Marka 14

Gatavošanās nonāvēt Jēzu

(Mt 26:1–5; Lk 22:1–2; Jņ 11:45–53)

1 # 2Moz 12:1–27 Līdz Pashas#14:1 Jūdu Lieldienas. un Neraudzētās maizes svētkiem bija divas dienas. Virspriesteri un rakstu mācītāji apspriedās, kā tie Jēzu ar viltu varētu sagūstīt un nonāvēt. 2“Svētku laikā gan ne,” tie sacīja, “ka neizceļas tautā nemieri.”

Jēzus svaidīšana Bētanijā

(Mt 26:1–13; Jņ 12:1–8)

3 # Lk 7:37–38 Un, viņam Bētanijā spitālīgā Sīmaņa namā sēžot, nāca kāda sieviete ar ļoti dārgu un tīru nardu eļļu alabastra trauciņā. Sasitusi trauciņu, tā izlēja eļļu viņam uz galvas. 4Bet daži sašutuši sarunājās viens ar otru: “Kādēļ tāda lieka izšķērdība? 5Šo eļļu varēja pārdot dārgāk nekā par trīs simti denārijiem un naudu izdalīt nabagiem.” Un tie bija sašutuši par viņu. 6Bet Jēzus sacīja: “Lieciet viņu mierā! Ko jūs uzmācaties viņai? Tā labu darbu man ir darījusi. 7#5Moz 15:11Nabagi vienmēr būs pie jums, un jūs varēsiet tiem darīt labu, kad vien gribēsiet, bet es nebūšu vienmēr pie jums. 8Viņa ir darījusi, ko spējusi; tā jau iepriekš manu miesu ir svaidījusi apbedīšanai. 9Patiesi es jums saku: kur vien evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē, tur arī stāstīs, ko šī sieviete ir darījusi, viņai par piemiņu.”

Jūdas nodevība

(Mt 26:14–16; Lk 22:3–6)

10Bet Jūda Iskariots, viens no tiem divpadsmit, aizgāja pie virspriesteriem, lai tiem Jēzu nodotu. 11Tie, to dzirdēdami, priecājās un solīja viņam sudrabu. Un viņš meklēja izdevīgu brīdi, lai viņu nodotu.

Pashas mielasts ar mācekļiem

(Mt 26:17–25; Lk 22:7–14, 21–23; Jņ 13:21–30)

12Pirmajā Neraudzētās maizes dienā, kad kāva Pashas jēru, mācekļi viņam sacīja: “Kur tu gribi, lai mēs ejam un sagatavojam tev Pashas mielastu?” 13Viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem un tiem sacīja: “Ejiet uz pilsētu! Jūs sastapsiet cilvēku, kas nes māla krūzi ar ūdeni; ejiet tam līdzi. 14Kurā namā viņš ieies, tā saimniekam sakiet: Skolotājs jautā: kur ir tā telpa, kur es ar saviem mācekļiem varu ēst Pashas jēru? 15Un viņš jums ierādīs lielu augšistabu, izklātu un sataisītu; tur mums arī sagatavojiet.” 16Mācekļi izgāja un nonāca pilsētā, un atrada visu, kā viņš tiem bija sacījis. Un viņi sagatavoja Pashas jēru. 17Vakaram iestājoties, viņš nāca ar tiem divpadsmit. 18Kad viņi bija sasēdušies un ēda, Jēzus tiem sacīja: “Patiesi es jums saku: viens no jums, kas ar mani ēd, mani nodos.” 19Un tie kļuva bēdīgi un cits pēc cita jautāja: “Vai tad es?” 20Bet viņš tiem sacīja: “Viens no divpadsmit, kas reizē ar mani mērc maizi bļodā. 21Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts, bet vai! tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Šim cilvēkam būtu bijis labāk nepiedzimt.”

Svētā Vakarēdiena iedibināšana

(Mt 26:26–30; Lk 22:15–20; 1Kor 11:23–25)

22Jēzus, viņiem ēdot, ņēma maizi, svētīja to, lauza un deva tiem, sacīdams: “Ņemiet#14:22 Dažos manuskriptos tālāk: un ēdiet!, tā ir mana miesa!” 23Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva to viņiem. Un visi dzēra no tā. 24#2Moz 24:8; Jer 31:31–34Un viņš tiem sacīja: “Šīs ir manas jaunās derības asinis, kas tiek izlietas par daudziem. 25Patiesi es jums saku: es vairs nedzeršu no vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad es no tiem atkal dzeršu Dieva valstībā.” 26Pateicības dziesmu nodziedājuši, tie devās uz Olīvkalnu.

Jēzus paredz Pētera nodevību

(Mt 26:31–35; Lk 22:31–34; Jņ 13:36–38)

27 # Zah 13:7 Jēzus tiem sacīja: “Jūs visi apgrēkosieties#14:27 Dažos manuskriptos tālāk: pret mani šonakt., jo ir rakstīts: es ganu sitīšu, un avis tiks izklīdinātas. 28#Mt 28:16Bet pēc tam, kad es augšāmcelšos, es pirms jums noiešu uz Galileju.” 29Pēteris viņam sacīja: “Ja arī visi apgrēkosies, es gan ne.” 30Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien, šajā naktī, pirms gailis divas reizes dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” 31Bet Pēteris sacīja ar vēl lielāku pārliecību: “Pat ja man būtu jāmirst līdz ar tevi, es nekad tevi nenoliegšu!” Un tāpat runāja arī visi pārējie.

Jēzus lūgšana Getzemenē

(Mt 26:36–46; Lk 22:39–46)

32Un tie nonāca vietā, ko sauc Getzemene, un viņš sacīja saviem mācekļiem: “Apsēdieties šeit, kamēr es Dievu lūgšu.” 33Viņš ņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni. Un tad viņu pārņēma šausmas un izbailes. 34“Mana dvēsele ir satriekta līdz nāvei,” viņš tiem sacīja, “palieciet šeit un esiet nomodā!” 35Un, mazliet pagājis, viņš krita pie zemes un lūdza, lai tā stunda, ja tas iespējams, ietu viņam garām. 36Un viņš sauca: “Aba#14:36 Aba (aram. val.) – tēvs., Tēvs, tev viss ir iespējams. Ņem šo biķeri prom no manis! Tomēr nevis kā es gribu, bet kā tu.” 37Un viņš nāca un atrada tos guļam un sacīja Pēterim: “Sīmani, tu guli? Tu vienu stundu nespēj būt nomodā? 38Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā! Gars ir apņēmīgs, bet miesa vāja.” 39Un viņš atkal nogāja un lūdza, sacīdams tos pašus vārdus, 40un atnācis viņš atrada tos atkal guļam, jo tiem acis lipa ciet, un viņi nezināja, ko viņam atbildēt. 41Viņš nāca trešo reizi un tiem sacīja: “Vai jūs vēl aizvien guļat?! Diezgan! Tā stunda ir klāt! Redzi, Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās! 42Celieties, ejam! Redzi, mans nodevējs ir klāt.”

Jēzus tiek apcietināts

(Mt 26:47–56; Lk 22:47–53; Jņ 18:3–12)

43Un tūlīt, viņam vēl runājot, nāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un kopā ar viņu nāca virspriesteru un rakstu mācītāju, un vecajo sūtīts ļaužu pūlis ar zobeniem un nūjām. 44Bet tas, kas viņu nodeva, bija norunājis tiem dot zīmi, sacīdams: “Kuru es noskūpstīšu, tas ir viņš, ņemiet viņu ciet un vediet prom uzraudzīdami.” 45Un atnācis viņš tūlīt piegāja Jēzum klāt un sacīja: “Rabi!” – un viņu noskūpstīja. 46Un tie satvēra viņu un apcietināja. 47Bet viens no tiem, kas viņam stāvēja līdzās, izvilcis zobenu, cirta virspriestera kalpam un nocirta tam ausi. 48Tad Jēzus vērsās pie tiem: “Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt. 49#Lk 19:47; 21:37Ik dienas es biju pie jums templī mācīdams, un jūs mani neņēmāt ciet. Bet Rakstiem ir jāpiepildās!” 50Tad visi viņu atstāja un aizbēga. 51Bet kāds jauneklis, kailumu ar linu drānu vien apjozis, sekoja viņam, un tie mēģināja to sagūstīt. 52Bet tas, drānu pametis, izbēga no tiem kails.

Jēzus augstā priestera un sinedrija priekšā

(Mt 26:57–68; Lk 22:54–56, 63–71; Jņ 18:13–14, 19–24)

53Un tie aizveda Jēzu pie augstā priestera; un tur sapulcējās visi virspriesteri un vecajie, un rakstu mācītāji. 54Un Pēteris no tālienes viņam sekoja līdz pat augstā priestera pagalmam, kur iegājis apsēdās kopā ar sargiem un sildījās pie uguns. 55Virspriesteri un viss sinedrijs meklēja liecību pret Jēzu, lai viņu nonāvētu, bet neatrada. 56Jo daudzi deva nepatiesas liecības pret viņu, bet tās nesaskanēja. 57Un daži cēlās un nepatiesi liecināja pret viņu, sacīdami: 58#Jņ 2:19“Mēs esam dzirdējuši viņu sakām: es šo rokām darināto templi nojaukšu un trijās dienās uzcelšu citu, kas nav rokām darināts.” 59Bet arī šīs viņu liecības nesaskanēja. 60Tad piecēlās augstais priesteris un, vidū nostājies, jautāja Jēzum: “Tu neko neatbildi uz to, ko viņi liecina pret tevi?” 61Bet viņš klusēja un neatbildēja neko. Augstais priesteris vēlreiz vērsās pie viņa un jautāja: “Vai tu esi Kristus, Augsti teicamā Dēls?” 62#Dan 7:13Jēzus sacīja: “Es esmu. Un jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem.” 63Tad augstais priesteris pārplēsa savas drēbes un teica: “Kam mums vēl liecinieki? 64#3Moz 24:16Jūs šo zaimošanu dzirdējāt! Kā jums šķiet?” Un tie nosprieda, ka viņš sodāms ar nāvi. 65Tad daži sāka viņu apspļaudīt un aizklāja viņam seju, un sita viņam, sacīdami: “Pravieto nu!#14:65 Dažos manuskriptos tālāk: Kristu, kurš tev iesita?” Un tempļa kalpotāji ņēmās viņu pļaukāt.

Pēteris noliedz Jēzu

(Mt 26:69–75; Lk 22:56–62; Jņ 18:15–18, 25–27)

66Kad Pēteris bija lejā pagalmā, atnāca viena no augstā priestera kalponēm. 67Redzēdama Pēteri sildāmies pie uguns, tā viņu uzlūkoja un sacīja: “Arī tu biji ar to Jēzu, Nācarieti.” 68Bet viņš liedzās, sacīdams: “Ne es viņu pazīstu, nedz saprotu, ko tu runā.” Un viņš izgāja priekšpagalmā.#14:68 Dažos manuskriptos tālāk: un tad iedziedājās gailis. 69Kalpone, viņu atkal ieraudzījusi, sacīja tiem, kas bija līdzās: “Šis ir viens no viņiem.” 70Bet viņš atkal liedzās. Pēc brīža tie, kas stāvēja blakus, sacīja Pēterim: “Patiešām, tu esi viens no viņiem, jo tu taču esi galilejietis.” 71Un viņš sāka lādēties un zvērēt: “Es nepazīstu to cilvēku, par kuru jūs runājat.” 72Un tūlīt gailis iedziedājās otrreiz; un Pēteris atcerējās vārdus, ko Jēzus bija sacījis: “Pirms gailis divas reizes dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” Un viņš sāka raudāt.

Právě zvoleno:

Marka 14: NLB

Zvýraznění

Sdílet

Kopírovat