Apostolu Dorbi 17

XVII.

1Amfipolei un Apolonijai paejūt garum, jī aizgōja uz Tessalonikim, kur jūdim beja synagoga.#17:1 Amfipole un Apolonija ir Makedonijā. #17:1 Tessaloniki tagad saucās Saloniki. 2Pēc sova paroduma Pōvuls gōja svētneicā un trejūs sabatūs pēc kōrtas jim runōja nu Rokstim,#17:2 Nu Rokstim — nu Svātajim Rokstim. 3paskaidrōdams un pīrōdeidams, ka Kristum vajadzēja cīst un nu myrūnim augšamceļtīs, un ka tys Jezus, kuru es jums sludynōju, ir Kristus. 4Daži nu jim palyka ticeigi un Pōvulam ar Silasu pīsavīnōja; ari lels ellenu daudzums un na mōz īvārojamu sīvīšu.

5Bet jūdi, skaudeibas pōrjimti, pīlaseja sev nu pyuļa dažus ļaunus cylvākus un burzmē sacēle mīstā namīru. Tad jī drōzēs uz Jazona mōju un meklēja jūs tur, lai jūs nūdūtu pyuļam.#17:5 Pi Jazona dzeivōja sv. Pōvuls. 6Bet, jūs naatrosdami, uz mīsta pōrvaļdi aizrōve Jazonu kūpā ar dažim brōlim, klīgdami: Tūs, kuri, namīru sādami pasaulī, atgōja šur, 7Jazons ir vīsmīleigi pījēmis pi sevis. Jī tadei visi dora tū, kas ir pret keizara lykumu; jī tadei sludynoj cytu kēneņu — Jezus. 8Tai jī uztrauce ļaudis un mīsta pōrvaļdi, kuri tū dzērdēja. 9Bet tī, sajāmuši nu Jazona un citim pīteikūšu golvōjumu, palaide jūs vaļā. 10Un brōli tyuleņ tamā pošā naktī Pōvulu un Sylasu izvadeja uz Bereju.

11Aizgōjuši uz turīni, jī īgōja jūdu synagogā. Šitī beja gūdprōteigōki kai tessalonicīši. Jī labprōteigi pījēme mōceibu un ikdīnas pēteja Rokstus, vai tys tai ir. 12Daudzejī nu jim, kai ari daudzejī nu ellenīšu gūdōtom sīvītem un veirīšim īticēja.

13Bet kai tik Tessalonikas jūdi izzynōja, ka Pōvuls Dīva vōrdu sludynoj ari Berejā, jī devēs uz turīni un kārdynōja un cyldynōja ļaudis. 14Tad brōli tyuleņ izvadeja Pōvulu leidz jyurai. Bet Silass un Timotejs palyka tur pat. 15Bet Pōvula pavodūni aizgōja leidz Atenom un, sajāmuši nu jō Silasam un Timotejam pīsacejumu, lai tī kai na ōtrōk ītu pi jō, atgōja atpakaļ.

16Jūs gaideidams Atenōs, Pōvuls beja gorā ļūti satrīkts, jo redzēja, ka mīsts ir pōrpiļdeits ar dīvaklu tālim. 17Jys tad runōja synagogōs jūdim un dīvbejeigajim un uz tērga laukuma ikdīnas tim, kas vīn tur īsaroda. 18Bet daži nu stoiku un epikureīšu filozofim uzastōja jam pretim. Jī saceja: Kū tad šytys pļōpa grib mōceit? Ūtrī otkon: Jys, kai līkās, ir jaunu dīveibu sludynōtōjs. Jys tadei sludynōja jim Jezus un augšamceļšonūs.#17:18 Epikureīši apgolvōja, ka cylvāka dzeives mērkis asūt bauda. .#17:18 Stoiki ticēja oklajai likteņa varai un par vyslelōkū lobumu atzyna tvkumu. 19Tad jī pajēme un nūvede jū uz Areopagu saceidami: Vai mes dreikstam zynōt, kas tei ir par jaunu mōceibu, kuru sludynoj? 20Tu tadei lic mums dzērdēt naparostas lītas. Tōpēc mes gribim zynōt, kas tys ir. 21Visi atenīši un svešinīki, kas tur dzeivōja, ni pi kō cyta tik labprōt nasakavēja, kai pi jaunumu stōsteišonas un klauseišonōs.

22Pōvuls tad, nūstōjis Areopaga vydā, saceja: Atenas veiri, es radzu, ka jyus asat pōrōk dīvbejeigi. 23Apstōjūt un apskotūt vysus jyusu svātumus, es atrodu oltoru, uz kura stōv raksteits: Napazeitam Dīvam. Kū jyus napazeistūt gūdynojat, Tū es jums tagad sludynoju. 24Dīvs, kas radeja pasauli, un vysu, kas jamā ir, kai dabasu un zemes kungs nadzeivoj ar cylvāku rūkom caltajōs svētneicōs; 25cylvāka rūkom Jys nav apkolpojams, kai kaids tryukumcītējs, jo Jys pats dūd visim i dzeiveibu, i elpu, i vysu. 26Un Jys padareja, ka nu vīna caltūs vysas cylvāku ciļtis un apdzeivōtu vysu zemes vērsu. Un Jys nūrōdeja tim nūteiktus laika spreižus un jūs dzeives vītas rūbežus, 27lai jī maklātu Dīva un mēginōtu Jū sajēgt un atrast, jo Jys tadei ikvīnam nu mums ir tyvu.#17:27 Cylvāks ar sova prōta paleidzeibu var pīnōkt pi Dīva asameibas atzeišonas. 28Mes tadei Jamā dzeivojam, kustamēs un asam. Tū ari vīns nu jyusu dzejnīkim izteice: Mes asam nu Jō ciļts. 29Nu Dīva ciļts tad byudami, mes nadreikstam dūmōt, ka dīveiba ir leidzeiga zaltam, sudobram vai akmiņam, mōkslas tālam vai ari cylvāku īdūmai. 30Dīvs gon uz tim naapzineibas laikim leidz šam pacīteigi skatejōs, bet tagad ļaudim sludynoj, ka visi un vysur par grākim vaidātu, 31jo tei dīna, kurā pēc taisneibas tīsōs pasauli, jau ir nūlykta. Šytam Jys izredzēja veiru, kuru vysu prīškā apstyprynōja, pīceļūt tū nu myrūnim.

32Dzērdādami par ceļšonūs nu myrūnim, daži gon izzūbōja, bet daži saceja: Mes vēļ nōkūšā reizē tevis par šytū klauseisimēs. 33Tad Pōvuls nu jūs vyda aizgōja prūjom. 34Daži tūmār jam pīsavīnōja un īticēja. Storp jim beja Dionizijs Areopagīts, sīvīte, vōrdā Damaris, un vēļ daži citi.

Currently Selected:

Apostolu Dorbi 17: LGT

Highlight

Copy