Lūkas ev. 10
10
Jēzus izsūta septiņdesmit mācekļus, 1; līdzība par žēlsirdīgo Samarieti, 30; Marta un Marija, 38.
1Un pēc tam Tas Kungs vēl septiņdesmit citus iecēla un tos sūtīja pa diviem Savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kur Viņš gribēja iet. #9:52, 7:27. 2Un Viņš uz tiem sacīja: “Pļaujamā ir daudz, bet strādnieku maz; tāpēc lūdziet pļaujamā Kungu, lai Tas strādniekus sūta Savā pļaujā. #Mat 9:37-38. 3Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu kā jērus vilku starpā. #Mat 10:16. 4Nenesiet maku, nedz kulīti, nedz kurpes, un nesveicinājiet#10:4 Tas ir: nekavējiet laiku ar daudz bildināšanās un sarunāšanās uz ceļa. 2Ķēn 4:29. nevienu uz ceļa. #Mat 10:9-10. 2Ķēn 4:29. 5Un kurā namā jūs ieiesiet, sakāt vispirms: miers lai ir ar šo namu. #Mat 10:12. 6Un ja tur būs kāds miera bērns, tad jūsu miers uz tā dusēs; bet ja ne, tad tas pie jums atgriezīsies. 7Tanī pašā namā paliekat, un ēdat un dzerat, kas tiem pie rokas, jo strādniekam sava alga pienākas; neejat no viena nama uz otru. #Mat 10:10. 5Moz 24:14-15. 8Un kurā pilsētā jūs ieiesiet, un tie jūs uzņem, tur ēdat, ko jums ceļ priekšā. #Mat 10:11. 9Un dariet tur veselus vājos un sakāt uz tiem: Dieva valstība tuvu pie jums ir nākusi. #Mat 3:2. 10Bet kurā pilsētā jūs ieejat, un tie jūs neuzņem, tad izgājuši uz viņu ielām sakiet: 11Arī pīšļus, kas mums no šīs pilsētas pielīp, mēs nokratām uz jums; tomēr to ziniet, ka Dieva valstība tuvu ir nākusi. #Mat 10:14. 12Bet Es jums saku, ka Sodomas ļaudīm viņā dienā vieglāki būs, nekā tādai pilsētai. 13Vai tev, Horacin! vai tev, Betsaida! jo kad Tirū un Sidonā tādi brīnumi būtu notikuši, kas pie jums notikuši, tad tie jau sen no grēkiem būtu atgriezušies maisos un pelnos. #9:10. Mat 11:21. 14Tomēr Tirum un Sidonai vieglāk būs tiesas dienā nekā jums. 15Un tu, Kapernauma, kas līdz debesīm esi paaugstināta, tu līdz ellei tapsi nogrūsta. 16Kas jūs dzird, tas Mani dzird, un kas jūs nicina, tas Mani nicina; bet kas Mani nicina, tas nicina To, kas Mani sūtījis.” #Mat 10:40. Jāņ 13:20. 1Tes 2:13, 4:8. 17Un tie septiņdesmit pārnāca ar prieku sacīdami: “Kungs, arī velni mums padodas Tavā Vārdā.” #10:1, 9:1, 9:10. 18Un Viņš uz tiem sacīja: “Es sātanu redzēju itin kā zibeni no debess krītam#10:18 Tas ir: savu lielu varu pamest. Parād 12:9.. #Jes 14:12. Jāņ 12:31. Parād 12:8-9. 19Redzi, Es jums esmu devis spēku, staigāt uz čūskām un skorpioniem, un pār visu ienaidnieka varu, un nekas jums nekaitēs. #11:12. Dāv.dz 91:13. Mark 16:18. Eceh 2:6. 20Tomēr nepriecājaties par to, ka gari jums padodas, bet priecājaties, kā jūsu vārdi ir rakstīti debesīs.” #10:17. Filip 4:3. Parād 20:12. 21Un tanī stundā Jēzus priecājās garā un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šās lietas esi paslēpis gudriem un prātīgiem, un no tām ziņu devis bērniņiem. Tiešām, Tēvs, jo tāds ir bijis Tavs labais prāts. #Mat 11:25. 22Visas lietas Man ir nodotas no Mana Tēva. Un neviens neatzīst, kas ir Dēls, kā vien Tēvs, un kas ir Tēvs, kā vien Dēls, un kam Dēls to grib darīt zināmu.” 23Un Viņš griezās atsevišķi#10:23 atsevišķi GL1 sevišķi pie mācekļiem sacīja: “Svētīgas ir to acis, kas redz, ko jūs redzat. #Mat 13:16. 24Jo Es jums saku: daudz pravieši un ķēniņi gribēja redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.” 25Un redzi, viens rakstu mācītājs cēlās, Viņu kārdinādams, un sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, ka es iemantoju mūžīgu dzīvošanu?” #Mat 16:19. 26Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts? Kā tu lasi?” 27Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava spēka un no visa sava prāta, un savu tuvāko kā sevi pašu.” #5Moz 6:5. 3Moz 19:18. Mat 22:37-39. 28Tad Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; ej, dari to, tad tu dzīvosi.” #10:25. 3Moz 18:5. 29Bet tas gribēdams pats taisnoties sacīja uz Jēzu: “Kas tad ir mans tuvākais?” #16:15. Mat 5:43. 2Moz 11:2, 2:13. 30Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita slepkavu rokās, tie tam noplēsa drēbes, un to sasituši, aizgāja un to pameta pusmirušu. #Mat 20:29. 31Bet nejauši kāds priesteris staigāja pa to pašu ceļu; kad tas to redzēja, tad viņš aizgāja garām. #2Moz 23:4-5. 32Tāpat arī kāds Levīts; tas pie tās vietas nācis to redzēja un aizgāja garām. #4Moz 8:11. 33Bet kāds Samarietis, savu ceļu iedams, nāca pie viņa, un viņu redzot sirds tam iežēlojās, #17:16. Jāņ 4:9, 8:48. 34Un piegājis sasēja viņa vātis, tanīs eļļu un vīnu ieliedams; pēc viņš to cēla uz savu lopu un to noveda mājas vietā un to apkopa. #Jes 1:6. 35Un otrā dienā aiziedams viņš izvilka divus sudraba grašus un deva tos saimniekam un uz to sacīja: “Kopi šo, un ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams es tev to atdošu.” 36Kurš no šiem trim tev šķiet tuvākais bijis tam, kas bija kritis slepkavu rokās?” 37Bet tas sacīja: “Tas, kas žēlastību pie viņa darījis.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Tad ej un dari tu tāpat arīdzan.” #6:36. 38Un notikās, Viņam Savu ceļu staigājot, Viņš nāca vienā pilsētiņā; un viena sieva, Marta vārdā, Viņu uzņēma savā namā. #Jāņ 11:1, 12:1-3. 39Un tai bija māsa, vārdā Marija; tā nosēdās pie Jēzus kājām un klausījās Viņa vārdus. #Ap.darb 22:3. 5Moz 33:3. 40Bet Marta daudz nodarbojās kalpodama un piegāja sacīdama: “Kungs, vai Tev nekas par to, ka mana māsa mani ir atstājusi vienu pašu kalpojam? Saki jel viņai, lai tā man palīdz”. #Mat 8:15. Jāņ 12:2. 41Bet Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Marta, Marta, tu gan daudz rūpējies un pūlējies; 42Bet viena lieta#10:42 Pār visām lietām par dvēseli gādāt. Dāv.dz 27:4. Mat 6:33. ir vajadzīga, un Marija to labo daļu sev ir izredzējusi, kas viņai netaps atņemta.” #Dāv.dz 27:4. Mat 6:33. Jāņ 6:27, 6:33.
Currently Selected:
Lūkas ev. 10: LG8
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
