1. Laiku 16

1Un pēc tam, kad viņi ienesa Dieva šķirstu un to novietoja telts vidū, ko Dāvids bija tam uzcēlis, viņi ziedoja Dieva priekšā dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus. 2Un, kad Dāvids bija beidzis upurēt dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus, tad viņš Tā Kunga Vārdā svētīja tautu. 3Un viņš ikkatram no Israēla izdalīja, kā vīriem, tā arī sievām, pa vienai maizei, gabalam gaļas un rozīņu rausi. 4Un Tā Kunga šķirsta priekšā viņš nolika kalpot dažus no levītiem, lai tie lūgtu, slavētu un pateiktos Tam Kungam, Israēla Dievam. 5Asafs bija vadonis, bet Zaharja otrs pēc viņa; tad Jeiēls, Šemiramots, Jehiēls, Matitja, Ēliābs, Obed-Edoms un Jehiēls ar mūzikas instrumentiem, arfām un cītarām, un Asafs lika atskanēt cimbālēm. 6Un Benaja un Jahasiēls, priesteri, pastāvīgi ar taurēm bija Dieva derības šķirsta priekšā. 7Toreiz tanī dienā Dāvids pirmo reizi deva Asafam un viņa brāļiem šo dziesmu, lai pateiktos Tam Kungam: 8"Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus tautu vidū Viņa darbus! 9Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, runājiet par visiem Viņa brīnuma darbiem! 10Dodiet slavu Viņa svētajam Vārdam! Lai visu to sirdis priecājas, kas ir Tā Kunga meklētāji! 11Meklējiet To Kungu un Viņa spēku, meklējiet Viņa vaigu bez mitēšanās! 12Pieminiet brīnuma darbus, ko Viņš ir darījis, Viņa darītās brīnumu zīmes un tiesas spriedumus no Viņa mutes, 13jūs, Viņa kalpa Israēla pēcnācēji, Jēkaba dēli, Viņa izredzētie! 14Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņa tiesas tiek spriestas visā pasaulē. 15Pieminiet mūžīgi Viņa derību, vārdu, ko Viņš pavēlējis tūkstoš audzēm, 16derību, ko Viņš ir slēdzis ar Ābrahāmu, un Viņa zvēresta apsolījumu, ko Viņš zvērējis Īzākam 17un ko Viņš arī Jēkabam apstiprinājis kā likumu un Israēlam kā mūžīgu derību, 18sacīdams: tev Es došu Kānaāna zemi, ko Es jums piešķīru kā īpašuma daļu 19tolaik, kad jūs vēl bijāt nedaudzi skaitā, pavisam maz, un svešinieki tai zemē, 20klīzdami no tautas pie tautas un no vienas ķēniņa valsts pie citiem ļaudīm. 21Bet Viņš nepiekāpās neviena priekšā, kas viņus apspieda, un viņu dēļ Viņš pat pārmācīja ķēniņus: 22nepieskarieties Maniem svaidītiem un nenodariet ļaunu Maniem praviešiem! 23Dziediet Tam Kungam, visa zeme, sludiniet ik dienas Viņa pestīšanu! 24Vēstiet citām tautām Viņa godu un it visu tautu vidū Viņa brīnuma darbus! 25Jo liels ir Tas Kungs un ļoti augsti slavējams, un Viņš ir bijājams pār visiem dieviem, 26jo visu tautu dievi ir elki, bet Tas Kungs ir radījis debesis. 27Augstība un varenība ir Viņa priekšā, spēks un tīksme mīt Viņa mājoklī. 28Dodiet Tam Kungam, jūs tautu ciltis, dodiet Tam Kungam godu un slavu! 29Dodiet Tam Kungam Viņa Vārda godu! Atnesiet dāvanu upurus un nāciet Viņa vaiga priekšā. Zemojieties Tā Kunga priekšā un zemojieties svētā glītumā! 30Trīci, ak, visa zeme, Viņa vaiga priekšā! Patiešām, zeme ir stingri nostiprināta, tā nav izkustināma. 31Lai debesis izplūst priekā, un zeme lai gavilē un lai tā saka tautām: Tas Kungs ir ķēniņš! 32Lai jūra krāc, un viss, kas to pilda, lai bango! Lai tīrumi gavilē un viss, kas tajos aug! 33Lai gavilē koki mežā Tā Kunga priekšā, jo Viņš nāk, lai tiesātu zemi. 34Teiciet To Kungu, jo Viņš ir labs un Viņa žēlastība pastāv mūžīgi. 35Un lūdziet: izglāb mūs, Dievs, mūsu Glābēj! Sapulcini mūs un atbrīvo mūs no citām tautām, lai mēs nestu pateicības slavu Tavam svētajam Vārdam, lai paši celtu sevi, Tevi godinādami! 36Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, no mūžības uz mūžību!" Un visa tauta sacīja: "Āmen!" un "Slavējiet To Kungu!" 37Tad Dāvids tur atstāja Tā Kunga derības šķirsta priekšā Asafu un viņa brāļus, lai tie pastāvīgi kalpotu šķirsta priekšā, kā ik dienas pienākas. 38Un Obed-Edomam un viņa sešdesmit astoņiem brāļiem viņš lika darīt to pašu, pie kam Obed-Edoms, Jedutuna dēls, un Hosa un visi šie pārējie bija vārtu sargi. 39Un priesteri Cadoku un viņa brāļus, priesterus, viņš atstāja arī turpmāk par sargiem Tā Kunga mājokļa priekšā, kas atradās Gibeonas augstienē, 40lai tie Tam Kungam vienmēr, rītos un vakaros, upurētu dedzināmos upurus uz dedzināmo upuru altāra, kā tas ir rakstīts Tā Kunga bauslībā, ko Viņš Israēlam bija pavēlējis. 41Un kopā ar viņiem tur bija Heimans un Jedutuns, un atlikusī daļa no izraudzītiem, kuri bija nozīmēti pēc vārdiem, lai pateiktos Tam Kungam, jo Viņa žēlastība ir mūžīga. 42Un līdz ar viņiem bija Heimans un Jedutuns, un viņu rīcībā bija taures un cimbāles, kuras tie skandināja, un arī Dieva dziesmu pavadīšanai domātās cītaras; taču Jedutuna dēliem bija jābūt par vārtu sargiem. 43Un tad visi ļaudis atgriezās, ikviens savā namā, arī Dāvids atgriezās, lai savu namu svētītu.

Currently Selected:

1. Laiku 16: RT65

Highlight

Copy