Apostolu Dorbi 10
10
X.
Kornelija atsagrīzšona.
1Cezarejā dzeivōja vīns cylvāks, Kornelijs vōrdā; jys beja par, tai saucamōs, italīšu nūdaļas vērsinīku.#10:1 Cezareja — jyurmolas mīsts Palestinā. 2Jys kūpā ar vysu sovu mōju beja padīveigs un dīvbaileigs, bogōti daleja ļaudim dōvonas un uzcīteigi lyudze Dīvu.
3Redzējumā ap deveitū stuņdi dīnā jys īraudzeja Dīva eņgeli pi sevis atejūt, un saucūt: Kornelij! 4Pasaskatejis uz tō, jys, bailem pōrjimts, vaicōja: Kungs, kas ir? Tys atbiļdēja: Tovas lyugšonas un tovas dōvonas pi Dīva ir nūnōkušas pīmiņai. 5Syuti tagad cylvākus uz Joppu un paaicynoj Seimani, kurs ir pōrsaukts Pīters. 6Jys dzeivoj pi ōdmiņa Seimaņa, kuram mōja ir pi pošas jyuras. (Tys pasaceis, kas tev ir doroms).#10:6 Dīvs cylvāku pa pesteišonas ceļu vad caur Bazneicu vai ari caur atseviškom personom. 7Pēc eņgeļa, kurs ar jū runōja, aizīšonas, jys pasauce divejus sovus mōjinīkus un vīnu dīvbejeigu karaveiru, kurs vīnmār pi jō beja 8un, izskaidrōjis jim vysu, nūsyuteja jūs uz Joppu.
9Nōkūšajā dīnā ap sastū stuņdi, kad jī ceļojūt atsaroda natōli nu mīsta, Pīters uzkōpe uz jumta lyugtūs.#10:9 Padīveigī ļaudis lyudzēs 3 reizes dīnā: reitā, pusdīnōs un vokorā. 10Jys topa olkons un gribēja ēst. Koleidz jam kaut kū sagatavōja, jys īkryta ekstazē. 11Jys īraudzeja atvārtus dabasus un kaut kū, kai lelu goldautu, ar četrim styurim uz zemes nūlaistu. 12Uz tō beja dažaidi četrkōjainī dzeivinīki un rōpuli, kai ari gaisa putni. 13Un uz jū atskanēja bolss: Pīter, celīs, kauņ un ēd. 14Bet Pīters atbiļdēja: Ak nē, Kungs. Es tadei vēļ nikod nikō nasvāta un nateira naasmu ēdis.#10:14 Kai tagad, tai ari K. Jezus laikā jūdim ar lykumu ir aizlīgta dažu lūpu gaļas ēsšona. Naādamūs lūpus jī uzskota par nateirim.
15Tad bolss atsasauce ūtrreiz: Kū Dīvs padareja teiru, tō par nasvātu nasauc.
16Un šytys nūtyka trejs reizes. Tad tys tyuleņ tyka pacalts uz debesim.
17Koleidz Pīters sevī pōrsprīde, kū tys redzējums, kuru jys redzēja, varātu nūzeimōt, raug, tī cylvāki, kurus Kornelijs beja syutejis, atroduši Seimaņa mōju, stōvēja pi vōrtim. 18Jī styprā bolsā jautōja, vai Seimaņs, sauktais par Pīteri, šeit atsarūn. 19Bet Pīters arvīnu vēļ sevī pōrsprīde par redzējumu. Te Gors jam saceja: Raug, tevis meklej trejs veirīši. 20Cēlīs, ej zemē un bez aizsprīdumim ej jim leidza, jo jūs atsyuteju Es.
21Nūkōpis zemē, Pīters tim veirim saceja: Raug, es asmu tys, kō jyus meklejat. Kōdēļ jyus šur atgōjot? 22Jī atbiļdēja: Vērsinīks Kornelijs, taisneigs un dīvbejeigs cylvāks, kuram vysā jūdu ciļtī ir lobs vōrds, nu vīna svāta eņgeļa ir sajēmis pavēli īaicynōt sovā sātā tevi, lai nu tevis sajimt aizrōdejumus. 23Tad jys tūs īvede īškā un vīsmīleigi pījēme.
24Nōkūšā reitā pīsacēlis jys aizgōja ar tim reizē. Daži brōli nu Joppas jū pavadeja. Nōkūšajā dīnā jī īgōja Cezarejā, kur Kornelijs, jūs gaideidams, beja saaicynōjis sovus radinīkus un draugus. 25Īejūt īškā, Pīteri satyka Kornelijs un, krysdams pi jō kōjom, pagūdynōja. 26Bet Pīters jū pīcēle saceidams: Celīs augšā, tadei ari es asmu tikai cylvāks. 27Tad, ar jū sasarunojūt, īgōja īškā un atroda daudzejūs, kas beja sasalasejuši. 28Tad jys tim saceja: Kai jyus poši zynot, jūdam navā atļauts ar svešinīku kūpā byut, vai ari jam tyvōtīs. Bet Dīvs maņ aizrōdeja, ka nivīna cylvāka nadreikst turēt par nateiru vai nasvātu.#10:28 Jūdi nadreikstēja ni pi pogōnim vīsōtīs, ni ar pogōnim kūpā byut. 29Tōpēc ari es bez aizsprīdumim gōju leidza, kad jyus mani lykot aicynōt. Tagad es jautoju: Kōdēļ jyus mani lykot aicynōt?
30Kornelijs atbiļdēja: Nu šō breiža četras dīnas tam atpakaļ, es ap deveitū stuņdi sovā sātā lyudžūs. Un raug, speidūši boltōs drēbēs gārbts cylvāks nūstōja maņ prīškā 31un saceja: Kornelij, tova lyugšona ir izklauseita, un Dīvs tovas dōvonas pīmiņ. 32Tagad syut uz Joppu un lic aicynōt Seimani, sauktū Pīteri. Jys tagad uzatur ōdmiņa Seimaņa mōjā, kura ir jyurmolā. 33Un es tyuleņ syuteju pēc tevis, un tu atīdams labi padareji. Tagad mes visi stōvam gataveibā Dīva prīškā, lai izklauseitu tū, kū Dīvs tev ir pavēlējis.
34Tad Pīters, atdarejis muti, saceja: Es izzeistu, patīseibā, ka Dīvs uz personeibas nasaskota. 35Bet gon kotrā tautā tys, kas Jō beistās un taisneigi dora, Jam ir pateikams. 36Dīvs sovu Vōrdu syuteja Izraeļa bārnim caur Jezu Kristu, kurs ir vysu Kungs, sludynōdams mīru. 37Jyus zynot tōs lītas, kas pa vysu jūdu zemi, sōcūt nu Galilejas, nūtyka pēc kristeibas, kuru sludynōja Jōņs: kai Dīvs 38Jezu nu Nazaretes apsvaideja ar Svātū Goru un breinumdorūšu spāku, kai Jys staigōja apkōrt lobu dareidams un dareja vasalus vysus valna apsāstūs, jo ar Jū beja Dīvs. 39Mes asam līcinīki vysa tō, kū Jys jūdu zemē un Jeruzalemā ir padarejis. Lai gon Jū pīkola krystā un nūnōvēja, 40Dīvs Jū trešā dīnā pīcēle augšam un ļōve pasarōdeit radzamam, 41lai gon na vysai tautai, bet mums, nu Dīva īprīkšpazeimōtim līcinīkim, kas pēc Jō augšamceļšonōs nu myrūnim ar Jū kūpā ēdem un dzērem. 42Un Jys mums pavēlēja sludynōt tautai un līcynōt, ka Jys ir nu Dīva pazeimōtais dzeivūs un myrušūs Tīsōtōjs. 43Par tū līcynoj visi pravīši, ka ikvīns, kas Jam tic, caur Jō vōrdu sajims grāku atlaisšonu.
44Koleidz Pīters vēļ šytū runōja, uz visim, kas jō mōceibas klausejōs, nūsalaide Svātais Gors. 45Ticeigī nu apgraizeitajim, kas reizē ar Pīteri beja atgōjuši, breinōjōs, ka ari uz pogōnim Svātō Gora dōvonas teik izlītas. 46Jī dzērdēja tūs svešōs volūdōs runojam un slavejam Dīvu. 47Tad Pīters saceja: Vai tad var kristeibai atteikt yudini tim, kuri tagad, kai mes, sajēme Svātū Goru? 48Un jys lyka tūs Jezus Kristus vōrdā nūkristeit. Tad jī lyudze, ka jys dažas dīnas pi jim palyktu.
Chwazi Kounye ya:
Apostolu Dorbi 10: LGT
Pati Souliye
Pataje
Kopye
Ou vle gen souliye ou yo sere sou tout aparèy ou yo? Enskri oswa konekte
Aloizius Broks: Svātī roksti. Jezus Kristus Evangelijs und Apostolu Darbi 1933, Apostols vystules i apokalypsis 1937.