1. Mozus 49

Jēkabs svētī savus dēlus

1Jēkabs sasauca savus dēlus un teica: “Sanāciet kopā, un es teikšu jums to, kas ar jums notiks nākamajās dienās!

2Sapulcējieties un klausieties, Jēkaba dēli!

Klausieties Israēlu, savu tēvu!

3Rūben – tu mans pirmdzimtais!

Mans spēks, manas vīrišķības pirmais!

Izcils dižumā un izcils spēkā!

4Kā ūdens mutuļo,

bet priekšroku tu nedabūsi –

jo sava tēva gultā tu kāpi,

uzkāpdams manas cisas tu sagānīji!

5Šimons un Levī – brāļi!

Varasdarbu rīki ir viņu milnas!

6Viņu lokā mana dvēsele nenāks,

viņu pulkam mana godība nepievienosies –

jo savās dusmās viņi kauj vīru,

kā iegrib, tā pārgriež vērsim cīpslas!

7Nolādētas viņu dusmas – par savu spēku,

un viņu niknums – par savu stiprumu,

es viņus pa Jēkabu izkliedēšu,

pa Israēlu viņus izkaisīšu!

8Jūda – tavi brāļi tevi slavēs,

tava roka pie naidnieka spranda,

tev zemosies tava tēva dēli!

9 # 4Moz 24:9; Atkl 5:5 Lauvu jaunulis Jūda!

No medījuma, mans dēls, tu celies,

gulsties kā lauva,

kā lauvene – kas gan piecels!?

10Jūdam zizli neatņems,

ne valdnieka scepteri viņa ceļiem –

kamēr nenāks Šīlo#49:10 Vārda “šīlo” (ebr. val.) nozīme neskaidra, iespējami vairāki tulkojumi: 1) kas viņam pienākas, 2) viņa valdīšana, 3) vietvārds “Šīlo”.!

Viņam paklausīs tautas!

11Pie vīnakoka viņš savu ēzeli piesies,

pie vīnstīgas – savu ēzelēnu,

viņš mazgās vīnā savas drānas

un vīnogu asinīs – savu ģērbu!

12Tumšākas viņa acis par vīnu,

un baltāki viņa zobi par pienu!

13Zebulūns mitīs jūras krastā!

Viņš kļūs par piestātni kuģiem,

viņa robežas ies līdz Sidonai!

14Jisašhars – stiprs ēzelis,

ganās pie gardumiem…

15Ieraudzīja, ka labi,

ka tīkama zeme,

un pastiepa savu plecu, lai nestu!

Kļuva par klaušu vergu!

16Dāns – savu tautu tiesās

kā vienu no Israēla ciltīm!

17Dāns būs čūska uz ceļa, odze uz takas –

dzels papēdī zirgam,

ka jātnieks augšpēdu kritīs!

18Uz tavu glābiņu ceru, Kungs!

19Gāds – uzbrucēji tam uzbruks,

bet viņš tiem bruks pretī!

20Par Ašēru – trekna tam maize,

viņš dabūs ķēnišķus kārumus!

21Naftālī – brīvībā skrejoša briežumāte,

kas dod brangus briedulēnus!

22Auglīgs koks – Jāzeps,

auglīgs koks pie avota,

kam atvases kāpj pa mūri!

23Viņam darīs jo rūgti – apšaudīs bultām,

ar viņu naidosies tie, kas tver bultu maku!

24Bet viņa loks paliks stiprs,

viņa roku delmi būs veikli!

No Jēkaba Varenā,

no turienes – gans, Israēla klints!

25No tava tēva Dieva – viņš tev palīdzēs,

no Visuvarenā – viņš tevi svētīs

ar debesu svētībām no augšienes,

ar dzīļu svētībām, kas apakšā mīt,

ar svētībām, kas no krūtīm un klēpja!

26Tava tēva svētības varenākas

par mūžīgu kalnu svētību,

par sensenu augstieņu dārgumu!

Lai tās nāk pār Jāzepa galvu,

uz pakauša tam, kas nošķirts no brāļiem!

27Benjāmins – plēsīgs vilks!

No rīta viņš ēdīs medījumu,

pret vakaru dalīs laupījumu!”

28Visi šie ir divpadsmit Israēla ciltis, un šo tiem sacīja viņu tēvs. Viņš tos svētīja – katru svētīja ar savu svētību!

Jēkaba nāve un apbedīšana

29Viņš tiem pavēlēja un teica: “Nu es tieku piepulcināts savai tautai. Apglabājiet mani pie maniem tēviem, alā, kas hetieša Efrona laukā, 30#1Moz 23:3–20tajā alā, kas Mahpēlas laukā, kas pret Mamri Kanaāna zemē, ko Ābrahāms kopā ar lauku nopirka no hetieša Efrona, lai iemantotu kapavietu. 31#1Moz 25:9–10Tur apglabāja Ābrahāmu un viņa sievu Sāru, tur apglabāja Īzaku un viņa sievu Rebeku, un tur es apglabāju Leu. 32Tas lauks un ala, kas tajā, ir pirkti no Hēta dēliem.” 33#Apd 7:15Kad Jēkabs bija izteicis pavēli saviem dēliem, viņš ievilka kājas gultā, nomira un tika piepulcināts savai tautai.

Currently Selected:

1. Mozus 49: NLB

Highlight

Copy