1. Mozus 25
25
Ābrahāms ņem par sievu Ketūru
(1L 1:32–33)
1Ābrahāms dzīvoja tālāk un apņēma sievu. Viņas vārds bija Ketūra. 2Viņa tam dzemdēja Zimrānu un Jokšānu, un Medānu, un Midjānu, un Jišbāku, un Šūhu. 3Jokšāns kļuva tēvs Šebam un Dedānam, un Dedāna dēli bija asīrieši, letūšieši un leumieši. 4Un Midjāna dēli – Ēfa un Ēfers, un Hanohs, un Abīda, un Eldāa – visi šie ir Ketūras dēli. 5Bet visu, kas Ābrahāmam bija, viņš atdeva Īzakam. 6Kamēr Ābrahāms vēl bija dzīvs, savu blakussievu dēliem viņš deva dāvanas un aizsūtīja viņus projām no sava dēla Īzaka uz austrumiem, uz austrumu zemi.
Ābrahāma nāve
7Šīs ir Ābrahāma dzīves gadu dienas, ko viņš dzīvoja, simts septiņdesmit pieci gadi. 8Un Ābrahāms sataisījās un nomira krietnā vecumā – vecs un sāts savu dienu, un tika piepulcināts savai tautai. 9Un viņa dēli Īzaks un Ismaēls viņu apglabāja Mahpēlas alā, hetieša Efrona, Cohara dēla, laukā, kas uz Mamres pusi, – 10#1Moz 23:3–16laukā, ko Ābrahāms nopirka no Hēta dēliem, – tur tika apglabāts Ābrahāms un viņa sieva Sāra. 11Pēc Ābrahāma nāves Dievs svētīja viņa dēlu Īzaku, un Īzaks mita pie Beēr-Lahaj-Roī.
Ismaēla pēcnācēji
(1L 1:29–31)
12Šīs ir Ābrahāma dēla Ismaēla paaudzes – viņu Ābrahāmam dzemdēja Sāras kalpone ēģiptiete Hāgare. 13Tā sauc Ismaēla dēlus pēc viņu vārdiem, pēc viņu paaudzēm – Ismaēla pirmdzimtais Nebājots, un Kēders, un Adbeēls, un Mibsāms, 14un Mišma, un Dūma, un Masa, 15un Hadads, un Tēma, un Jetūrs, un Nafīšs, un Kēdema, 16šie ir Ismaēla dēli, un šie ir viņu vārdi pēc viņu ciemiem un viņu apmetnēm – divpadsmit vadoņi pēc viņu tautām. 17Un šie ir Ismaēla dzīves gadi – simts trīsdesmit septiņi, un viņš sataisījās un nomira, un tika piepulcināts savai tautai. 18Un viņi mita no Havīlas līdz Šūrai, kas ir pret Ēģipti, ejot uz Asīriju. Viņi mēdza uzbrukt visiem saviem brāļiem.
Ēsavs un Jēkabs
(Rm 9:10–12)
19Un šīs ir Ābrahāma dēla Īzaka paaudzes. Ābrahāms bija Īzaka tēvs. 20Īzaks bija četrdesmit gadu vecs, kad viņš sev par sievu apņēma Rebeku, aramieša Betuēla meitu no Padān-Arāma, aramieša Lābana māsu. 21Un Īzaks lūdza Kungu par savu sievu, jo viņa bija neauglīga, un Kungs viņu uzklausīja, un viņa sieva Rebeka kļuva grūta. 22Un dēli cīkstējās viņas miesās, un viņa teica: “Ja tā – kam man tas#25:22 Cits iespējams tulkojums (no sīr. val.): dzīvot.?!” Un viņa devās izjautāt Kungu. 23Un Kungs viņai teica:
“Tavās miesās ir divas tautas,
no tava klēpja nošķirsies divas ciltis,
cilts par cilti būs stiprāka,
un vecākais kalpos jaunākajam!”
24Un pienāca viņas diena dzemdēt, un redzi – viņas miesās dvīņi. 25Pirmais iznāca laukā viss sarkans kā spalvainā kažokā, un viņa vārdu nosauca Ēsavs. 26Un pēc tam iznāca Ēsava brālis, savā rokā sakampis Ēsava papēdi, un viņu nosauca par Jēkabu. Kad viņi piedzima, Īzaks bija sešdesmit gadu vecs.
27Zēni auga, un Ēsavs pieprata medības, viņš bija lauku vīrs. Bet Jēkabs bija māju cilvēks, kas dzīvo teltīs. 28Un Īzaks mīlēja Ēsavu, jo tam garšoja viņa medījumi, bet Rebeka mīlēja Jēkabu.
Ēsavs pārdod savu pirmdzimtību
(Ebr 12:16)
29Reiz, kad Jēkabs vārīja viru, no lauka noguris pārnāca Ēsavs. 30Un Ēsavs teica Jēkabam: “Dod man rīt no šī sarkani sarkanā viruma, jo esmu pavisam bez spēka!” – tādēļ viņš tika saukts par Edomu#25:30 Ēdom (ebr. val.) – sarkans.. 31Un Jēkabs teica: “Pārdod man vispirms savu pirmdzimtību!” 32Ēsavs teica: “Re, man tāpat jāmirst, tad kam man šī pirmdzimtība?!” 33#Ebr 12:16Un Jēkabs teica: “Apzvēri man vispirms!” Un viņš zvērēja Jēkabam un pārdeva viņam savu pirmdzimtību. 34Un Jēkabs deva Ēsavam maizi un lēcu viru, un viņš ēda un dzēra un cēlās un gāja – tā Ēsavs nonievāja pirmdzimtību.
Valgt i Øjeblikket:
1. Mozus 25: NLB
Markering
Del
Kopiér
Vil du have dine markeringer gemt på tværs af alle dine enheder? Tilmeld dig eller log ind
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.