Mateja 15

Vecajo likumi un Dieva bauslība

(Mk 7:1–23)

1Tad pie Jēzus atnāca farizeji un rakstu mācītāji no Jeruzālemes un sacīja: 2“Kādēļ tavi mācekļi pārkāpj vecajo paražas? Tie nemazgā rokas pirms maizes ēšanas.” 3Bet viņš atbildēja: “Un kādēļ jūs pārkāpjat Dieva bausli paražu dēļ? 4#2Moz 20:12; 5Moz 5:16Dievs taču ir sacījis: godā savu tēvu un māti, – un: kas rupji izrunājas pret tēvu un māti, lai mirdams mirst. 5Bet jūs sakāt: ja kāds saka savam tēvam vai mātei: es ziedošu Dievam to, kas jums pienākas no manis, – 6tad tas negodā savu tēvu. Tā jūs atceļat Dieva vārdu savu paražu dēļ. 7Liekuļi! Jesaja ir labi par jums pravietojis: 8#Jes 29:13šī tauta godā mani ar mēli, bet viņu sirds ir tālu no manis. 9Tie man velti izrāda godbijību, mācīdami mācības, kas ir cilvēku pavēles.” 10Un, pieaicinājis ļaudis, Jēzus tiem sacīja: “Klausieties un saprotiet! 11Ne tas, kas caur muti ieiet, sagāna cilvēku, bet gan tas, kas no mutes iziet, sagāna cilvēku.” 12Tad pie viņa pienāca mācekļi un teica: “Vai tu zini, ka farizeji, kas dzirdēja šos vārdus, tika apgrēcināti?” 13Jēzus atbildēja: “Ikviens dēsts, ko mans debesu Tēvs nav dēstījis, tiks izrauts ar saknēm. 14#Lk 6:39Atstājiet tos, tie ir akli aklo vadoņi; ja aklais ved aklo, abi iekritīs bedrē.” 15Pēteris Jēzum sacīja: “Izskaidro mums šo līdzību.” 16Bet viņš jautāja: “Vai arī jūs vēl nesaprotat? 17Vai jūs neapjēdzat, ka viss, kas mutē ieiet, noiet vēderā un tiek izmests bedrē, 18#Mt 12:34bet, kas no mutes iziet, tas nāk no sirds un sagāna cilvēku. 19No sirds iziet ļauni nodomi, slepkavība, laulības pārkāpšana, izvirtība, zagšana, apmelošana, zaimi; 20tas sagāna cilvēku. Bet ēst maizi ar nemazgātām rokām – tas cilvēku nesagāna.”

Kanaāniešu sievietes ticība

(Mk 7:24–30)

21Jēzus tos atstāja un devās atpakaļ uz Tīras un Sidonas apvidu. 22Un, redzi, kāda kanaāniešu sieviete, kas tur dzīvoja, nāca pie viņa, saukdama: “Kungs, Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu dēmons briesmīgi moka!” 23Bet viņš tai neatbildēja ne vārda. Tad viņa mācekļi pienāca un lūdza: “Palīdzi tai, jo tā kliedz, nākdama aiz mums.” 24Jēzus tiem atbildēja: “Es neesmu sūtīts ne pie viena cita kā vienīgi pie Israēla nama pazudušajām avīm.” 25Bet sieviete, pienākusi klāt, nometās ceļos viņa priekšā, sacīdama: “Kungs, palīdzi man!” 26Viņš atbildēja: “Nav labi bērniem domāto maizi nomest sunīšiem.” – 27“Jā, Kungs,” viņa sacīja, “bet sunīši ēd druskas, kas nobirst no viņu kungu galda.” 28Tad Jēzus viņai atbildēja: “Ak, sieviete, tava ticība ir liela! Lai notiek, kā tu vēlies.” Un tajā brīdī viņas meita kļuva vesela.

Daudzu slimo dziedināšana

29Jēzus devās projām un nonāca Galilejas jūras krastā. Viņš uzkāpa kādā kalnā un tur apsēdās. 30Un liels ļaužu pūlis nāca pie viņa un kopā ar tiem kropli, akli, tizli, mēmi un vēl daudzi citi. Viņi nolika tos pie Jēzus kājām, un viņš dziedināja tos. 31Ļaudis brīnījās, redzēdami mēmos runājam, tizlos veselus, kroplos staigājam un aklos redzīgus. Un tie slavēja Israēla Dievu.

Četru tūkstošu paēdināšana

(Mk 8:1–10)

32Tad Jēzus, pieaicinājis savus mācekļus, sacīja: “Man ļoti žēl šo ļaužu, jo tie jau trīs dienas ir pie manis un tiem nav ko ēst, bet es negribu neēdušus tos atlaist, ka tie ceļā nenovārgst.” 33Mācekļi viņam sacīja: “Kur mēs ņemsim šajā nomaļajā vietā tik daudz maizes, lai paēdinātu tādu ļaužu pūli?” 34Jēzus tiem jautāja: “Cik maizes jums ir?” Tie atbildēja: “Septiņas un arī nedaudz zivtiņu.” 35Pavēlējis ļaužu pūlim apsēsties zemē, 36viņš ņēma šīs septiņas maizes un arī zivtiņas, pateicās, lauza un deva saviem mācekļiem, bet mācekļi – ļaudīm. 37Un visi ēda un bija sāti, un tie salasīja ar pārpalikušajiem maizes gabaliem septiņus lielus grozus. 38Bet to, kas ēda, bija četri tūkstoši vīru, neskaitot sievietes un bērnus. 39Atlaidis ļaudis, Jēzus iekāpa laivā un devās uz Magadanas apvidu.

वर्तमान में चयनित:

Mateja 15: NLB-POR

हाइलाइट

कॉपी