3. Mozus 21

Likumi par priesteriem.

1Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Runā uz priesteriem, Ārona dēliem, un saki tiem: pie miroņa lai (priesteris) nepaliek nešķīsts starp saviem ļaudīm, 2Kā tik vien pie sava asinsrada, kas viņam tuvs rads, pie savas mātes un pie sava tēva un pie sava dēla un pie savas meitas un pie sava brāļa, 3Un pie savas māsas, kas vēl jaunava#21:3 jaunava GL1 jumprava un viņam klāt, kas vēl nav pie vīra, pie tiem tas var palikt nešķīsts. 4Nešķīstam nebūs palikt kungam pār saviem ļaudīm, sevi apgānot. 5Uz savas galvas tiem nebūs izcirpt plikumu, nedz nogriezt savas bārdas malas, nedz iegriezt zīmes savā miesā. #19:27. Eceh 44:20. 6Tiem jābūt svētiem savam Dievam un sava Dieva vārdu tiem nebūs sagānīt, jo tie upurē Tā Kunga uguns upurus, sava Dieva maizi, tāpēc tiem būs svētiem būt. 7Mauku vai apsmietu tiem nebūs ņemt, un sievu, kas atstādināta no sava vīra, tiem nebūs ņemt, jo viņš ir savam Dievam svēts. 8Tāpēc to turi par svētu, jo viņš upurē tava Dieva maizi; viņam jābūt svētam tev, jo Es esmu svēts, Es Tas Kungs, kas jūs svētī. 9Ja nu kāda priestera meita sāk maucību dzīt, tā sagāna savu tēvu; ar uguni to būs sadedzināt. 10Un augstam priesterim starp saviem brāļiem, uz kura galvu svaidāmā eļļa ir izlieta un kas iesvētīts, ka tas apģērbts ar (svētām) drēbēm, tam nebūs savu galvu atsegt nedz savas drēbes saplosīt. 11Tam arī nebūs iet pie neviena miroņa, ne pie sava tēva ne pie savas mātes, tam nebūs palikt nešķīstam. 12Un no svētās vietas tam nebūs iziet, ka tas nesagāna sava Dieva svēto vietu, jo kronis, viņa Dieva svaidāmā eļļa, ir uz viņa; - Es esmu Tas Kungs. 13Un viņam būs ņemt jaunavu par sievu. 14Atraitni, vai atstādinātu, vai apsmietu mauku, tādu viņam nebūs ņemt, bet jaunavu no saviem ļaudīm viņam būs ņemt par sievu. 15Tam nebūs sagānīt savu dzimumu starp saviem ļaudīm; jo Es esmu Tas Kungs, kas viņu svētī.” 16Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja: 17“Runā uz Āronu un saki: nevienam no tava dzimuma jūsu rados, kam kāda vaina, nebūs pieiet, sava Dieva maizi upurēt. 18Jo nevienam vīram, kam kāda vaina, nebūs pieiet, ne aklam, ne tizlam, nedz kam vaina ģīmī, nedz kroplim, 19Nedz kam kāja vai roka lauzta, 20Nedz kam kupris, nedz kas izdilis, nedz kam plēve pār aci, nedz kam kraupis, nedz kam ēde, nedz kas kaunumā maitāts. 21Nevienam vīram no priestera Ārona dzimuma, kam ir kāda vaina, nebūs pieiet, uguns upurus nest Tā Kunga priekšā. Viņam ir vaina, viņam nebūs pieiet, sava Dieva maizi upurēt. 22Sava Dieva maizi tas var ēst, gan no vissvētākajām, gan no svētām dāvanām. 23Bet pie priekškara tam nebūs nākt un nepieiet pie altāra, tāpēc ka viņam ir vaina, lai tas nesagāna Manu svēto vietu, jo Es esmu Tas Kungs, kas tos svētī.” 24Un Mozus to runāja uz Āronu un uz viņa dēliem un uz visiem Israēla bērniem.

Currently Selected:

3. Mozus 21: LG8

Highlight

Copy