Evangelijs pēc Marka 5

Ļaunō gora apsāstais.

1Tad ūtrajā krostā jī aizgōja uz Gerazenu zemi. 2Kai tik Jys izkōpe nu laivas, tyuleņ nu kopim pīgōja pi Jō klōtu vīns cylvāks, kas beja naškeista gora apsāsts. 3Jys pīmōjōja kopūs. 4Nikas navarēja Jō savaļdeit, pat ar kēdem. Lai gon jau daudz reižu jys beja ar pynaklim un kēdem sasīts, tūmār, vysod jys pōrrōve kēdes un sarausteja pynaklus. Nikas navarēja jō savaļdeit. 5Vīnmār, dīn un nakt jys klaigōja pa kopim un pa koļnim un dauzeja sevi ar akminim.

6Īraudzejis nu tōlīnes Jezu, jys pīskrēja klōt, un, pakritis pret Jū, 7klīdze lelā bolsā: Kaida maņ ar Tevi daļa, Jezus, Vysaugstōkō Dīva Dāls? Es Tevi zvārynoju Dīva dēļ, nažņaudz manis! 8Bet Jys tam tūtīs saceja: Tu, naškeistais gors, ej ōrā nu tō cylvāka! 9Un vaicōja: Kai tev vōrds? Tys atbiļdēja: Legions ir maņ vōrds, myusu tadei ir daudzi.#5:9 K. Jezus vaicoj vōrda, lai nu ļaunō gora pate atbiļdes klōtasūšī saprostu apsāstō lelū nalaimi un ļaunō gora izdzeišonas nūzeimi. 10Un jys ļūti lyudze, lai jō nadzan ōra nu tō apvyda.

11Tur kolnā ganejōs lels cyuku bors. 12Naškeistī gori lyudze, lai jim atļaun saīt cyukōs. Un Jys jim atļōve. 13Tad izīdami naškeistī gori sagōja cyukōs. Tūlaik cyuku bors, ap divejom tyukstūšom, svīdēs par krostu un nūsleika jyurā.

14Goni aizbāga un aizgōjuši izsludynōja tū pa mīstu un pa sadžom. Ļaudis sagōja nūtykuma apsavārtu. 15Atgōjuši pi Jezus, jī iraudzeja sēžūt tū valna apsāstū, par kuru beja vaļdejis legions, tārptu drēbēs un pylnā prōtā, un ļūti nūsabeida. 16Ocu līcinīki jim pastōsteja tū, kas beja nūticis ar valna apsāstū un ar cyukom. 17Tad jī lyudze, lai Jys ītu prūjom nu jūs apgobola.

18Jam laivā kōpūt, lyudze tys, kas beja valna apsāsts, lai atļaun jam īt leidza. 19Jys naatļōve, bet jam saceja: Ej uz sovom mōjom pi sovejim un pastōsti jim, cik lelu lītu tev izdarejis ir un kai par tevi apsažālōjis ir Kungs. 20Un jys, aizgōjis Dekapolī, sōce stōsteit tū, kū Jezus jam izdareja; un visi breinōjōs.

Jaira meita.

21Tikkū Jezus beja pōrsacēlis laivā uz ūtru krostu, otkon sasapuļceja pi Jō daudz ļaužu. Jys apstōja jyurmolā.

22Tad pīgōja vīns synagogas prīkšnīks, Jairs vōrdā, un, pamanejis Jezu, pakryta pi Jō kōjom un 23ļūti lyudze: Muna meitine ir nōvei tyvu. Ej, uzlic uz jōs sovas rūkas, lai jei palyktu vasala un dzeiva. 24Jys laidēs ar jū īt. Daudz ļaužu gōja Jam pakaļ un mīdzēs Jam klōtu.

25Storp jim beja sīvīte, kura jau divpadsmit godu slymōja ar ašņa tecēšonu. 26Jei beja daudz cītuse un vysu, kū vīn jei beja turējuse, beja iztērējuse ōrstim, bet nikō nabeja leidzējis; turpretim, jai palyka slikšōk. 27Izdzērduse par Jezus, jei storp ļaudim pīgōja Jam aizmugurē un pīsadyure pi Jō drēbem. 28Jei saceja poša sevī: Jo tik pīsaskaršu kaut pi Jō drēbem, es palikšu vasala. 29Un tyuleņ pōrstōja ašņa tecēšona, un jei sajuta sevī, ka jei ir palykuse vasala. 30Ari Jezus pats sevī nūgida, ka spāks nu Jō izgōja, un tyuleņ atsagrīzis vaicōja nu ļaudim: Kas ir pīsaskōris pi munom drēbem. 31Bet Jō mōcekli atbiļdēja: Tu tadei redzi, kai ļaudis mīdzās pi Tevis, tūmār vaicoj: Kas pi Manis pīsaskōre? 32Bet Jys skatejōs apleik, lai īraudzeitu tū, kas tū beja izdarejis. 33Tad tei sīvīte ļūti nūsabeida un treisādama pīgōja klōtu, jo zynōja, kas jai beja nūticis. Jej, pakrytuse pret Jū, izzyna Jam vysu taisneibu.#5:33 Sīvīte beidōs, jo dūmōja, ka napareizi ir izdarejuse un var saslimt nu jauna. 34Uz tū Jys atbiļdēja: Meit, tova ticeiba izglōbe tevi! Ej mīrā, un esi vasala nu sovas slimeibas!#5:34 K. Jezus uzsver ticeibu un aizrōda, ka ticeiba, bet na pīsaskaršona pi drēbem atgrīze veseleibu.

35Jam vēļ runojūt, pīgōja synagogas vērsinīka cylvāki un saceja: Tova meita jau nūmyra; kōpēc ta apgryutynōt vēļ Mōceitōju? 36Bet Jezus, tū izdzērdis, tyuleņ saceja synagogas vērsinīkam: Nasabeist, esi ticeigs. 37Un Jys naatļōve citim nivīnam leidza īt, kai vīn Pīteram, Jākubam un Jākuba brōļam Jōņam. 38Ejūt synagogas vērsinīka mōjā, Jys izdzērda tur raudūšūs un ļūti vaimaņojūšūs trūksni. 39Īgōjis īškā, Jys tim saceja: Kō jyus te trūkšņojit un raužat? Meitine tadei nav nūmyruse, bet gon guļ. 40Tad jī Jū izsmēja. Bet Jys, izsyutejis vysus ōrā, pajēme leidza ar sevi bārna tāvu un mōti un sovus leidzgōjējus un īgōja tur, kur bārns beja paguļdeits. 41Tad, sajēmis meitinei aiz rūkas, saceja: Talita kumi, tys ir: Meitiņ, Es tev pīsoku — Celīs augšā. 42Meitine tyuleņ pīsacāluse sōce staigōt. Jei beja divpadsmit godu vaca. Visi beja ļūti pōrsteigti. 43Un Jys tim stipri pīsaceja, ka nikas tō naizzynōtu. Tad lyka jai dūt ēst.

Currently Selected:

Evangelijs pēc Marka 5: LGT

Highlight

Copy