Evangelijs pēc Mateusa 12

XII.

K. Jezus īt par labeibas lauku.

1Tamā laikā Jezus gōja sabatā par labeibas teirumu. Jō mōcekli, byudami izolkuši, sōce plyukt vōrpas un ēst. #12:1 Moizeša lykums nabogim, kam nabeja kō ēst, atļōve raut vōrpas cyta teirumā. 2Tū radzādami, farizeji Jam saceja: Raug, tovi mōcekli dora tū, kas sabatā dareit ir nūlīgts.

3Bet Jys atbiļdēja: Vai jyus nalasejot, kū padareja Davids, kad jys un jō leidzgōjēji beja izolkuši? 4Kai jī, īgōjuši Dīva nomā, ēde upuru maizi, kuru ni jys, ni jō leidzgōjēji nadreikstēja ēst, bet tik vīn prīsteri. 5Vai jyus naasat lasejuši lykumā, ka sabatūs svētneicā prīsteri lauž sabata mīru un tūmār ir bez vaiņas? 6Es jums soku, ka te ir kas lelōks par svētneicu. 7Jo jyus byutu saprotuši kū tys nūzeimoj: Na upuru, bet žāļsirdeibas grybu, tad nabyutu navaineigūs nūtīsōjuši. 8Cylvāka Dāls ir tadei sabata Kungs. #12:8 Jūdu tauta beja pōrlīcynōta, ka Dīvs ir sabata kungs. K. Jezus, aizrōdūt tautai, ka Jys ir sabata kungs, ar tū pošu aizrōda, ka Jys ir Dīvs.

Izdzīdynōšona sabatā.

9Aizīdams nu turīnes tōļōk, Jys īgōja jūs synagōgā. 10Un, raug, tur beja vīns cylvāks ar nūkoltušu rūku. Jī nu Jō vaicōja: Vai breivi sabatā dzīdynōt? — jī meklēja pamata, lai Jū apsyudzātu. Bet Jys tim atbiļdēja: 11Kurs tad nu jums byutu taids cylvāks, kas, ka sabata dīnā īkrystu dūbē vīneigō vuška, najemtu un navylktu jōs ōrā? 12Cik gon cylvāks ir vērteigōks par vīnu vušku. Tai tad, sabatā lobu dareit ir atļauts. 13Tad jys saceja tam cylvākam: Izstīp sovu rūku. Tys izstīpe, un jei palyka vasala, kai ūtrō.

14Bet farizeji, izgōjuši ōrā, nūturēja apsprīdi par tū, kai Jū nūnōvātu.

15Zynōdams tū, Jezus aizgōja nu turīnes prūjom. Daudzi ļaužu gōja Jam pakaļ, un Jys vysus dareja vasalus, 16un aizlīdze jim par Jū runōt, 17lai izapiļdeitu pravīša Izaja vōrdi, kurs saceja:

18Raug, tys ir muns kolps, kuru Es sev izlaseju,

Muns nūmīļōtais, kurā muna dvēsele atrūn gondarejumu.

Uz Jō Es likšu sovu Goru,

Un Jys sludynōs pogōnim taisneibu.

19Jys nasastreidēs un naklaigōs,

Nivīns uz laukumim Jō bolsa nadzērdēs. #12:19 19–21 Te pravīts aproksta K. Jezus lēnprōteibu, mīrmīleibu, žāļsirdeibu pret nabogim un moraliski pagrymušajim.

20Jys nanūlauzs aizlaustōs nīdres

Un naapdzēss degļa, kurs vēļ kvēļ,

Koleidz Jys taisneibu pīvess pi uzvaras.

21Un Jō vōrds ir pogōnu cereiba.

22Tad atnese pi Jō vīnu valna apsāstū, kas reizē beja okls un māms. Un Jys tū padareja vasalu tai, ka māmais runōja un redzēja. 23Ļaužu bori breinōjōs un saceja: Vai tik šytys nav Davida Dāls? #12:23 Leidz šam ļaudis pa daļai vēļ šaubejōs, vai K. Jezus ir apsūleitais Pesteitōjs, bet, radzūt breinumu, jī ir gotovi Jū atzeit par Davida Dālu — Pesteitōju. 24Bet farizeji, tū dzērdādami, saceja: Jys cytaiž naizdzan valnu, kai tik caur ļaunūs goru vērsinīku Beļzebubu. #12:24 Navarādami nūlīgt breinuma eistineibas, un nagrybādami K. Jezus atzeit par Pesteitōju, farizeji breinumdorūšū spāku pīskaita ļaunajam goram

Ļaunais gors sovejūs orā nadzan.

25Bet Jezus, zynōdams jūs dūmas, jim saceja: Ikvīna vaļsts, kura poša sevī ir sasaškāluse, izniks; nivīns mīsts un nivīna sāta, kurs pats sevī ir sasaškēlis, napastōvēs. 26Jo satans dzan ōrā satanu, tad pats sevī ir sasaškēlis: un kai tad pastōvēs jō kēnests? 27Un jo es caur Beļzebubu izdzanu ļaunūs gorus, caur kū tad izdzan tūs jyusu dāli? 28Tōpēc jī byus jyusu tīsōtōji. Bet, jo Es ļaunūs gorus izdzanu ar Dīva Goru, tad patīši Dīva vaļsteiba pi jums ir atgōjuse. 29Un kai gon var kas, īprīkš nasasējis styprō, īsalauzt styprō mōjā un izlaupeit jō montu? — Tad tikai jys varēs jō mōju izlaupeit. 30Kas nav ar Mani, tys ir pret Mani; kas ar Mani nakrōj, tys izbōrsta. #12:30 Tai kai, K. Jezus breinumus dora ar Dīva spāku, ar Dīva spāku pōrvar ļaunūs gorus un ļaudis nu jūs vērdzeibas atbreivoj, ļaudim atlīk tikai divi izejas: īt kūpā ar K. Jezus un īmontōt sev pesteišonu, vai nūsastōt K. Jezum pretim un grimt pazusšonā.

31Tōdēļ jums soku: Ikvīns grāks un zaimōšona cylvākim byus atlaists, bet zaimōšona pret Goru atlaista nabyus. 32Kas pasoka vōrdu pret Cylvāka Dālu, tam tiks atlaists; bet jo kas saceis pret Svātū Goru, tam natiks atlaists ni šamā pasaulī, ni nōkūšā. 33Vai kūku atzeistit par lobu un jō augli par lobu; vai ari kūku atzeistit par nalobu un jō augli par nalobu. Kūku tadei pazeist nu jō auglim. 34Jyus čyusku dzymums! Kai tad jyus byudami ļauni varat lobu runōt? Tadei nu sirds pōrpiļneibas mute runoj. 35Lobs cylvāks nu sova lobō krōjuma izjam lobu, ļauns cylvāks nu sova ļaunō krōjuma izjam ļaunu. 36Un Es jums soku: Nu ikvīna tukša vōrda, kū cylvāki runoj, byus tīsas dīnā jōnūdūd rēkins. 37Tai tad, atkōreigi nu sovim vōrdim, tu tiksi attaisnōts, un atkōreigi nu sovim vōrdim, tu tiksi nūtīsōts.

Jonasa zeime.

38Tad daži Rokstim mōceitī un farizeji jēme vōrdu un Jam saceja: Mōceitōj, mes grybam redzēt nu Tevis zeimi. #12:38 redzēt . . zeimi ar kuru pīrōdeitu, ka Jys ir Dīva syuteits.

39Bet Jys tim atbiļdēja saceidams: Ļauns un lauleibas lauzējs dzymums zeimes pīprosa, bet cyta zeime jam nabyus dūta, kai tik pravīša Jonasa zeime. #12:39 Lauleibu lauzejs, t. i. Dīvam dūtō zvārasta napyldūšais dzymums. 40Kai Jonass nūbeja trejs dīnas un trejs naktis lelzivs vādarā, tai Cylvāka Dāls byus trejs dīnas un trejs naktis zemes sirdī. 41Ninivīši pasaceļs pi tīsas pret šū dzymumu un jū nūtīsōs, jo jī, Jonasa sludynōšonas dēļ, atsagrīze nu grākim, un, raug, te ir lelōks na kai Jonass. 42Dīnvydu kēnenīne ceļsīs pi tīsas pret šū dzymumu un jū nūtīsōs; jo jei atgōja nu zemes gola, lai dzērdātu Salomona gudreibu, bet, raug, te ir lelōks na kai Salomons.

Atpakaļ krisšona grākūs.

43Kad naškeistais gors izīt nu cylvāka, tad jys moldōs pa izkoltušom vītom un meklej sev atpyutas, bet naatrūn. 44Tad soka: Grīzšūs atpakaļ uz sovu mōju, nu kurīnes asu izgōjis. Un jys atgōjis atrūn jū breivu, izslauceitu un izpuškōtu. 45Tad īt, pajam ar sevi septeņus cytus, ļaunōkus par sevi gorus, un sagōjuši tur dzeivoj; un pādejais tō cylvāka stōvūklis ir ļaunōks par pyrmū. Taipat nūtiks ari ar šytū ļaunū dzymumu.

K. Jezus radinīki.

46Koleidz Jys vēļ ļaudim runōja, raug, Jō mōte un Jō brōli stōvēja ōrā, grybādami ar jū runōt. #12:46 brōli . . radinīki, — brōlāni. (Skotīs Mt 13:55) 47Kaut kas Jam pasaceja: Raug, Tova mōte un Tovi brōli stōv ōrā un grib ar Tevi runōt. 48Bet Jys tam saceitōjam atbiļdēja: Kas ir muna mōte un kas ir muni brōli? #12:48 K. Jezus uzsver, ka grēcinīku pesteišona un jūs atgrīzšona uz loba ceļa ir daudz vērteigōka, na saruna ar radinīkim un sovu mōti. Tī, kas pylda Dīva vaļu, ir goreigā ziņā Jō radinīki. 49Un, pastīpis rūku uz sovim mōceklim, saceja: Raug, — muna mōte un muni brōli! 50Kas pylda muna debeseigō Tāva grybu, tys ir muns broļs, mōsa un mōte.

Currently Selected:

Evangelijs pēc Mateusa 12: LGT

Highlight

Copy