1. korintiešiem 11

1Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum! 2Bet par to es jūs slavēju, ka jūs vienmēr mani pieminat un turat tās mācības, ko es esmu jums uzticējis. 3Bet es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs. 4Katrs vīrs, kas Dievu lūdz vai runā kā pravietis ar apsegtu galvu, apkauno savu galvu. 5Bet katra sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz Dievu vai runā kā praviete, dara kaunu savai galvai, jo tā ir tāpat kā apcirpta. 6Ja sieva neaizsedzas, tad lai tā arī apcērpas. Bet, tā kā tas sievai ir par kaunu, ka tā ir apcirpta vai noskūta, tad lai tā aizsedzas. 7Bet vīram nebūs galvu aizsegt, jo tas ir Dieva godības attēls un atspulgs; bet sieva ir vīra godības atspulgs. 8Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra. 9Jo vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ. 10Tāpēc sievai jābūt galvā pilnvaras zīmei eņģeļu dēļ. 11Tomēr ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra mūsu Kungā. 12Jo, it kā sieva ir no vīra, tāpat ir arī vīrs no sievas; bet tas viss ir no Dieva. 13Spriediet paši: vai pieklājas sievai neaizsegtai Dievu lūgt? 14Vai pati daba nerāda jums, ka gari mati ir vīram par negodu. 15Bet, ja sievai gari mati, tad tas viņai par godu. Jo mati viņai doti par apsegu. 16Bet, ja kāds tur grib tiepties, mēs nepazīstam tādu ieražu, Dieva draudzes arī ne. 17Bet, aizrādīdams uz vienu lietu, es jūs nevaru slavēt: jūsu sanāksmes nenāk jums par labu, bet par ļaunu. 18Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, ko es pa daļai arī ticu. 19Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie. 20Kad jūs sanākat kopā, tad nav iespējams turēt Tā Kunga mielastu. 21Jo, mielastam notiekot, katrs steidzas paņemt savu paša ēdienu, un tā cits paliek neēdis, cits piedzeras. 22Vai tad jums nav māju, kur varat ēst un dzert? Jeb vai jūs Dieva draudzi nicinājat un apkaunojat tos, kam nav nekā? Ko lai jums saku? Vai lai jūs slavēju? Šinī lietā es jūs nevaru slavēt. 23Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots, 24ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, - 25tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami. 26Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk. 27Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm. 28Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera. 29Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu. 30Tādēļ jūsu starpā ir daudz vāju un neveselu un diezgan daudz ir mirušu. 31Ja mēs paši sevi pārbaudītu, tad netiktu sodīti. 32Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti. 33Tāpēc, mani brāļi, kad jūs sanākat uz mielastu, tad gaidait cits uz citu. 34Ja kas ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūsu sanāksme nav jums par sodu. Visu pārējo noteikšu, kad ieradīšos pie jums.

Currently Selected:

1. korintiešiem 11: RT65

Highlight

Copy