Psalmi 142
142
Lūgšana lielās bēdās
1Dāvida psalms, lūgšana, kad viņš bija paslēpies alā. 2Es piesaucu To Kungu ar skaļu balsi, es lūdzu To Kungu sirsnīgos vārdos. 3Es izkratu Viņa priekšā savu sirdi un izsūdzu Viņam savas bēdas. 4Kad mans gars skumst izmisumā, Tev tomēr mans ceļš ir zināms. Ceļā, kur man jāiet, viņi slepeni liek man valgus. 5Kad raugos pa labi, redzi, tur nav neviena, kas mani saprot; nekur nevaru tverties, neviens nebēdā par manu dvēseli. 6Tevi es piesaucu, Kungs, un saku: Tu esi mans patvērums, mana daļa dzīvo zemē! 7Uzklausi manas vaimanas, jo es esmu visai nomākts! Izglāb mani no maniem vajātājiem, jo viņi ir man par spēcīgiem! 8Atsvabini manu dvēseli no cietuma, lai es teicu Tavu Vārdu! Par mani gavilēs taisnie, kad Tu man darīsi labu.
Currently Selected:
Psalmi 142: RT65
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965