Apostolu Dorbi 22

XXII.

Pōvuls runoj ļaudim.

1Veiri, brōli un tāvi, pasaklausit munas atsataisnōšonas runas, ar kuru es tagad pi jums grīžūs.#22:1 Brōli — tautīši. 2Tī, izdzērduši, ka uz jim runoj ebreju volūdā, palyka vēļ klusōki. Un jys runōja: 3Es asmu jūdu veirs, pēc dzimšonas nu Cilicijas Tarsim, šeit šytamā piļsātā izaudzāts un pi Gamalieļa kōjom bōrgajūs tāvu lykumūs mōceits. Es beju centeigs Dīva (lykuma) aizstōvātōjs, kai jyus visi vēļ šudiņ esit. 4Kai taids es šytū ticeibu vojōju leidz nōvei un es lyku veirīšus un sīvītes sasīt un slūdzeit cītumūs. 5Šytū maņ var aplīcynōt vērsgoreidznīks un vysa augstō padūme. Nu jim es sajēmu vēstules uz Damaska brōlim un devūs uz turīni, lai ari tūs, kas tur beja, sasītus vastu uz Jeruzalemu nūstrōpēšonai.

6Bet kad es, braukdams uz turīni, beju natōli nu Damaska, ap pusdīnas laiku mani umai nu dabasim apjēme lela gaisma. 7Pakritis uz zemes, es izdzēržu maņ saucūšu bolsu: Saul, Saul, kōpēc tu mani vojoj? 8Tad es atbiļdēju: Kungs, kas Tu esi? Un Jys maņ saceja: Es asmu Jezus Nazareīts, kuru tu vojoj. 9Muni ceļa bīdri gaismu gon redzēja, bet tō bolsa, kurs maņ sauce, nadzērdēja. 10Tad es vaicōju: Kungs, kas maņ doroms? Un Kungs maņ atbiļdēja: Celīs augšā un ej uz Damasku, tur tev vysu, kas doroms, pasaceis.

11Un tai, kai es gaismas spūžuma dēļ navarēju nikō redzēt, uz Damasku mani aiz rūkom aizvede muni ceļa bīdri. 12Tur pi manis atgōja kaids lykumam uzticeigs cylvāks Ananiass, kuram pi visim turīnes jūdim ir loba slava. 13Jys, pīgōjis pi manis klōtu, saceja: Saul, brōļ, esi redzeigs, un es tamā pat breidī jū īraudzeju. 14Tad jys saceja tōļōk: Myusu tāvu Dīvs tevi izlaseja, ka tu pazeitu Jō grybu, ka radzātu Taisneigū un ka nu Jō lyupom izdzērstu bolsu,#22:14 Taisneigū — Pesteitōju, K. Jezu. 15jo tev byus vysu ļaužu prīškā jōlīcynoj tū, kū tu esi redzējis un dzērdējis. 16Un kōpēc vēļ tagad vylcynojīs? Celīs augšā, pījem kristeibu, un, pīsaucis Jō vōrda, apmozgoj sovus grākus. 17Un kad es, atsagrīzis atpakaļ uz Jeruzalemu, svētneicā lyudžūs, es īkrytu ekstazē. 18Es īraudzeju Jū, un Jys maņ saceja: Steidzīs un nu Jeruzalemas ej prūjom, jo te tovas līceibas par Mani napījims. 19Bet es atbiļdēju: Kungs, jī tadei zyna, ka es tūs lyku slūdzeit cītumā un svētneicā dauzeit tūs, kas Tev ticēja. 20Un kad Tōva līcinīka Stepōna asnis tyka līts, es ar patikšonu stōvēju klōt un apsorgōju beņžu drēbes. 21Bet Jys maņ teice: Ej, jo Es tevi tōli, pat uz pogōnim, syuteišu.#22:21 Sv. Pōvuls aizrōda, ka Evangeliju sludynōt pogōnim jū ir syutejis pats K. Jezus.

Jūdi pīprosa Pōvulam nōves.

22Leidz šam jī jō klausejōs. Bet tagad pacēle sovu bolsu un klīdze: Nūst ar taidu nu zemes vērsa! Jys ilgōk dzeivōt nadreikst! 23Un kad jī tai klīdze, sovas drēbes nūsvīduši zemē, gaisā svīde putekli.#22:23 Putekli svīžūt gaisā, jī rōdeja, ka jī sv. Pōvulu pasmōdej un jō naīredz. 24Tad vērsinīks pavēlēja jū īvest karaveiru nūmetnē un šaustūt nūpratynōt, kōdēļ tī tai pret jū uzastōj. 25Kad jū izstīpe zam syksnu peickom, Pōvuls uz klōtasūšū simtnīku atsasauce: Vai tad jums ir breivi Romas piļsōni šausteit un pi tam vēļ bez tīsas sprīduma? 26Šytū izdzērdis, simtnīks aizgōja pi vērsinīka un jam paziņōja saceidams: Kū tu dori? Šytys cylvāks ir tadei Romas piļsōņs. 27Tad pīgōjis klōtu vērsinīks saceja: Pasoki maņ, vai tu esi Romas piļsōņs? Un tys atbiļdēja: Jā. 28Tad vērsinīks saceja: Es tū piļsōneibu īmontōju par lelu naudas sumu. Pōvuls tam atbiļdēja: Bet es nu dzimšonas. 29Tad tī, kas gribēja jū nūpratynōt, tyuleņ atsastōja nūst. Tū zynūt, vērsinīku pōrjēme baile, ka jys Romas piļsōni beja licis šausteit.

Pōvuls augstōs padūmes prīškā.

30Nōkūšā dīnā, grybādams zynōt nūteikti, kōpēc jūdi jū apvaiņōja, atraisejis jū vaļā, jys saaicynōja kūpā vērsgoreidznīkus un augstū padūmi, lyka atvest Pōvulu un stōdeit tū jūs vydā.

Currently Selected:

Apostolu Dorbi 22: LGT

Highlight

Copy