1. Mozus 34
34
VardarbÄŤba pret DÄŤnu
1DÄŤna, Leas meita, ko tÄ bija JÄkabam dzemdÄjusi, iznÄca laukÄ, lai satiktos ar tÄs zemes meitÄm. 2Un viĹu ieraudzÄŤja Ĺ ehems, hivieĹĄa Hamora dÄls, tÄs zemes vadonis, un viĹĹĄ viĹu ĹÄma, gulÄja ar viĹu un pazemoja viĹu. 3Un viĹa dvÄsele pieġÄrÄs DÄŤnai, JÄkaba meitai, un viĹĹĄ mÄŤlÄja meiteni un runÄja ar to maigi. 4Ĺ ehems teica savam tÄvam Hamoram: âĹ
em man to meitÄnu par sievu!â 5Un JÄkabs uzzinÄja, ka viĹĹĄ padarÄŤjis neťġčstu viĹa meitu DÄŤnu, bet viĹa dÄli bija laukÄ pie lopiem, un JÄkabs klusÄja, kamÄr tie pÄrnÄk. 6Hamors, Ĺ ehema tÄvs, aizgÄja pie JÄkaba, lai ar viĹu runÄtu. 7To uzzinÄjuĹĄi, no lauka pÄrnÄca JÄkaba dÄli, un viĹi sadrĹŤma un stipri dusmojÄs, jo viĹĹĄ bija nodarÄŤjis kaunu IsraÄlam â gulÄjis ar JÄkaba meitu, bet tÄ nedara! 8Un Hamors runÄja ar viĹiem: âMana dÄla Ĺ ehema dvÄsele ir pieġÄrusies jĹŤsu meitai! Dodiet jel to viĹam par sievu! 9Saprecieties ar mums: savas meitas dodiet mums un mĹŤsu meitas Ĺemiet sev! 10DzÄŤvojiet kopÄ ar mums, un visa zeme bĹŤs jĹŤsu priekĹĄÄ. DzÄŤvojiet, pÄrciet to un Ĺemiet sev ÄŤpaĹĄumÄ!â 11Un Ĺ ehems teica viĹas tÄvam un viĹas brÄÄźiem: âLai jel es gĹŤstu jĹŤsu vÄlÄŤbu, un, ko jĹŤs man teiksiet, to es doĹĄu! 12Prasiet man krietni daudz izpirkuma un dÄvanu, un es doĹĄu, ko jĹŤs man teiksiet, bet tikai dodiet man to meiteni par sievu!â 13Bet JÄkaba dÄli atbildÄja Ĺ ehemam un Hamoram ar viltu, jo viĹĹĄ bija padarÄŤjis neťġčstu viĹu mÄsu DÄŤnu, 14un viĹi teica: âMÄs nevaram tÄ darÄŤt â dot mĹŤsu mÄsu vÄŤram, kam priekĹĄÄda, jo tas mums ir apsmiekls! 15Tikai ĹĄÄdi mÄs varam jums piekrist â ja jĹŤs kğōstat tÄdi paĹĄi kÄ mÄs, ja tiek apgraizÄŤti visi jĹŤsu vÄŤri! 16Tad mÄs dosim jums savas meitas, gan Ĺemsim sev, gan dzÄŤvosim pie jums, un mÄs bĹŤsim viena tauta. 17Bet, ja jĹŤs mums neklausÄŤsiet un neapgraizÄŤsieties, tad mÄs Ĺemsim savu meitu un aiziesim!â 18Un viĹu vÄrdi patika gan Hamoram, gan Ĺ ehemam, Hamora dÄlam. 19Un puisis nevilcinÄjÄs to darÄŤt, jo kÄroja JÄkaba meitu â viĹĹĄ sava tÄva namÄ tika godÄts visvairÄk.
20Hamors un viĹa dÄls Ĺ ehems nÄca pie savas pilsÄtas vÄrtiem un runÄja ar pilsÄtas vÄŤriem: 21âTie vÄŤri ir mums labvÄlÄŤgi, lai viĹi mÄŤt ĹĄai zemÄ un pÄrk to, un zeme, re! â varen plaĹĄa viĹu priekĹĄÄ! MÄs Ĺemsim sev par sievÄm viĹu meitas un mĹŤsu meitas dosim viĹiem! 22TaÄu tikai ar vienu nosacÄŤjumu ĹĄie vÄŤri piekrÄŤt dzÄŤvot kopÄ ar mums â ja mÄs bĹŤsim kÄ viena tauta, ja mÄs apgraizÄŤsim visus savus vÄŤrus, tÄpat kÄ viĹi ir apgraizÄŤti! 23ViĹu ganÄmpulki, viĹu manta un visi viĹu lopi â vai tie nebĹŤs mĹŤsu? Tikai piekritÄŤsim viĹiem, un tie dzÄŤvos kopÄ ar mums!â 24Un Hamoram un viĹa dÄlam Ĺ ehemam paklausÄŤja visi, kuri iet pa viĹa pilsÄtas vÄrtiem, un tika apgraizÄŤts ik vÄŤrs, katrs, kas iet pa viĹa pilsÄtas vÄrtiem.
BrÄÄźi atriebj DÄŤnu
25TaÄu treĹĄajÄ dienÄ, kad tie cieta sÄpes, notika tÄ â divi JÄkaba dÄli, Ĺ imons un LevÄŤ, DÄŤnas brÄÄźi, ĹÄma savus zobenus, un viĹi bez bailÄm gÄja uz to pilsÄtu un apkÄva visus vÄŤrus. 26ViĹi nokÄva ar zobenu Hamoru un viĹa dÄlu Ĺ ehemu, un viĹi paĹÄma DÄŤnu no Ĺ ehema mÄjas un aizgÄja. 27JÄkaba dÄli nÄca pÄr nokautajiem un izlaupÄŤja pilsÄtu, jo viĹu mÄsa bija padarÄŤta neťġčsta. 28ViĹi paĹÄma visu: avis, vÄrĹĄus, ÄzeÄźus, visu, kas bija pilsÄtÄ un uz lauka, 29un visu viĹu bagÄtÄŤbu! Visus viĹu bÄrnus viĹi sagĹŤstÄŤja un nolaupÄŤja un visu, kas bija namos! 30Tad JÄkabs teica Ĺ imonam un LevÄŤ: âJĹŤs mani esat iegrĹŤduĹĄi nepatikĹĄanÄs, darÄŤjuĹĄi man kaunu pie ĹĄÄŤs zemes iemÄŤtniekiem, kanaÄnieĹĄiem un perizieĹĄiem, bet man ir maz ÄźauĹžu â nu viĹi sapulcÄsies pret mani un sakaus mani un bĹŤĹĄu postÄ es un mans nams!â 31Bet viĹi teica: âVai kÄ ar mauku viĹam darÄŤt ar mĹŤsu mÄsu?!â
Chwazi Kounye ya:
1. Mozus 34: NLB
Pati Souliye
Pataje
Kopye

Ou vle gen souliye ou yo sere sou tout aparèy ou yo? Enskri oswa konekte
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals Š Latvian Bible Society, 2012.