tad rodōs nazōles? 28Jys tim atbiļdēja: Tū padareja īnaidnīks. Tad kolpi jam teice: Vai gribi, lai mes ītu un jū izravātu? 29Tys atbiļdēja: Nē, jo jyus nazōli revejūt, varit reizē izrausteit ari kvīšus. 30Ļaunit obejim augt leidz pļōvei. Pļōves laikā Es teikšu pļōvējim: Pyrmōk salosit nazōli un sasīnit jū kyuļūs sadadzynōšonai, kvīšus, turpretim, sakraunīt munā škyunī.
Pīleidzeiba par sinepu gryudu un raugu.
31Vēļ cytu pīleidzeibu pastōsteja jim saceidams: Dabasu vaļsteiba ir leidzeiga sinepu gryudam, kuru pajēmis cylvāks īsēj sovā dryvā,#13:31 31, 33 Pīleidzeibā par sinepu gryudu teik attālōta Bazneicas izaplateišona, un pīleidzeibā par raugu — Bazneicas īkšejais spāks. 32kurs, lai gon ir pats mozōkais storp vysom sāklom, bet izdeidzis izaug lelōks par citim dōrza augim un palīk par kūku, un gaisa putni atskrējuši dzeivoj jō zorūs.
33Vēļ cytu pīleidzeibu pasaceja jim: Dabasu vaļsteiba ir leidzeiga raugam, kuru pajāmuse sīvīte ījauc trejūs mārūs myltu, koleidz vyss saryugst. #13:33 31, 33 Pīleidzeibā par sinepu gryudu teik attālōta Bazneicas izaplateišona, un pīleidzeibā par raugu — Bazneicas īkšejais spāks.
34Jezus vysu tū ļaudim runōja pīleidzeibōs, un bez pīleidzeibom jim narunōja nikō. 35Tai izapiļdeja pravīša vōrdi, kurs saceja:
Pīleidzeibōs atdareišu sovu muti,
sludynōšu nūslāptū nu pasauļa sōkuma.
Pīleidzeibas izskaidrōšona.
36Tad, atlaidis ļaudis, Jys aizgōja uz sātu. Te pīgōjuši pi Jō, mōcekli saceja: Izskaidroj mums pīleidzeibu par nazōli.
37Un Jys atbyldādams saceja: Lobōs sāklas sējējs ir Cylvāka Dāls. 38Dryva ir šys pasauļs. Lobō sākla ir vaļsteibas bārni; nazōle ir ļaunō bārni. 39Un īnaidnīks, kas jū sēj, ir valns. Pļōve ir pasauļa beigas. Pļōvēji ir eņgeli. 40Kai tagad nazōli salosa un īsvīž gunī, tai byus arī pasauļa beigōs. 41Cylvāka Dāls syuteis sovus eņgeļus, un jī salaseis nu Jō vaļsteibas vysus īļaunōtōjus un nataisneibas dareitōjus, 42un jūs īmess gūņs krōsnē. Tur byus vaidēšona un zūbu grīzšona. 43Tūlaik taisneigī sova Tāva vaļsteibā speidēs, kai saule. Kam auss ir dzērdēšonai, lai klausōs.
Pīleidzeiba par krōjumu un perli.
44Dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama zemē paslāptam krōjumam. Cylvāks, jū atradis, nu prīcas īt un izpōrdūd vysu, kas jam ir, un nūpērk sev tū zemi.#13:44 Pīleidzeibōs par krōjumu un perli K. Jezus aizrōda, ka Jō Bazneicā asūšais goreigais monts ir tik vērteigs, ka jō īmontōšonai vyss cyts ir jōuzupurej.
45Dabasu vaļsteiba vēļ ir pīleidzynojama cylvākam‐tērgōtōjam, kas meklej skaistas perles. 46Atradis vīnu dōrgu perli, jys it, izpōrdūd vysu, kas jam ir, un nūpērk tū.
Pīleidzeiba par teiklu.
47Dabasu vaļsteiba otkon ir pīleidzynojama īlaistam jyurā teiklam un vōcūšam sevī vysaidu sugu zivis. 48Kad jys ir pylns, izvylkuši jū uz krosta un atsasāduši, lobōs salosa traukā, bet nadereigōs izmat ōrā. 49Tai pat byus ari pasauļa beigōs: izgōjuši eņgeli atškērs ļaunūs nu taisneigim. 50un īmess jūs guņs krōsnē. Tur byus vaidēšona un zūbu grīsšona.
51Tad Jezus jim saceja: Vai saprotot vysu? Jī atbiļdēja: Jā, Kungs! 52Tad Jys tim saceja: Tōpēc ikvīns Rokstim mōceitais, kas ir izmōceits dabasu kēnests gudreibom, ir pīleidzynojams cylvākammōjas saiminīkam, kurs nu sova krōjuma izjam vacū un jaunū.
K. Jezus Nazaretā.
53Un nūtyka, ka pabeidzis šōs pīleidzeibas, Jezus aizgōja nu turīnes prūjom. 54Un atgōjis uz sovu dzymtū mīstu, mōceja jūs synagogā. Jī breinojōs un vaicōja: Nu kurīnes jam taida gudreiba un spāks? 55Vai tad Jys nava gaļdnīka Dāls? Vai tad Jō mōti nasauc par Mariju? Un Jō brōļus par Jākubu, Jezupu, Seimani un Judasu?#13:55 Par K. Jezus „brōlim“ īt runa vairōkōs vītōs. Evangelists Mateuss un Marks 6:3 tūs „brōļus“ nūsauc pa vōrdam. Tī ir: Jākubs, Jezups, Judass un Seimaņs. Ceļās tad jautōjums: vai jī ir K. Jezus eistī brōli, vai radinīki — brōlāni. Jo jī byutu K. Jezus eistī brōli, tod K. Jezus audžu tāvu Jezupu sauktu par jūs tāvu, un K. Jezus mōte Marija byutu jūs mōte. Bet Evangelijā ir teikts, ka jūs tāvs ir Alfejs (Kleofas), un jūs mōte ir Alfeja sīva Marija. (Skot.: J 19:25; Mt 10:2; Mt 27:56; Mk 15:40, 47) Tai tad, jī K. Jezus eistī brōli nabeja. Kas atsateic uz jūs radnīceibu ar K. Jezus, tad tei ir atkōreiga nu tō, kaidā radnīceibas pakōpē beja ar K. Jezus mōti Mariju un K. Jezus audžu tāvu Jezupu Alfejs (Kleofas) un Alfeja sīva Marija. Sv. Jeronims ir tūs dūmu, ka Alfeja sīva Marija beja K. Jezus mōtes Marijas mōsa. Daži citi Sv. Rokstu tulkōtōji dūmōj, ka Alfejs (Kleofas) beja K. Jezus audžu tāva Jezupa brōļs. Tai tad, mynātī K. Jezus „brōli“ nabeja K. Jezus eistī brōli, bet gon Jō tyvī radinīki — brōlāni. 56Vai nadzeivoj vysas Jō mōsas pi mums? Nu kurīnes tad Jam vyss šys ir radīs?
57Un tī nu Jō īsaļaunōja. Bet Jezus tim saceja: Pravīts nava bez slavas, kai tikai sovā tēvijā un tāva sātā. 58Jūs bezticeibas dēļ tur breinumu daudz nadareja.
Valið núna:
Evangelijs pēc Mateusa 13: LGT
Áherslumerki
Deildu
Afrita
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.