Mateja 22

1Un Jēzus sāka atkal uz tiem runāt līdzībās un sacīja: 2"Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas. 3Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt. 4Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: sakait aicinātiem: redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās. 5Bet viņi to neievēroja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits savās darīšanās. 6Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva. 7Tad ķēniņš palika dusmīgs, viņš izsūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un nodedzināja viņu pilsētu. 8Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzas ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi. 9Tāpēc eita uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat. 10Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda kādus vien atrazdami, ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem. 11Tad ķēniņš iegāja viesus aplūkot un ieraudzīja tur vienu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs. 12Un viņš sacīja tam: draugs, kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm? - Bet tas palika kā mēms. 13Tad ķēniņš sacīja saviem kalpiem: sasieniet tam kājas un rokas un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. 14Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu." 15Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā varētu Viņu pieķert kādā vārdā. 16Un tie sūtīja savus mācekļus pie Viņa ar ķēniņa Hēroda ļaudīm, un tie sacīja: "Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs, māci Dieva ceļus patiesībā, jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu. 17Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet, vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas vai ne?" 18Un Jēzus, nomanīdams viņu ļaunprātību, sacīja: "Kam jūs Mani kārdināt, jūs liekuļi? 19Parādait Man nodevu naudu." Un tie atnesa Viņam vienu denāriju. 20Un Viņš sacīja tiem: "Kā attēls šis un uzraksts?" 21Tie sacīja: "Ķeizara." Tad Viņš tiem teica: "Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder." 22Un, to dzirdēdami, tie brīnījās, atstāja Viņu un aizgāja. 23Tanī dienā nāca pie Viņa saduķeji, kas saka, ka augšāmcelšanās neesot, un jautāja Viņam, 24sacīdami: "Mācītāj, Mozus ir sacījis: ja kas nomirst bez bērniem, tad viņa brālim būs precēt viņa sievu un celt savam brālim dzimumu. - 25Bet pie mums bija septiņi brāļi, pirmais apņēma sievu un nomira, un, tā kā tam nebija bērnu, tad tas atstāja savu sievu savam brālim. 26Tāpat arī otrs un trešais līdz septītajam. 27Un beidzot pēc viņiem visiem arī sieva nomira. 28Tad nu kuram no septiņiem augšāmcelšanās dienā šī sieva piederēs? Jo viņa taču visu septiņu sieva bijusi." 29Bet Jēzus atbildēja un sacīja: "Jūs alojaties, nesaprazdami nedz rakstus, nedz Dieva spēku. 30Jo augšāmcelšanās cēlienā ne precējas, nedz tiek precēti, bet visi ir kā eņģeļi debesīs. 31Vai tad jūs neesat lasījuši par miroņu augšāmcelšanos, ko Dievs jums teicis: 32Es esmu Ābrahāma Dievs, Īzāka Dievs un Jēkaba Dievs. Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs." 33Un, kad ļaudis to dzirdēja, tie iztrūcinājās par Viņa mācību. 34Bet farizeji, dzirdēdami, ka Viņš saduķejiem muti aizbāzis, sapulcējās, 35un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņam jautāja un sacīja: 36"Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?" 37Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta. 38Šis ir augstākais un pirmais bauslis. 39Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. 40Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši." 41Kad farizeji bija sapulcējušies, Jēzus tiem jautāja un sacīja: 42"Kā jums šķiet? Kristus, kā dēls Viņš ir?" Tie Viņam saka: "Dāvida." 43Viņš tiem sacīja: "Kā tad Dāvids Viņu garā sauc par Kungu, sacīdams: 44Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pie Manas labās rokas, tiekāms Es lieku Tavus ienaidniekus par pameslu Tavām kājām. - 45Ja nu Dāvids sauc Viņu par Kungu, kā tad Tas var būt viņa dēls?" 46Un neviens nevarēja Viņam atbildēt neviena vārda, un no tās dienas arī neviens nedrīkstēja vairs Viņam ko jautāt.

Currently Selected:

Mateja 22: RT65

Highlight

Copy