Jesajas 37
37
1Kad ķēniņš Hiskija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drēbes, apvilka sēru drēbes un gāja Tā Kunga namā. 2Bet savu nama pārvaldnieku Ēljakīmu un valsts rakstvedi Sebnu līdz ar vecākiem priesteriem, ģērbtus sēru drēbēs, viņš sūtīja pie pravieša Jesajas, Amoca dēla. 3Un tie viņu uzrunāja: "Tā saka Hiskija: šī diena ir bēdu, soda, pazemojuma un lāstu diena, jo bērni taisījās piedzimt, bet tie nevar piedzimt aiz nespēka. 4Kaut jel Tas Kungs, tavs Dievs, dzirdētu Rabsaka vārdus, ko viņa kungs, Asīrijas ķēniņš, atsūtījis, lai zaimotu dzīvo Dievu, un kaut viņu sodītu to vārdu dēļ, ko Tas Kungs, tavs Dievs, dzirdēja! Aizlūdz par tiem, kas vēl atlikuši!" 5Un ķēniņa Hiskijas kalpi nāca pie Jesajas, 6un Jesaja tiem sacīja: "Aiznesiet savam kungam šādu atbildi: tā saka Tas Kungs: nebīsties to vārdu dēļ, ko tu dzirdēji, ar kuriem Asīrijas ķēniņa kalpi Mani zaimoja! 7Redzi, Es viņam likšu pieņemt lēmumu, ka viņš, saņēmis kādas ziņas, atgriezīsies savā zemē, un viņš kritīs savā zemē no zobena." 8Kad Rabsaks atgriezās, viņš atrada Asīrijas ķēniņu aplenkušu Libnu, jo viņš dzirdēja, ka tas jau aizgājis no Lahišas. 9Kad Sanheribs saņēma ziņu, ka Etiopijas ķēniņš Tirhaka izgājis karot pret viņu, tad viņš sūtīja vēstnešus pie Hiskijas un lika tam sacīt: 10"Jūdas ķēniņam Hiskijam sakait tā: lai tevi nepieviļ tavs Dievs, uz kuru tu paļaujies, sacīdams, ka Jeruzāleme nekritīs Asīrijas ķēniņa rokā! 11Tu taču pats dzirdēji, kā Asīrijas ķēniņi rīkojās ar visām zemēm, viņi tās izdeldēja. Un tu domā izglābties? 12Vai to tautu dievi izglāba tos, ko mani tēvi izpostīja: Gozanu, Haranu, Recefu un zemes iedzīvotājus Ēdenē pie Telasaras? 13Kur ir Hamatas ķēniņš un Arpadas ķēniņš, un kur ir Lairas, Sefarvaimas, Henas un Ivas ķēniņš?" 14Kad Hiskija bija saņēmis rakstu no vēstnešu rokām un to izlasījis, tad viņš gāja Tā Kunga namā un to nolika Tā Kunga priekšā. 15Hiskija griezās pie Tā Kunga ar lūgšanu, sacīdams: 16"Ak, Kungs Cebaot, Tu Israēla Dievs, kas Tu mīti pār ķerubiem, vienīgi Tu esi Dievs pār visām zemes valstīm, Tu radīji debesis un zemi! 17Atdari Savu ausi, ak, Kungs, un dzirdi! Atver Savas acis, ak, Kungs, un redzi! Dzirdi visus tos vārdus, ko Sanheribs sacījis, lai zaimotu dzīvo Dievu! 18Ir gan taisnība, Kungs, ka Asīrijas ķēniņi izpostīja visas tautas un viņu zemi, kā arī 19sadedzināja viņu dievus, taču tie jau nebija dievi, bet cilvēku roku darbs no koka un akmens, tādēļ tie varēja tos iznīcināt. 20Bet tagad izglāb mūs, Kungs, mūsu Dievs, no viņa rokas, lai visas valstis virs zemes atzīst, ka vienīgi Tu esi Tas Kungs!" 21Tad Jesaja, Amoca dēls, sūtīja pie Hiskijas, lai tam sacītu: "Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: tu griezies pie Manis ar savu lūgšanu Sanheriba, Asīrijas ķēniņa, dēļ. 22Tā sacīja par viņu Tas Kungs: jaunava Ciānas meita smejas par tevi un nicina tevi, Jeruzālemes meita krata galvu par tevi! 23Ko tad tu esi apsmējis un zaimojis, pret ko tad tu esi pacēlis savu balsi un savas acis lielībā? Taču pret Israēla Svēto! 24Ar savu kalpu muti tu esi apsmējis To Kungu, tu lielījies: ar saviem daudzajiem ratiem es uzkāpu kalnos, paša Libanona kalna galā; es nocirtu tā ciedru mežu ciprešu izlasi; es pacelšos kalnu augstumos turienes kuplajā mežā. 25Es izroku zemi un dzeru ūdeni, bet no manu kāju soļiem izsīkst visas Ēģiptes upes! - 26Vai tad tu to nezini? Es to jau sen esmu nolēmis un no veciem laikiem to tā izkārtojis, un tagad tas notiek, ka stipras pilsētas tiek sagrautas drupu kaudzēs. 27Un to iedzīvotāji nevarīgi stāv lielās bailēs un top kaunā; viņi ir kā zāle laukā, kā izplaucis zaļums, kā jumta zāle, kā rūsas saēsta labība, pirms tā nogatavojas. 28Bet Man tava dzīve ir zināma, tava piecelšanās un nosēšanās, iziešana un atnākšana, arī tava trakošana pret Mani. 29Tādēļ, ka tu sacēlies pret Mani un tava pārgalvība nākusi Manās ausīs, Es likšu tev dzelžus nāsīs un laužņus tavā mutē un vadīšu tevi atpakaļ pa to ceļu, pa kuru tu esi nācis. 30Bet tev, Hiskija, lai ir par zīmi: šinī gadā ēdīs to, kas bez sēšanas audzis, otrā gadā to, kas vēl no saknes izaudzis, bet trešajā gadā jūs sēsit un pļausit, stādīsit vīnadārzus un ēdīsit to augļus! 31Kas no Jūdas nama vēl atlicis un izglābies, tie laidīs saknes zemē un atnesīs augļus. 32Jo no Jeruzālemes izies atlikušie un no Ciānas kalna izglābtie; to darīs Tas Kungs Cebaots! 33Tādēļ Tas Kungs saka par Asīrijas ķēniņu: viņš neieies šinī pilsētā un neiešaus tanī nevienu bultu, un viņš nepacels vairogu pret to un neuzmetīs vaļņus! 34Pa to pašu ceļu, pa kuru viņš nācis, viņš aizies atpakaļ un neiebruks šinī pilsētā, tā saka Tas Kungs, 35Es pasargāšu šo pilsētu, lai to izglābtu Manis un Mana kalpa Dāvida dēļ!" 36Tad izgāja Tā Kunga eņģelis un nogalināja asīriešu nometnē simts astoņdesmit piecus tūkstošus vīru; kad agri rītā nometne piecēlās, tad redzi, tie visi bija pagalam. 37Tad Asīrijas ķēniņš Sanheribs aizgāja un atgriezās atpakaļ mājās Ninivē. 38Un, kad viņš reiz pielūdza templī savu dievu Nisroku, tad viņa dēli Adramelehs un Sarecers viņu noslepkavoja ar zobenu; tad tie aizbēga uz Araratu, un viņa dēls Esarhadons kļuva viņa vietā par ķēniņu.
Currently Selected:
Jesajas 37: RT65
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965
