1. Mozus 28
28
1Īzaks pasauca Jēkabu, svētīja viņu un pavēlēja: “Neņem sev sievu no Kanaāna meitām! 2Dodies uz Padān-Arāmu, uz savas mātes tēva Betuēla namu, un ņem sev sievu no turienes, no sava mātesbrāļa Lābana meitām. 3Visvarenais Dievs tevi svētīs, darīs tevi auglīgu, vairos tevi un darīs par tautu pulku! 4#1Moz 17:4–8Viņš tev dos Ābrahāma svētību, tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis, lai tu iemanto to zemi, kur tu mīti, kuru Dievs deva Ābrahāmam!” 5Un Īzaks atlaida Jēkabu, un viņš devās uz Padān-Arāmu pie aramieša Lābana, Betuēla dēla, Jēkaba un Ēsava mātes Rebekas brāļa.
Ēsavs ņem sievu no Ismaēla meitām
6Ēsavs redzēja, ka Īzaks ir svētījis Jēkabu un sūtījis viņu uz Padān-Arāmu, lai viņš no turienes ņem sev sievu, un ka, viņu svētīdams, ir pavēlējis: “Neņem sev sievu no Kanaāna meitām!” – 7un Jēkabs ir paklausījis savam tēvam un mātei un devies uz Padān-Arāmu. 8Ēsavs redzēja, ka viņa tēvam Īzakam netīk Kanaāna meitas. 9Tad Ēsavs gāja pie Ismaēla un ņēma sev vēl klāt pie citām sievām Mahalatu, Ābrahāma dēla Ismaēla meitu, Nebājota māsu.
Jēkaba sapnis
10Jēkabs izgāja no Bēršebas un devās uz Hārānu. 11Viņš tuvojās kādai vietai un palika tur pa nakti, jo norietēja saule. Viņš ņēma akmeni no tās vietas, lika sev pagalvī un nolikās gulēt tai vietā. 12#Jņ 1:51Viņš sapņoja, un, re, zemē noliktas kāpnes un to gals sniedzas debesīs, un, re, Dieva eņģeļi kāpj pa tām augšup lejup. 13#1Moz 13:14–15Un, re, Kungs nostājies augšā un saka: “Es esmu Kungs, tava tēva Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs! To zemi, kur tu guli, es došu tev un taviem pēcnācējiem! 14#1Moz 12:3; 22:18Un tavu pēcnācēju būs tik, cik putekļu uz zemes, un tu izpletīsies uz rietumiem un austrumiem, uz ziemeļiem un dienvidiem, un visas zemes dzimtas tiks svētītas tevī un tavos pēcnācējos! 15Un, redzi, es būšu ar tevi, es sargāšu tevi visur, kur tu iesi, un es atvedīšu tevi atpakaļ uz šo zemi, jo es tevi nepametīšu, līdz nebūšu izdarījis to, ko tev apsolīju!”
16Tad Jēkabs pamodās no miega un teica: “Tiešām Kungs ir šajā vietā, bet es nezināju!” 17Un viņš bijās un teica: “Cik baisa šī vieta! Kas cits, ja ne Dieva nams? Un šie ir debesu vārti!” 18Un Jēkabs cēlās agri no rīta, ņēma akmeni, kas viņam bija pagalvī, uzslēja to par piemiņas stabu un izlēja uz tā eļļu. 19To vietu viņš nosauca vārdā Bētele#28:19 Bēt-Ēl (ebr. val.) – Dieva nams., bet iepriekš tās vietas vārds bija Lūza. 20Un Jēkabs zvērēja, sacīdams: “Ja Kungs Dievs būs ar mani un sargās mani šajā ceļā, ko eju, un dos man maizi, ko ēst, un drānas, ko vilkt, 21un es sveikā atgriezīšos sava tēva namā, tad Kungs būs man par Dievu! 22Un šis akmens, ko es uzslēju par piemiņas stabu, būs Dieva nams! No visa, ko tu man dosi, desmito daļu es atdošu tev!”
Valgt i Øjeblikket:
1. Mozus 28: NLB
Markering
Del
Kopiér
Vil du have dine markeringer gemt på tværs af alle dine enheder? Tilmeld dig eller log ind
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.