Lūkas 20
20
Jēzus pilnvaras apšaubīšana
(Mt 21:23–27; Mk 11:27–33)
1Kādu dienu, kad viņš templī mācīja ļaudis un sludināja evaņģēliju, pie viņa piestājās virspriesteri un rakstu mācītāji kopā ar vecajiem 2un, uzrunādami viņu, sacīja: “Saki mums, kā varā tu to dari? Kas tev ir devis tādu varu?” 3Viņš tiem atbildēja: “Arī es jums ko jautāšu, sakiet man: 4vai Jāņa kristība bija no debesīm vai no cilvēkiem?” 5Tie savā starpā sāka spriest: “Ja sacīsim: no debesīm, – viņš teiks: kādēļ tad jūs viņam neticējāt? 6Bet, ja teiksim: no cilvēkiem, – visa tauta mūs nomētās akmeņiem, jo tā ir pārliecināta, ka Jānis ir pravietis.” 7Un viņi atbildēja, ka nezinot, no kurienes. 8Jēzus tiem sacīja: “Tad arī es jums neteikšu, kā varā es to daru.”
Līdzība par ļaunajiem vīnkopjiem
(Mt 21:33–46; Mk 12:1–12)
9 #
Jes 5:1
Bet ļaudīm viņš sāka stāstīt šādu līdzību: “Kāds cilvēks iestādīja vīnadārzu un, nodevis to vīnkopjiem, aizceļoja uz ilgāku laiku. 10Noteiktā laikā viņš sūtīja savu kalpu pie vīnkopjiem, lai viņi tam dotu no vīnadārza augļiem, bet vīnkopji to piekāva un aizsūtīja tukšā atpakaļ. 11Viņš sūtīja vēl otru kalpu, bet arī šo piekāvuši un pazemojuši tie aizsūtīja tukšā atpakaļ. 12Tad viņš sūtīja vēl trešo, bet tie arī šo, smagi savainojuši, izmeta ārā. 13Tad vīnadārza saimnieks sacīja: ko lai es daru? Es sūtīšu savu mīļoto dēlu, varbūt to viņi ņems vērā. 14Bet vīnkopji, viņu ieraudzījuši, savā starpā sprieda: šis ir mantinieks, nonāvēsim viņu, un mantojums būs mūsu! 15Un viņi to izmeta no vīnadārza un nonāvēja. Ko nu vīnadārza saimnieks ar tiem darīs? 16Viņš nāks un šos vīnkopjus pazudinās, un dos vīnadārzu citiem.” Kad klausītāji to dzirdēja, tie sacīja: “Tas nedrīkst notikt.” 17#Ps 118:22Jēzus, tos uzlūkodams, sacīja: “Kā tad jāsaprot rakstītais: akmens, ko nama cēlāji atmetuši, ir kļuvis par stūrakmeni? 18Ikviens, kas kritīs pār šo akmeni, sašķīdīs, bet, uz kuru tas kritīs, to tas satrieks putekļos.” 19Rakstu mācītāji un virspriesteri tajā brīdī gribēja viņu sagūstīt, bet viņi baidījās no tautas. Tie saprata, ka šo līdzību viņš bija stāstījis par viņiem.
Par nodevu maksāšanu cēzaram
(Mt 22:15–22; Mk 12:13–17)
20Tie viņu novēroja un nosūtīja savus izlūkus, kas izlikās par taisnīgiem, lai pieķertu viņu kādā vārdā un varētu viņu nodot pārvaldnieka varai un tiesai. 21Un tie viņam jautāja: “Skolotāj, mēs zinām, ka tu runā taisnīgi un nevērtē cilvēku pēc ārienes, bet runā un māci patiesībā Dieva ceļu. 22Vai ir atļauts cēzaram dot nodevas vai ne?” 23Pamanījis viņu viltību, viņš tiem sacīja: 24“Parādiet man vienu denāriju! Kā attēls un uzraksts ir uz tā?” Tie sacīja: “Cēzara.” 25Viņš tiem teica: “Tad dodiet cēzaram, kas cēzaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” 26Un tie nespēja viņu pieķert vārdos tautas priekšā un, nobrīnījušies par viņa atbildi, apklusa.
Saduķeji izjautā Jēzu par augšāmcelšanos
(Mt 22:23–33; Mk 12:18–27)
27 #
Apd 23:8
Tad pienāca kādi saduķeji – tie noliedz augšāmcelšanos – un viņam jautāja: 28“Skolotāj, Mozus mums rakstīja: ja kādam nomirst brālis, kam ir sieva, bet nav bērnu, tad lai viņš ņem sev brāļa sievu un dod savam brālim pēcnācējus. – 29Bija septiņi brāļi, un pirmais, apņēmis sievu, nomira, būdams bez bērniem; 30-31arī otrais un trešais apprecēja viņu, tāpat pārējie līdz pat septītajam, un visi nomira, neatstādami bērnus. 32Beigās nomira arī sieva. 33Kuram no tiem viņa būs sieva augšāmcelšanā? Viņa taču bija sieva visiem septiņiem.” 34Jēzus viņiem sacīja: “Šā laikmeta dēli precas un tiek precēti; 35bet tie, kas būs cienīgi sasniegt to laikmetu un augšāmcelšanos no mirušajiem, nedz precēsies, nedz tiks precēti. 36Tie vairs nevar nomirt, jo ir līdzīgi eņģeļiem un ir Dieva dēli, būdami augšāmcelšanās dēli. 37#2Moz 3:6Bet, ka mirušie celsies augšām, to arī Mozus ir rādījis stāstā par ērkšķu krūmu, kur Kungu sauc par Ābrahāma Dievu, Īzaka Dievu un Jēkaba Dievu. 38Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo viņam visi ir dzīvi.” 39Tad kādi rakstu mācītāji sacīja: “Skolotāj, tu labi pateici.” 40Un neviens vairs neuzdrošinājās viņam ko jautāt. 41Bet viņš tiem teica: “Kādēļ saka par Kristu, ka viņš ir Dāvida dēls? 42#Ps 110:1Jo pats Dāvids psalmu grāmatā saka: Kungs sacīja manam Kungam: sēdies man pie labās rokas, 43līdz es tavus ienaidniekus nolieku tev par kājsolu zem tavām kājām. 44Tātad Dāvids sauc viņu par Kungu; kā tad viņš var būt tā dēls?” 45Visai tautai dzirdot, viņš sacīja saviem mācekļiem: 46“Sargieties no rakstu mācītājiem, kas grib staigāt garos tērpos un labprāt saņemt sveicienus tirgus laukumos, un ieņemt goda vietas sinagogās un mielastos. 47Viņi aprij atraitņu namus un, lai izrādītos, ilgi lūdz Dievu – tie saņems bargāku sodu!”
Jelenleg kiválasztva:
Lūkas 20: JTR2024
Kiemelés
Megosztás
Másolás
Szeretnéd, hogy a kiemeléseid minden eszközödön megjelenjenek? Regisztrálj vagy jelentkezz be
Revised New Latvian Inter-confessional Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2024.
