Ījaba 13
13
1Redziet, to visu manas acis ir redzējušas, manas ausis to ir dzirdējušas, tās to ir apjautušas. 2Ko jūs zināt, to arīdzan es zinu, es neesmu mazāk nozīmīgs kā jūs. 3Patiesi, vienīgi uz to Visuvareno es gribētu runāt; mana vēlēšanās ir tiesāties ar Dievu. 4Tiešām, jūs neesat nekas vairāk kā melu izgudrotāji, jūs visi esat nederīgi ārsti. 5Ak, kaut jel jūs pavisam klusētu, tad to jums varētu atzīt par īstu gudrību! 6Klausiet manu attaisnošanos; uzmaniet manas mutes iebildumus! 7Jeb vai jūs viltu gribat nest Dieva priekšā un Viņam melosit? 8Vai jūs Viņu gribat aizbildināt un būt Dievam aizstāvji? 9Vai tad būs labi, ja Viņš jūs caurcaurēm pārbaudīs, jeb vai jūs varat Viņu tā vieglprātīgi vilt, kā nereti parasts pievilt cilvēkus? 10Ar visu stingrību jau gan Viņš jūs sodītu, ja jūs slepeni būtu nostājušies Viņa pusē. 11Vai Viņa parādīšanās vien un nostāšanās augstu pāri par jums jūs galīgi neapmulsinātu, un vai jūs nepārņemtu bailes Viņa priekšā? 12Jūsu atziņu izpaudumi ir tik nesaturīgi kā pelni, un jūsu nocietinājumi ir vienkārši mālu savēlumi! 13Kaut reizi esiet klusi manā priekšā, es taču arī gribu runāt, lai pār mani nāktu kas nākdams! 14Kālab man savu miesu iemiegt savos zobos un savu dvēseli nest vaļēji savās rokās? 15Viņš jau mani tā kā tā nokaus, man nav uz Viņu nekas vairs ko cerēt, tikai savus ceļus es gribu Viņa vaiga priekšā aizstāvēt. 16Jau tas vien nāktu par labu manai glābšanai, jo neviens bezdievis nevar nākt Viņa vaiga priekšā. 17Tad klausīt klausieties manu runu un ar savām ausīm vērīgi uzņemiet manus apgalvojumus! 18Redziet, te nu es esmu sagatavojies uz manu tiesu, es zinu, ka man paliks taisnība. 19Kas tad ir tas, kas varētu ar mani tiesāties? Patiesi, tad es labāk ciestu klusu un mirtu! 20Ak, lūdzams, tikai divi lietas nenodari ar mani, tad man nav jānoslēpjas Tava vaiga priekšā: 21lai Tava roka paliek tālu no manis, un lai Tavas iedvestās šausmas mani neizbiedē! 22Tad sauc, un es atbildēšu, vai arī es runāšu, un Tu man atbildi! 23Cik lieli ir mani pārkāpumi un mani grēki? Dari man zināmus manus grēkus un manus pārkāpumus! 24Kāpēc tad Tu apslēp Savu vaigu, un kālab Tu mani turi par Savu ienaidnieku? 25Vai Tu vēju nestai lapai vēlies iedvest bailes vai sakaltušus rugāju salmus vajāsi, 26ka Tu man paraksti tik rūgtas zāles un liec man nožēlot pat manas jaunības noziegumus un maldus? 27Tu iespied manas kāju pēdas siekstā, un Tu cieši vēro visas manas gaitas un laupi manām kājām katru kustības brīvību, 28man, cilvēkam, kas tomēr izjūk kā tārpu sagrauzts rīks, kā drēbes, ko kodes saēdušas.
Currently Selected:
Ījaba 13: RT65
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965
