vēstule romīšim 14

XIV.

Jōatsatur nu vīglprōteigas tīsōšonas.

1Pījemit (labsirdeigi) tū, kas ir nūvōjējis ticeibā, nasakildojūt par īskotu dažaideibu.#14:1 īskotu dažaideibu. Kristticeigūs draudzē Romā beja gon taidi, kas atsagrīzuši nu jūdim, gon ari nu pogōnim. Daži nu jūdim (nūvōjējušī) atsaturēja nu gaļas, lai naapāstu kaida gobola, kas byutu upurāts dīvaklim. 2Vīns ir pōrlīcynōts, ka jam ir atļauts ēst vysu, vōjais, turpretim, ād tikai augļu bareibu. 3Ādōjs lai napasmōdej tō, kas naād; naādōjs lai natīsoj tō, kas ād vysu, jo Dīvs jū ir pījēmis. 4Un kas tu taids esi, ka tīsoj sveša kolpu? Jys tok sovam kungam stōv un kreit. Un jys stōvēs, jo kungs ir spējeigs jū taišni nūstōdeit.#14:4 Kolpus var tīsōt tikai pats kungs, bet na leidzkolpi. 5Jo vīns īvāroj vīnu dīnu vairōk na ūtru, ūtram vysas dīnas ir vīnaidas, tad lai kotrs turīs pi sova īskota. 6Kas dīnu īvāroj, tys jū īvāroj Kunga dēļ. Un kas ād, tys ād Kunga dēļ un pasateic Dīvam. Kas naād, tys naād Kunga dēļ un arī pasateic Dīvam,#14:6 Tys, kas nu kaida ēdīņa atsatur, atsatur tōpēc, ka ir pōrlīcynōts, ka taida ir Dīva gryba, un ar tū jys izpylda Dīva grybu. Tys, kas kaidu ēdīni ād, ir pōrlīcynōts, ka Dīvs jam tū ēst atļaun, cytaiž jys par tū ēdīni, caur kuru lauž Dīva bausleibu, Dīvam paļdis nasaceitu. 7jo nivīns nu mums sevis dēļ nadzeivoj un nivīns sevis dēļ namērst. 8Tai tad, jo mes dzeivojam, tod dzeivojam Kunga dēļ, jo mērstam, tod mes mērstam dēļ Kunga. Vai mes dzeivojam, vai mērstam, mes pīdaram Kungam. 9Tōpēc arī Kristus nūmyra un otkon ir atsadzeivynōjīs, lai Jys vaļdeitu par dzeivajim un nūmyrušim. 10Un kōpēc tu tīsoj sovu brōli? Kōpēc tu sovu brōli pasmōdej? Mes vysi kūpā nūsastōsim pret Dīva tīsas krāslu. 11Stōv arī raksteits: Kai patīši es dzeivoju, soka Kungs, pret mani nūsalīks ikvins ceļs un ikvīna mēle slavēs Dīvu.#14:11 slavēs Dīvu kai vysaugstōkū Kungu. 12Tai tad, ikvīnam nu mums byus reizi jōnūdūd Dīvam par sevi nūrēkins.

Jōsasorgoj nu īļaunōšonas.

13Vīns ūtra lai natīsojam, bet gon sorgojitēs, ka nivīns sovam brōļam nabyutu par pīdauzeibu un īļaunōšonu. 14Es zynu un ikš Kunga Jezus asmu pōrlīcynōts, ka pats par sevi nikas nav nateirs; tikai tam tys ir nateirs, kas kū par nateiru uzskota.#14:14 nav nateirs. Jo dažus ēdīņus jūdi uzskateja par nateirim. 15Tai tad, jo tovs brōļs kaida ēdīņa dēļ ir apkaitynōts, tod tu naesi darejis saskaņā ar mīlesteibu. Ar sovu ēdīni naved pazusšonā tō, par kuru ir nūmiris Kristus. 16Jyusu lobums lai nateik saimōts. 17Dīva vaļsteiba napastōv ēsšonā un dzeršonā, bet gon taisneigumā, mīrā un Svātō Gora prīkā. 18Kas tamā kolpoj Kristum, tys Dīvam ir pateikams un cylvākim pījamams. 19Tai tad, ryupejamēs par tū, kas nūdar mīram un sovstarpejai pamūdynōšonai uz lobu. 20Vīna ēdīņa dēļ najauc Dīva lītas. Lai gon vyss ir teirs, tūmār cylvākam ir grāks, jo jys caur sovu ēsšonu īļaunoj cytus. 21Lobōk ir atsaturēt nu gaļas ēsšonas, un veina dzeršonas, vai nu cyta kō, jo cytaiž tovs brōļs tyktu apkaitynōts (un īļaunōts un palyktu vōjs). 22Pōrlīceibu, kas tev ir, patur sev Dīva prīškā. Svēteigs tys, kam nav sev jōpōrmat par tū, kū jys uzskota par lobu. 23Bet tys, kas ādūt šaubōs, ir nūtīsōts, jo jys nadora tō nu pōrlīceibas. Vyss, kas napaīt nu pōrlīceibas, ir grāks.

Currently Selected:

vēstule romīšim 14: LGT

Highlight

Copy