Apostolu Dorbi 24

XXIV.

Pōvuls Feliksa prīškā.

1Pīcas dīnas vēļōk pi pōrvaļdnīka īsaroda vērsgoreidznīks Ananiass un daži vacōkī kūpā ar vīnu daiļrunōtōju Tertullu, Pōvula apsyudzātu. 2Jam īsarunūt, Tertullus sōce apvaiņōt saceidams: Dižciļteigais Felikss! Pateicūt tev mes dzeivojam piļneigā mīrā, un par dažu lītu stōvūkļa izlobōšonu tauta ir pateiceiga tovai gaišredzeibai.#24:2 Tertullus Feliksam glaimoj. Felikss, eistineibā, beja rups, pōrpērkšonai padūts īrednis. 3Šytū mes vysur un vysod ar pateiceibu atzeistam. 4Un lai tevis vairōk naapgryutynōtu, es lyudzu, ka tu byutu tik labsirdeigs myusus mozu breidi izklauseit.

5Pōrsalīcynōjuši tad, ka šytys cylvāks ir na tikai mērs, namīra cēlējs storp jūdim vysā pasaulī un nazareīšu sektas vodūņs, 6bet ari mēginōja apkēzeit svētneicu, mes jū apcītynōjom (un, saskaņā ar myusu lykumu, gribējom jū nūtīsōt. 7Bet uzskrējis vērsinīks Lyzijs ar pōrspāku jū nu myusu rūkom izrōve 8un jō apvaiņōtōjim lyka grīztīs pi tevis). Nūpratynoj jū, un tu varēsi pats tyvōk sprīst par vysu tū, kamā mes jū apvaiņojam. 9Šai apvaiņōšonai pīsavīnōja ari jūdi, saceidami, ka tys tai ir.

10Kad pōrvaļdnīks ar zeimi atļōve runōt, Pōvuls atsasauce: Zynōdams, ka tu jau ilgus godus esi par šōs tautas tīsnesi, es drūši un ar cereibu stōjūs pi sevis attaisnōšonas. 11Vari pats pōrsalīcynōt, ka navā par divpadsmit dīnom vairōk, kai es aizgōju uz Jeruzalemu Dīva lyugtu. 12Ni svētneicā, ni synagogā, ni ari piļsātā manis nikas napīkēre, ka es byutu ar kū navīn streidējīs vai ļaudis uz dumpi saucis. 13Jī navar tovā prīškā pīrōdeit tō, kamā jī mani tagad apvaiņoj. 14Tovā prīškā atzeistu, ka es, saskaņā ar tū ticeibu, kuru jī sauc par sektu, tai sovam Tāvam Dīvam kolpoju, ka vysam tam, kas stōv raksteits lykumā un pravīšūs, tycu, 15un maņ ir ikš Dīva cereiba, ka nōks kai taisneigūs, tai ari nataisneigūs augšamceļšonōs, kurōs gaida ari jī. 16Tōpēc es ryupejūs, ka muna sirdsapziņa byutu vysod teira kai Dīva, tai ari ļaužu prīškā.

17Pēc daudzim tod godim atgōju, lai sovai tautai nūdūtu dōvonu, salyktu upuri (un zvārastu).#24:17 Sv. Pōvuls aizrōda, ka jys uz Jeruzalemu atgōja, lai atnastu dōvonas, kaidas jeruzalemīšim syuteja Azijas, Makedonijas un Grecijas kristticeigī. 18Un kad es pījēmu škeisteišonu svētneicā, bet gon na burzmē vai dumpī, mani 19satyka Azijas jūdi. Tim vajadzēja, jo jim byutu kaut kas pret mani bejis, tovā prīškā nūstōt un mani apvaiņōt. 20Bet lai pasoka šitī poši, kaidu nūzigumu pi manis atroda, kad stōvēju augstōs padūmes prīškā, 21te varātu byut tikai tys vōrds, kuru es, jūs vydā stōvādams, izteiču: Augšamceļšonōs nu myrūnim dēļ es šudiņ teiku nu jums tīsōts!

22Lai gon Felikss tū mōceibu ļūti labi zynōja, tūmār jūs lītu atlyka saceidams: Kad atbrauks vērsinīks Lizijs, tad es jyusu lītu izlemšu. 23Tad jys simtnīkam pavēlēja apcītynōjumā gon jū paturēt, bet, jo kas nu jō sovejim grybātu jam pakolpōt, nalīgt. 24Pēc dažom dīnom pi jō īsaroda Felikss reizē ar sovu sīvu Druzillu, kura beja jūdīte. Pasaucis Pōvulu, jys klausejōs ticeibai ikš Jezus Kristus. 25Bet kad tys runōja par taisneibu, škeisteibu un nōkūšū tīsu, Felikss nūsabeidis atsasauce: Pagaidom vari īt, atteiceigā laikā es likšu tevis pasaukt. 26Jys tadei cerēja sajimt nu Pōvula naudu, tōdēļ ari bīži jū aicynōja un ar jū runōja. 27Pēc divejim godim Feliksa vītu ījēme Porcijs Festus. Felikss tūmār, grybādams jūdim īpatikt, Pōvulu pamete cītumā.

Currently Selected:

Apostolu Dorbi 24: LGT

Highlight

Copy