Ījaba 5

1Sauc vien, varbūt radīsies kāds, kas tev atbildēs? Uz kuru no svētajiem eņģeļiem tu gribi savu skatu vērst? 2Tik tiešām, nelgu nokauj sirdēsti, un vientiesīgo nogalina viņa pārmērīgā dedzība. 3Es esmu gan redzējis arī nelgu iesakņojamies, bet drīz vien man bija jānolād viņa miteklis. 4Viņa bērniem nebija nekāda atbalsta, tiesas priekšā vārtos tie tika samīti, jo nebija neviena glābēja. 5Viņa pļāvumu apēda trūkuma cietējs, pat no ērkšķu vidus tie to izņēma, un plēsīgie tvēra pēc viņa mantības. 6Jo nelaime neizaug no zemes pīšļiem, un ciešanas nedzen asnus no druvas, 7bet cilvēks pats rada ciešanas, un kā dzirkstis tās uzlido jo augstu. 8Bet es gan censtos iet klāt Dievam, un savu lietu es celtu priekšā Dievam, 9Tam, kas dara jo varenas lietas, kuras nav izdibināmas, un brīnuma darbus bez skaita, 10Viņam, kas liek lietum nolīt pār zemes virsu un kas pavēl debesu veldzei sniegt spirdzinājumu druvām līdzīgi tam, 11kā Viņš liek augstāk pacelties zemajiem un liek kādreiz noskumušajiem priecāties par augstāko laimi; 12Viņam, kas neliek izdoties viltnieku nodomam, tā ka viņu rokas negūst panākumu; 13Viņam, kas notver gudros viņu viltībās, tā ka viltīgie pārsteidzas paši savos viltus nolūkos: 14dienu tie saduras ar tumsu, un pašā dienas vidū viņi grābstās kā nakts laikā. 15Viņš ir tas, kas izglābj no zobena, no viņu mutes, un nabago no stiprā rokas. 16Un tā nelaimīgajam atkal rodas cerība, jo aplamība pati aizdara savu muti. 17Redzi, svētīgs tas cilvēks, kuru Dievs pārmāca, tāpēc nenonicini tā Visuvarenā pārmācības, 18jo Viņš gan ievaino, bet arī pārsien, ja Viņš ko sasit, tad Viņa roka atkal dziedina. 19Sešos grūtumos Viņš tevi paglābs, bet septītajā vairs bēdas tevi neskars. 20Un bada dienā Viņš tevi izglābs no nāves, bet kara laikā no zobena varas. 21No ļaunām mēlēm tu būsi drošs, un tev nebūs jābīstas no izpostīšanas, ka tā tevi sasniegs. 22Tā tu drīkstēsi smieties par postu un dārgiem laikiem, un no lauku zvēriem tev nebūs ko bīties, 23jo tev ir sava draudzība ar tīruma akmeņiem, bet plēsīgie zvēri sadzīvo ar tevi mierā. 24Un tagad tu atzīsi, ka tava telts ir drošībā, un, kad tu apstaigā savu pagalmu, tu redzi, ka tev nenieka netrūkst, 25un tu piedzīvosi, ka tavu pēcnācēju būs daudz, un to, kas no tevis būs cēlušies, ir tik, cik zāles virs zemes. 26Un vecuma pilnbriedā tu ieslīgsi kapā, kā top ievākts nobriedumu sasniedzis kūlītis. 27Redzi, to mēs esam izdibinājuši, klausi to un paturi labi vērā!"

Currently Selected:

Ījaba 5: RT65

Highlight

Copy