Marka ev. 6

Galileji Jēzu un Viņa mācību nicina, 1; apustuļi top izsūtīti Dieva vārdu sludināt, 7; Hērods liek Jānim galvu nocirst, 14; Jēzus ēdina piectūkstoš vīrus, 35; nāk naktī pie Saviem mācekļiem pa jūru, 48; dziedina daudz neveselus.

1Un Viņš no turienes izgāja un nāca Savā tēva pilsētā, un Viņa mācekļi Viņam gāja līdz. #Mat 13:54. 2Un kad sabats nāca, Viņš iesāka sinagogā mācīt. Un daudzi Viņu dzirdēdami izbrīnījās un sacīja: “No kurienes nāk šī gudrība#6:2 No kurienes nāk šī gudrība GL1 Kur Šim tas nāk? Un kas tā par gudrību, kas Viņam dota, un ka tādi brīnumi notiek caur Viņa rokām? #Jāņ 7:15. 3Vai Viņš nav amatnieks, Marijas dēls, un Jēkaba un Jāzepa un Jūdas un Sīmaņa brālis, un vai Viņa māsas nav šeit pie mums?” Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa. #Lūk 4:22. Jāņ 6:42. 4Bet Jēzus uz tiem sacīja: “Pravietis nekur nav mazāk cienīts nekā savā tēva zemē un pie saviem radiem un savās mājās.” 5Un Viņš tur nevienu brīnumu nevarēja darīt, tik vien retiem vājiem Viņš rokas uzlika un tos dziedināja. #9:22-23. 6Un Viņš brīnījās par viņu neticību un pārstaigāja ciemus#6:6 ciemus GL1 miestus, visapkārt mācīdams. #Mat 8:10. 7Un Viņš aicināja divpadsmit un iesāka tos izsūtīt pa diviem un tiem deva varu pār nešķīstiem gariem, #Mat 10:1. Lūk 9:1, 10:1. 8Un tiem pavēlēja, ka tie neko neņemtu līdz uz ceļu kā vien spieķi, ne kulīti, ne maizes, nedz naudas jostā; 9Bet ka kurpes apautu un neapvilktu divus svārkus. 10Un Viņš uz tiem sacīja: “Kur jūs kādā namā ieiesiet, tur paliekat, tiekams jūs no turienes aizejat. 11Un ja kādā vietā jūs nepieņems, nedz jūs klausīs, tad izejat no turienes un nokratiet pīšļus no savām kājām viņiem par liecību. Patiesi, Es jums saku: Vieglāki būs Sodomas un Gomoras ļaudīm soda dienā nekā tādai pilsētai.” #Mat 10:14. 12Un izgājuši tie sludināja, lai atgriežas no grēkiem. #Mat 3:2. 13Un izdzina daudz velnus un svaidīja daudz vājus ar eļļu un darīja tos veselus. #Lūk 10:34. Jēk 5:14-15. 2Ķēn 20:7. 14Un ķēniņš Hērods to dzirdēja (jo Viņa Vārds bija tapis zināms) un sacīja: “Jānis Kristītājs, no miroņiem ir uzmodināts, un tādēļ Viņš dara tādus varenus brīnumus.” #Lūk 9:7. 15Citi sacīja: “Viņš ir Elija,” un citi sacīja: “Viņš ir pravietis, jeb tā kā viens no praviešiem.” #8:28. 16Bet Hērods to dzirdējis sacīja: “Viņš ir Jānis, kuram es nocirtu galvu, tas no miroņiem ir uzmodināts.” 17Jo pats Hērods bija sūtījis un Jāni grābis un to cietumā licis Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas dēļ; jo viņš to bija precējis. #Mat 14:3. 18Jo Jānis uz Hērodu bija sacījis: “Tev nepieklājās, ka tev ir sava brāļa sieva.” #3Moz 18:16. 19Bet Hērodija viņu nīdēja un viņu gribēja nokaut, bet nevarēja; 20Jo Hērods Jāni bijās zinādams, viņu esam taisnu un svētu vīru, un viņu turēja cieņā, un viņu klausīdams viņš daudz ko darīja un labprāt viņu dzirdēja. #Jer 37:17. 21Tad pienāca piemērota diena#6:21 Tad pienāca piemērota diena GL1 Un tur prieka diena gadījās, kad Hērods savā dzimšanas dienā dzīres taisīja saviem lieliem kungiem, virsniekiem un Galilejas augstākajiem vīriem. 22Un Hērodijas meita ienākusi dejoja un labi patika Hērodam un tiem, kas līdz pie galda sēdēja. Tad ķēniņš sacīja uz meiteni: “Lūdz no manis ko gribēdama, es tev došu.” 23Un viņš tai zvērēja: “Ko tu no manis lūgsi, to es tev došu, ar līdz pat pusei no manas valsts.” 24Bet viņa izgājusi sacīja savai mātei: “Ko lai es lūdzu?” Bet tā sacīja: “Jāņa Kristītāja galvu.” 25Un tūdaļ viņa gāja steigšus iekšā pie ķēniņa, lūdza un sacīja: “Es gribu, ka tu man tūlīt dod kādā bļodā Jāņa Kristītāja galvu.” 26Un ķēniņš ļoti noskuma; tomēr zvērēšanas un to dēļ, kas pie galda sēdēja, viņš negribēja viņai to liegt. 27Un ķēniņš tūdaļ sūtīja bendi, un pavēlēja, viņa galvu atnest. 28Un tas nogājis, viņam cietumā galvu nocirta un atnesa viņa galvu bļodā un deva to meitenei, un meitene to deva savai mātei. 29Un kad viņa mācekļi to dzirdēja, tad tie nāca un paņēma viņa miesas un tās ielika kapā. 30Un apustuļi sapulcējās pie Jēzus un Tam stāstīja visu, ko viņi bija darījuši un ko viņi bija mācījuši. #6:7. 31Un Viņš uz tiem sacīja: “Nāciet savrup kādā vientuļa vietā un atpūšaties maķenīt.” Jo daudz bija, kas nāca un gāja, un tiem nebija vaļas ne ēst. #3:20. Lūk 9:10. 32Un viņi laivā devās#6:32 devās GL1 nogāja savrup uz kādu tukšu malu. 33Un ļaudis redzēja ka viņi aizbrauca#6:33 aizbrauca GL1 nocēlās, un daudzi Viņu pazina un skrēja#6:33 skrēja GL1 satecēja turp kājām no visām pilsētām. Un atnāca tur pa priekšu un sapulcējās pie Viņa. 34Un Jēzus iziedams redzēja daudz ļaužu, un sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija kā avis, kam gana nav. Un Viņš iesāka tos daudz mācīt. #Mat 14:14, 9:36. 35Un pašā pavakarē Viņa mācekļi pie Tā nāca un sacīja: “Šī vieta ir tukša, un diena jau drīz beigsies#6:35 beigsies GL1 pagalam. 36Atlaid tos, ka tie var noiet pa apkārtējām sētām un ciemiem#6:36 ciemiem GL1 miestiem un sev maizi pirkt, jo tiem nav ko ēst.” 37Bet Viņš atbildēdams uz tiem sacīja: “Dodiet jūs viņiem ēst. ” Un tie uz Viņu sacīja: “Vai tad mums būs noiet un par divsimt grašiem maizi pirkt un tiem dot ēst?” #Mat 15:33. 38Bet Viņš uz tiem sacīja: “Cik maizes jums ir? Ejat un raugāt.” Un tie uzzinājuši sacīja: “Piecas un divas zivis.” 39Un Viņš tiem visiem pavēlēja pa pulkiem zaļā zālē apsēsties. 40Un tie apsēdās rindās pa simtiem un pa piecdesmitiem. #Lūk 9:14. 41Un Viņš ņēma piecas maizes un divas zivis, skatījās uz debesīm, pateicās un pārlauza maizes un deva Saviem mācekļiem, ka tie viņiem liktu priekšā, arī divas zivis Viņš visiem izdalīja. #7:34. 42Un tie visi ēda un paēda, 43Un salasīja divpadsmit pilnus kurvjus no druskām un no zivīm. #8:8. 44Un vīru, kas bija ēduši no maizēm, bija pie piectūkstošiem. 45Un Viņš tūdaļ Saviem mācekļiem lika laivā kāpt un pa priekšu pārcelties uz Betsaidu, kamēr Viņš ļaudis atlaistu. #Jāņ 6:15. 46Un tos atlaidis, Viņš gāja uz kalnu, Dievu lūgt. #Lūk 6:12. 47Un kad vakars metās, tad laiva bija jūras vidū un Viņš viens pats uz zemes. 48Un redzēdams tos braucot nomocītus#6:48 nomocītus GL1 bēdās esam, jo vējš tiem bija pretī, Viņš ap nakts ceturto sardzes stundu#6:48 ap nakts ceturto sardzes stundu GL1 naktī gaiļos pie tiem nāca, pa jūru staigādams un gribēja tiem iet garām. 49Bet kad tie Viņu redzēja pa jūru staigājam, tad tiem šķita ķēmu esam un tie iebrēcās. 50Jo visi Viņu redzēja un izbijās. Un tūdaļ Viņš ar tiem runāja un uz tiem sacīja: “Turiet drošu prātu, Es tas esmu; nebīstaties!” 51Un Viņš iekāpa pie tiem laivā, un vējš nostājās, un tie pārlieku iztrūcinājās pie sevis un brīnījās. #4:39. 52Jo viņi pie tām maizēm neko nebija nopratuši, jo viņu sirds bija cieta. #7:18, 8:17. 53Un pārcēlušies tie nāca uz Ģenecaretes zemi un laida tur pie malas. 54Un kad tie no laivas izkāpa, tad ļaudis tūdaļ pazina#6:54 pazina GL1 nomanīja Viņu, #Jāņ 6:23. 55Un skrēja pa visu apkārtni un iesāka vājos uz gultām vest turp, kur tie dzirdēja Viņu esam. #Mat 4:24. 56Un kur Tas iegāja miestos vai pilsētās vai ciemos, tur tie neveselos nolika uz tirgus laukumiem#6:56 tirgus laukumiem GL1 tirgiem un Viņu lūdza, ka tikai Viņa drēbju vīli varētu aizskart. Un cik Viņu aizskāra, tie tapa dziedināti#6:56 dziedināti GL1 glābti. #5:27-28.

Currently Selected:

Marka ev. 6: LG8

Highlight

Copy