Evangelijs pēc Marka 10

Lauleibas naškirameiba.

1Nu turīnes Jys gōja tōļōk un atgōja uz Judeas apgobolu, viņpus Jordana. Jam ceļā pīsavīnōja daudz ļaužu un Jys, kai parosti, otkon jūs mōceja.

2Tad pīgōjuši farizeji, kārdynōdami Jū, vaicōja: Vai ir atļauts veiram atstōt sīvu?

3Bet Jys tim atbiļdēja: Ku jums pīsaceja Moizešs?#10:3 vīna mīsa, kai ciļvēces uzturēšonas princips. 4Jī saceja: Moizešs atļōve raksteit škēršonōs zeimi un atstōt. 5Tad Jezus jim saceja: Jyusu cītsirdeibas dēļ (Moizešs) pīraksteja taidu pavēli. 6Bet pasauļa īsōkumā Dīvs jūs radeja kai veiru un sīvu. 7Tōpēc cylvāks pamess sovu tāvu un mōti un pīsavīnōs sovai sīvai, 8un jī divi byus vīnā vīneigā mīsā. Tai ka vairs nabyus divi, bet tikai vīna mīsa. 9Tai tad, kū Dīvs ir savīnōjis, tō cylvāks lai naškir.

10Mōjōs asūt, mōcekli klause nu Jō par tū pat lītu. 11Jys atbiļdēja: Kas, sovu sīvu pametis, cytu precej, tys ar jū pōrkōp lauleibu; 12un jo sīva, pamatuse sovu veiru, īt pi cyta, jei lauž lauleibu.

Jezus un bārni.

13Tad nese pi Jō bārnus, lai Jys pi tim pīsadūrtu. Bet mōcekli nesējus nūrōja. 14Jezus, tū radzādams, dusmōjōs un jim saceja: Ļaunit bārnim īt pi Manis un nalīdzit jim tō, jo taidim pīdar Dīva vaļsteiba. 15Patīši, Es jums soku: Kas Dīva vaļsteibas tai napījimtu, kai bārns, tys jamā naīīs. 16Tad, jūs apskōvis, uzlyka uz jim rūkas un jūs svēteja.

Bogōtais jaunēklis.

17Kad Jys izgōja uz ceļa, aiztecēja Jam prīškā vīns un, pakritis ceļūs, vaicōja: Lobū Mōceitōj, kas maņ jōdora, lai es īmontōtu myužeigū dzeivi?

18Jezus tam atbiļdēja: Kōpēc tu Mani sauc par lobū? Nivīns nav lobs, kai tik vīns vīneigais Dīvs. 19Bausleibas zini? — Nanōvej, nalauz lauleibas, nazūdz, nalīcynoj nataisneigi, napīkrōp, gūdynoj sovu tāvu un mōti. 20Bet jys atbiļdēja: Mōceitōj, es jau nu pošas bērneibas tū vysu piļdeju. 21Tad Jezus, pasavēris uz jō ar mīleigu skotu, saceja: Vīnas lītas vēļ tev pītryukst: ej, izpōrdūd vysu, kas tev ir, un izdoli nabogim, un tev byus krōjums dabasūs. Tad atej un, nasdams sovu, krystu ej Maņ pakaļ. 22Bet tō vōrda dēļ jys nūskuma un skumeigs nūgōja prūjom, jo jam beja daudz monta.

23Jezus, pasavēris apkōrt, saceja sovim mōceklim: Cik gryuts ir bogōtnīkim īīt Dīva vaļsteibā! 24Un mōcekli Jō vōrda nūsabeida. Bet Jezus jim atkōrtōja: Bārni, cik gryuts ir tim, kas sovu cereibu līk montā, īīt Dīva vaļsteibā! 25Vīgļōk ir kameļam izīt cauri odotas acei, kai bogōtnīkam īīt Dīva vaļsteibā. 26Tad jī pōrsabeida vēļ styprōk un sovstarpeigi runōjōs: Kas gon var topt izpesteits? 27Jezus, pasavēris uz jim, saceja: Cylvākim tys navarams, bet na Dīvam. Dīvam tadei vyss ir varams.

Breivprōteigōs nabadzeibas atolgōjums.

28Tūlaik Pīters sōce Jam runōt: Raug, mes vysu asam pamatuši un nūgōjuši Tev pakaļ. 29Jezus atbiļdēja: Patīši, Es jums soku: Nivīna nava taida, kas, Manis un Evangelija dēļ pametis sātu, brōļus, mōsas, mōti, tāvu, bārnu vai teirumu, 30symtkōrteigi vairōk nasajimtu jau šamā pasaulē, lai gon vojōts, sātu brōļu, mōsu, mōšu, bārnu un teirumu, un nōkūšajā pasaulē myužeigu dzeivi.#10:30 Goreigī lobumi ir symtkōrt vērteigōki par materialajim. 31Daudzejī, kas ir pirmī, paliks pādejī, un kas ir pādejī, byus pirmī.

Jezus īprīkš pasludynoj sovas cīsšonas.

32Kad jī beja ceļā uz Jeruzalemu un Jezus gōja jim pa prīšku, tad jī breinōjōs un pakaļgōjēji beidōs. Tūlaik Jys otkon pajēme nūmaļ tūs divpadsmit un sōce jim stōsteit, kas ar Jū nōkūtnē nūtiks. 33Raug, mes ejam uz Jeruzalemu, un Cylvāka Dālu nūdūs vērsgoreidznīkim, Rokstim mōceitim (un vacōkajim); un tī Jū nūtīsōs uz nōvi un nūdūs pogōnim; 34tī Jū izsmīs, apspļaus, nūšausteis un nūnōvēs. Bet pēc trejom dīnom Jys augšamceļsīs.

Zebedeja dālu lyugums.

35Tad, pīgōjuši pi Jō klōt, Zebedeja dāli Jākubs ar Jōni lyudze: Mōceitōj, mes grybam, ka Tu padareitu mums tū, kō mes nu Tevis lyugsim. 36Bet Jys vaicōja: Kū tad grybat, ka Es jums padareitu? 37Jī atbiļdēja: Padori, ka Tovā gūdā mes sādātu, vīns pa Tovai lobajai un ūtrs pa tovai kreisajai.

38Bet Jezus jim atbiļdēja: Jyus poši nazynat, kō lyudzat. Vai tad jyus varēsit dzert tū bikeri, kuru Es dzeršu, vai ari pījimt tū kristeibu, kurā Es topšu nūkristeits?#10:38 Dzert tū bikeri, t. ir panest tōs cīsšonas, kuras es cīsšu. 39Jī atbiļdēja: Mes varam. Bet Jezus jim saceja: Bikers, kuru Es dzeršu, jums byus jōdzer un tei kristeiba, kurā Es topšu kristeits, jums byus jōpījam, 40bet sēdēšonas nūrōdeit pa munai lobajai vai kreisajai pusei nava muns uzdavums; jōs pīdar tim, kurim ir pīškērtas.

41Izdzērduši tū, tī desmit sōce dusmōtīs uz Jākuba un Jōņa. 42Tōpēc Jezus, pasaucis jūs klōt, jim saceja: Jyus zynat, ka tī, kuri ir pogōnu tautu vaļdinīki, sovim pavaļstnīkim dūd pavēles kai kungi, un jūs lelveiri jūs kolpynoj. 43Storp jums jōbyun cytaiž; tai tad, jo kas nu jums grybātu byut lelōkais, tam jōbyun jyusu kolpam. 44Un, jo kas nu jums grybātu byut pyrmais, tam jōbyun vysu vērgam. 45Ari Cylvāka Dāls naatgōja, lai tyktu apkolpōts, bet lai pats kolpōtu un daudzeju atpērkšonas dēļ atdūtu sovu dzeiveibu.

Jericha oklais.

46Tad jī īgōja Jerichā. Kad Jys ar sovim mōceklim lelā ļaužu pulkā nu Jerichas gōja tōļōk (prūjom), ceļa molā sēdēja oklais Timaja dāls Bartimajs un ubogōja. 47Kai tik izdzērda, ka te ir Jezus Nazarīts, sōce saukt saceidams: Jezus, Davida Dāls, apsažāloj par mani! 48Daudzeji lyka jam klusēt. Bet jys vēļ styprōk sauce: Davida Dāls, apsažāloj par mani!

49Jezus nūstōjis saceja: Atsaucit jū šur! Jī atsauce oklū saceidami: Nūsamīrej! Celīs kōjōs, Jys tevis sauc. 50Tad jys, nūsvīdis svōrkus, pīsatryuka kōjōs un atgōja pi Jezus. 51Jezus vaicōja: Kō tu gribi, ka Es tev padareitu? Oklais lyudze: Rabbuni, ka es palyktu otkon redzeigs.#10:51 Lai gon K. Jezus zyna, kas mums ir vajadzeigs, tūmār sovōs vajadzeibōs mums ir pīnōkums lyugtīs. 52Un Jezus jam saceja: Ej, tova ticeiba tevi pesteja. Un tyuleņ tys palyka redzeigs un gōja pa ceļu Jam pakaļ.

Currently Selected:

Evangelijs pēc Marka 10: LGT

Highlight

Copy