4. Mozus 22
22
Balaks, Moabiešu ķēniņš, aicina Bileāmu, lai nolād Israēli, 1; Bileāma ēzeliene runā, 28.
1Tad Israēla bērni cēlās un apmetās Moaba klajumos, viņpus Jordānes, Jērikai pretī. 2Kad nu Balaks, Cipora dēls, visu redzēja, ko Israēls bija darījis Amoriešiem, 3Tad Moabs ļoti bijās no ļaudīm, jo to bija daudz, un Moabam bija bail no Israēla bērniem. 4Tāpēc Moabs sacīja uz Midiāniešu vecajiem: nu šī draudze visu apēdīs, kas mums visapkārt, itin kā vērsis apēd zāli virs zemes. Bet Balaks, Cipora dēls, bija tanī laikā Moabiešu ķēniņš. 5Un tas sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru, kas pie lielupes, viņa ļaužu bērnu zemē, viņu aicināt, un sacīja: redzi, tur ir ļaudis izgājuši no Ēģiptes zemes, redzi, tie apklāj zemes virsu un ir apmetušies man pretī. #Joz 24:9. 6Un nu nāc jel un nolādi man šos ļaudis, - jo tie ir stiprāki nekā es, - ka es tos varētu apkaut un izdzīt no zemes; jo es zinu, ka ko tu svētī, tas ir svētīts, un ko tu nolādi, tas ir nolādēts. 7Tad Moabiešu vecaji un Midiāniešu vecaji gāja, un zīlēšanas alga bija viņu rokā, un tie nāca pie Bileāma un runāja uz viņu Balaka vārdus. 8Tad tas uz viņiem sacīja: paliekat šeit pa nakti, tad es jums atsacīšu, kā Tas Kungs uz mani runās; un Moaba virsnieki palika pie Bileāma. 9Un Dievs nāca pie Bileāma un sacīja: kas tie tādi ļaudis, kas pie tevis? 10Tad Bileāms sacīja uz Dievu: Balaks, Cipora dēls, Moabiešu ķēniņš, pie manis sūtījis 11(Sacīdams): Redzi, ļaudis no Ēģiptes zemes ir izgājuši un apklāj zemes virsu, nāc nu, nolādi man tos, ka es pret tiem varētu karot un tos izdzīt. 12Tad Dievs sacīja uz Bileāmu: tev nebūs iet ar viņiem, tev nebūs šos ļaudis nolādēt, jo tie ir svētīti. 13Tad Bileāms cēlās rītā agri un sacīja uz Balaka lielkungiem: ejat uz savu zemi, jo Tas Kungs aizliedz un neļauj man iet ar jums. 14Tad Moaba virsnieki cēlās un nāca pie Balaka un sacīja: Bileāms ir liedzies, mums iet līdz. 15Un Balaks atkal sūtīja vēl vairāk un jo cienīgus lielkungus. 16Tie nāca pie Bileāma un uz to sacīja: tā saka Balaks, Cipora dēls: lūdzams, neliedzies nākt pie manis. 17Jo es tevi augsti godināšu un visu, ko tu man sacīsi, to es darīšu: tad nāc jel, nolādi man šos ļaudis. 18Tad Bileāms atbildēja un sacīja uz Balaka kalpiem: kaut man Balaks savu namu dotu pilnu zelta un sudraba, tomēr es nevarētu pārkāpt Tā Kunga, sava Dieva, vārdu, darīt vai mazu vai lielu lietu. #24:13. 19Un nu paliekat jel arī šo nakti pie manis, tad es redzēšu, ko Tas Kungs atkal ar mani runās. 20Tad Dievs nāca pie Bileāma naktī un uz to sacīja: ja tie vīri nākuši tevi aicināt, tad celies, ej viņiem līdz, bet tikai to tev būs darīt, ko Es uz tevi runāšu. 21Tad Bileāms cēlās rītā agri un apsedloja savu ēzelieni un gāja Moaba virsniekiem līdz. 22Bet Dieva bardzība iedegās, tāpēc ka viņš gāja, un Tā Kunga eņģelis nostājās uz ceļa viņam par pretinieku; un viņš jāja uz savas ēzelienes, un viņa divi puiši viņam līdz. 23Un ēzeliene ieraudzīja Tā Kunga eņģeli uz ceļa stāvam, pliku zobenu rokā, un ēzeliene atkāpās no ceļa un gāja uz tīrumu; tad Bileāms sita ēzelieni, viņu griezdams uz ceļu. #2Pēt 2:16. Joz 5:13. 2Ķēn 6:17. Ap.darb 10:7. Jūd 1:11. 24Bet Tā Kunga eņģelis nostājās ceļa šaurumā vīna dārzu starpā, kur abās pusēs bija mūris. 25Kad nu ēzeliene Tā Kunga eņģeli ieraudzīja, tad tā spiedās pie mūra un piespieda Bileāma kāju pie mūra; tāpēc viņš to atkal sita. 26Un Tā Kunga eņģelis gāja tālāk un nostājās kādā šaurā vietā, kur nebija kur atkāpties, ne pa labo, ne pa kreiso roku. 27Kad nu ēzeliene Tā Kunga eņģeli ieraudzīja, tad tā pakrita uz ceļiem apakš Bileāma, un Bileāma dusmas iedegās un viņš ēzelieni sita ar koku. 28Un Tas Kungs atvēra muti ēzelienei un tā sacīja uz Bileāmu: ko es tev esmu darījusi, ka tu mani nu trīs reizes esi sitis? #2Pēt 2:16. Jūd 1:11. 29Un Bileāms sacīja uz ēzelieni: tāpēc ka tu mani esi kaitinājusi! Kaut zobens būtu manā rokā, es tevi tagad nokautu! 30Tad ēzeliene sacīja uz Bileāmu: vai neesmu tava ēzeliene, uz kā tu esi jājis līdz šai dienai? Vai tas bijis man ieradums tev tā darīt? Viņš sacīja: nē. 31Tad Tas Kungs Bileāmam atvēra acis, ka viņš Tā Kunga eņģeļi ieraudzīja uz ceļa stāvam, pliku zobenu rokā; tāpēc viņš klanījās un nometās uz savu vaigu. 32Tad Tā Kunga eņģelis uz viņu sacīja: kāpēc tu savu ēzelieni nu trīs reiz sitis? Raugi, es esmu izgājis tev par pretinieku, jo tavs ceļš manā priekšā ir ļauns. #2Pēt 2:15. 33Bet ēzeliene mani redzējusi un nu trīs reiz no manis atkāpusies, un ja viņa nebūtu atkāpusies, tiešām es tevi būtu nokāvis un viņu pametis dzīvu. 34Tad Bileāms sacīja uz Tā Kunga eņģeli: es esmu grēkojis, jo es nezināju, tevi uz ceļa man pretī stāvam, un nu, ja tev nepatīk, tad es iešu atpakaļ. 35Tad Tā Kunga eņģelis sacīja uz Bileāmu: ej tiem vīriem līdz; tomēr to vien, ko es uz tevi runāšu, to tev būs runāt. Tā Bileāms gāja Balaka lielkungiem līdz. 36Kad nu Balaks dzirdēja Bileāmu nākam, tad viņš tam izgāja pretī līdz Moabiešu pilsētai, kas ir Arnonas robežās, - pašā robežu malā. 37Un Balaks sacīja uz Bileāmu: vai es neesmu sūtīdams pie tevis sūtījis, tevi aicināt? Kāpēc tu neesi pie manis nācis? Vai tad es nespēju tevi godināt? 38Tad Bileāms sacīja uz Balaku: redzi, es pie tevis esmu atnācis, bet vai es kaut ko varu runāt kā vien vārdu, ko Dievs liks manā mutē? - To es runāšu. 39Un Bileāms gāja Balakam līdz un tie nonāca Kirjat Hucotā. 40Un Balaks upurēja lielus un sīkus lopus un sūtīja Bileāmam un lielkungiem, kas pie viņa bija. 41Un no rīta Balaks ņēma Bileāmu un to veda uz Baāla kalniem, un no turienes šis redzēja vienu galu no ļaudīm.
Currently Selected:
4. Mozus 22: LG8
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
